Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
28. Septembris  | 1969

1969. gads: Cilvēki izkāpj uz Mēness, Jans Palahs pašaizdedzinās, Latvijā orkāns

Foto: SIPA/Scanpix/LETA

1969. gada 16. janvārī Vāclava laukumā Prāgā pašaizdedzinājās čehu students Jans Palahs, protestējot pret Prāgas pavasara beigšanos, ko izraisīja Varšavas pakta armiju veiktā invāzija Čehoslovākijā.

Foto: Shutterstock

Viņa bēres pārvērtās lielā protesta akcijā pret okupāciju. Palaha piemēram sekoja vēl divi studenti – pēc mēneša pašaizdedzinājās Jans Zajičs, savukārt aprīlī Jihlavā – Evžens Ploceks. Aprīlī arī Rīgā notika pašaizdedzināšanās mēģinājums pie Brīvības pieminekļa. Jaunais students Iļja Ripss sevi aizdedzināja un turēja plakātu ar uzrakstu krievu valodā “Я протестую против оккупации Чехословакии” (Es protestēju pret Čehoslovākijas okupāciju). Degošais protestētājs tika apcietināts.

22. janvārī notika atentāta mēģinājums pret PSRS vadītāju Leonīdu Brežņevu. Tomēr pasaule par to neuzzināja vēl ilgi. Atentāta mēģinājumā apsūdzētais Viktors Iļjins nopratināšanas laikā atzina, ka viņam nepatīk Brežņeva politika, bet iespējas ietekmēt varas maiņu ir tikai ar ieroci.

Kosmosa gads. Janvārī PSRS palaida kosmosa kuģi “Sojuz-5”, kas vēlāk ar kosmosa kuģi “Sojuz-4” veica pirmo pilotējamo saslēgšanos Zemes orbītā. 16. maijā PSRS zonde “Venera-5” nolaidās uz Venēras. 16. jūlijā tika palaists kosmosa kuģis “Apollo 11”, ar kuru uz Mēness virsmas tika nogādāti pirmie cilvēki. 20. jūlijā “Apollo 11” veica pirmo pilotējamo nolaišanos uz Mēness (plkst. 20.17 UTC), un jau 21. jūlijā Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins kā pirmie cilvēki izkāpa (plkst. 02.56 UTC) uz Mēness virsmas.

Kosmonauti atgriezušies uz Zemes

“Kosmosa kuģis “Apollo 11” ar Nīlu Armstrongu, Edvīnu Oldrinu un Maiklu Kolinzu šodien pēc 8 dienas ilga ceļojuma uz Mēnesi un atpakaļ beidza savu lidojumu Klusā okeāna ūdeņos, 1600 kilometrus uz dienvidrietumiem no Havaju salām. Nolaišanās rajonā atradās lidmašīnu bāzes kuģis “Hornet”. Uz tā bija kosmonautu glābšanas komanda, kosmiskās telpas pētīšanas pārvaldes speciālisti un ASV prezidents Niksons, kas tur ieradās, lai sagaidītu kosmonautus.

Foto: TopFoto/Scanpix/LETA

Kosmosa kuģis nolaidās okeānā ar dibenu uz augšu, bet pēc tam pagriezās pareizā stāvoklī. Tiklīdz kabīne ar kosmonautiem bija nolaidusies nemierīgajā okeānā, no helikopteriem izkāpa ūdenslīdēji. Viņi piestiprināja pie kabīnes glābšanas plostus. 

Pirms lūkas atvēršanas ūdenslīdēji rūpīgi dezinficēja kabīnes virsmu ar joda šķīdumu. Pa lūku kosmonautiem pasniedza speciālus skafandrus, ar kuriem nodrošina bioloģisku izolāciju, lai novērstu iespējamo Mēness mikroorganismu izplatīšanos.

Skafandros tērpušies kosmonauti uzkāpa uz gumijas plosta, no kura viņus uzņēma helikopters. Tai pašā brīdi šis glābšanas plosts tika nogremdēts. Helikopteri nogādāja kosmonautus uz lidmašīnu bāzes kuģa “Hornet”, taču neviens no sagaidītājiem, arī pats ASV prezidents Niksons, nevarēja paspiest roku vīrišķīgajiem kosmonautiem. Viņus tūlīt nogādāja speciālā furgonā, kur viņiem jāiziet ilga karantīna. Šai laikā sakarus ar kosmonautiem varēs uzturēt tikai pa iekšējo telefona tīklu. Arī “Apollo-11” kabīne, kas nolaidās okeānā, tika nogādāta uz lidmašīnu bāzes kuģa, lietojot visstingrākos dezinfekcijas līdzekļus. Pa speciālu plastmasas tuneli kosmonauti paši aiznesīs uz vajadzīgo vietu konteinerus ar Mēness paraugiem un no kosmosa kuģa kabīnes uzņemtās filmas. Karantīnas furgonu ar kosmonautiem speciāla lidmašīna no kuģa “Hornet” nogādās Havaju salās, bet pēc tam cita lidmašīna to aizvedīs uz laboratoriju, kas izveidota pilotējamo lidojumu centrā Hjūstonā. Šai laboratorijā kosmonauti dzīvos karantīnā apmēram 18 diennaktis. Tur viņiem pievienosies aptuveni 15 cilvēki – ārsti mikrobiologi, rentgenologs, tehniķi, laboranti, fotogrāfs un pavāri. Tai pašā laikā tiks analizēti Mēness iežu paraugi un attīstītas filmas, ko kosmonauti uzņēmuši uz Mēness,” ziņo prese.

Liela viesuļvētra Rīgā

Foto: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

“Novembrī Latviju piemeklējusi un sevišķi Rīgā lielus postījumus nodarījusi tik spēcīga viesuļvētra, kāda nav piedzīvota kopš 100 gadiem,” raksta trimdas izdevums “Latvija Amerikā”. “Liekas, ka cilvēku izjūtas šīs lielās vētras laikā vislabāk izteiktas kāda 83 gadus veca latvieša vēstulē, kurā lasāms: “Viesuļvētra, kura pārbrāzās visai Latvijai, pie mums (kādā vietā Vidzemes jūrmalā – red.) sagāza mežā ļoti daudz koku un sagādāja man tādu pašu darbu, kādu biju veicis pagājušās vētras reizē 1967. gadā. Vētras trakošana un dārdoņa satrauca mūs plkst. četros rītā uz 1. novembri. Dzirdējām, kā aiz loga gāzās koki, lūza elektrības stabi, trūka augstsprieguma vadi. Pie saraustīto vadu galiem liesmas dega rūkdamas, dzirkstis lēkāja pa koku zariem un draudēja aizdedzināt mūsu māju un arī kaimiņu mājas. Tas bija gluži fantastisks skats, ko neaizmirsīšu, kā saka, līdz mūža beigām. Redzētais atgādināja man vētras aprakstu no grāmatas “Sv. Mārtiņa mītne”. Ap plkst. 9 rītā, kad jau bija gaišs, nenocietos un pārgāju pāri dzelzceļa stigai, un, savu gadu dēļ daudz nebēdādams, iegāju mežā. 

Auka turpinājās pilnā spēkā un dārdēja kā J. S. Baha fūgas Doma baznīcas ērģelēm. Bija reizē baismīgi satraucoša un lieliska sajūta, redzot, kā staltās priedes krakšķēja, locījās, it kā klanīdamās, gandrīz līdz zemei, un tad gāzās visapkārt – gan pa vienai, gan vairākas uzreiz. Likās, ka man blakus nostājies manas mirušās sieviņas gars: arī viņa mīlēja vētras laikā staigāt pa liedagu vai mežu.

Šīs vēstules rakstītāja mazmeita savukārt piebildusi: “1. novembrī pie mums plosījās ļoti liela vētra. Visa iela bija pieblīvēta pilna ar nolauztiem kokiem. Vilcieni uz Jūrmalu vairs nevar tikt pāri tiltam, jo naktī vētra bija norāvusi no tauvām milzīglielu tankkuģi, un tas bija ietriecies tiltā tā, ka to vienā posmā salauza. Mūsu sētā no augstsprieguma līnijas aizdegās viena priede un apdega žogs. Telefona un elektrības līnijas tagad ir nopostītas, un elektrisko strāvu dabūsim tikai decembrī.””

Foto: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

Plašu vētras aprakstu sniedzis laikraksts “Rīgas Balss”. Ar virsrakstu “12 balles virs Rīgas” kāds V. Dozorcevs “Rīgas Balss” 3. novembra numurā rakstījis: “Dažādās zemēs šo parādību dēvē dažādi. Bet, lai dotu, kādu vārdu dodami, visur tā nes postu, visur cilvēks cenšas tai pretī stāties ar vīrišķību, ar visiem viņa rīcībā esošiem līdzekļiem. Tā ir viesuļvētra. Viesuļvētra atnāca no Dienvidskandināvijas, straujiem viļņiem veldamās pa Baltijas jūru, aizvien pieņemdamās spēkā, līdz iebrāza Rīgas jūras līcī. Viesuļvētras pavadoņi bija sniegs, krusa un lietus. Pulksten trijos no rīta ciklons jau bija sasniedzis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas krastus, 11 balles stiprs vējš pluinīja piekrastes ēkas un lauza kokus.

Rīgas jūras līci pret kāpām vēlās divus trīs metrus augsti viļņi. Upēs, kanālos un ezeros, kas saistīti ar jūru, ūdens sāka strauji celties. Ap pulksten pieciem rītā, kad meteorologi atzīmēja pirmo vētras kulmināciju virs Rīgas, līča ūdens jau plūda pa Kundziņsalas ieliņām, viļņoja pār Vējzaķsalas sakņu dārziem, skalojās ap Zvirgzdu salas noliktavām, plūdoja Lielupes un Slokas zvejniekciemu māju pagalmos. Pretī Majoru stacijai izveidojās vesela jūra. Pa labi no Mīlgrāvja tilta, cik tālu vien acs sniedza, neredzēja nevienas sauszemes saliņas.

Foto: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

No ūdens slējās ārā vienīgi elektrības tīkla stabi. Uz īsu brīdi mazliet pieklusis, vējš un ūdens devās jaunā uzbrukumā, noslaucīdams pludmalē kioskus, ieraudams jūrā Mellužu un Dubultu glābšanas stacijas, iegrauzdamies kāpu pakājē, ūdens sasniedza Rīgas elektromašīnu rūpnīcas teritoriju, pārplūdināja Ganību dambi, viļņoja pa 1. trolejbusu parka asfaltu, “Boļševičkas” un dīzeļa rūpnīcas pagalmā. 

Pirmo stāvu iedzīvotāji cits pēc cita pamodās no miega. Starp citu, ne visi rīdzinieki bija šajā naktī likušies pie miera. Jau vakara pusē abu Rīgas ostu dispečeri un kuģu radisti saņēma no sinoptiķiem brīdinājumus par gaidāmo viesuļvētru. Tūliņ visus kuģus, kas atradās iekšējā reidā, ieveda pie piestātnēm un nostiprināja. Sacēla kājās apkalpes. Desmitiem dežūrmašīnu traucās uz ostu.”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918