Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
23. Septembris  | 1974

1974. gads: Pasaule sāk grozīt kubiku-rubiku, lasīt Kingu un braukt ar 'Golfu'

"ABBA". Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Janvārī notika pirmā krāsu televīzijas pārraide Latvijā (Latvijas Televīzija pārraidīja “Telefilmas-Rīga” producēto filmu “Dzintariņš”).

Lidosta "Rīga". Foto: riga-airport.com

Martā Parīzē tika atvērta Šarla de Golla lidosta un tika dibināta lidsabiedrība “British Airways”, bet novembrī ekspluatācijā tika nodota “Aeroflot” lidosta “Rīga”.

Anglijas pilsētā Braitonā notiekošajā “Eirovīzijas” dziesmu konkursā ar dziesmu “Waterloo” uzvarēja Zviedrijas grupa “ABBA”, bet amerikāņu rakstnieks Stīvens Kings laida klajā savu pirmo romānu “Kerija” (Carrie). “Volkswagen” prezentēja savu pirmo “Golf” modeli, kam bija lemts uz ilgiem gadiem kļūt par dižpārdokli auto tirgū.

Vasarā ASV piedzīvoja Votergeitas skandālu – Pārstāvju palāta apsūdzēja ASV prezidentu Ričardu Niksonu taisnīguma pārtraukšanā, varas ļaunprātīgā izmantošanā un Kongresa nicināšanā. R. Niksons paziņoja par atkāpšanos no amata, viņa vietā amatā stājās Džeralds Fords.

Ungārijas arhitektūras profesors un tēlnieks Erno Rubiks šajā gadā izgudroja slaveno Rubika kubu, kas vēlāk kļuva par vienu no pasaulē visvairāk pārdotajām rotaļlietām.

Plosās Daugavas savaldītāji

28. septembra “Padomju Jaunatnes” pirmo lappusi rotā priekpilnas gaviles: “Daugava aizsprostota!” Avīze ziņo par Rīgas HES būvniecību, kurai jānoslēdzas rudenī.

Ekrānuzņēmums

“27. septembra rītā tūkstošiem cilvēku bija sapulcējušies Daugavas labajā krastā tai rajonā, kur ceļ Rīgas hidroelektrostaciju. Šai dienā notika Daugavas aizsprostošana. Šim notikumam rūpīgi bija gatavojušies šoferi un ekskavatoristi, traktoristi un buldozeristi, kā arī citu dienestu pārstāvji. Daugavas hidroelektrostaciju celtniecības pārvaldes šoferiem talkā ieradušies kolēģi no Ukrainas, Lietuvas un Gruzijas. Darbam sagatavoti apmēram simt spēcīgu pašizkrāvēju. Par tiesībām piedalīties Daugavas aizsprostošanā sacentās desmitiem šoferu un mehanizatoru brigāžu. (..)

Pāri upei stiepjas 350 metru garš zemes dambis. Vidū vēl vakar vakarā bija vairāk nekā 30 metru plata caurtece. No rīta tā bija samazināta līdz desmit metriem. Upes ūdeņi dusmīgi bangojušies, it kā brīdinādami cilvēkus, ka tie nedomā padoties. Desmitos rītā pēc Daugavas HES celtniecības pārvaldes galvenā inženiera B. Jerahtina signāla pirmās mašīnas sāk virzīties uz priekšu, lai likvidētu pēdējo robu aizsprostā. Tās ir svinīgi uzpostas. Pie bortiem un kabīnēm rotājas sarkani transparenti ar lozungiem “Slava PSKP!”, “Slava Daugavas savaldītajiem!”, “Lai dzīvo PSRS tautu nesatricināmā draudzība!”. Grand vētraini aplausi. Pašizkrāvējs, pie kura stūres sēž Gavrils Primaks, izgāž Daugavā milzīgas septiņtonnīgas betona piramīdas. Uz pirmās ir liels uzraksts: “Pakļaujies mūsu gribai, Daugava!” (..) Tieši pēc divām stundām pienāk ilgi gaidītais mirklis. Daugava aizsprostota! Cilvēki apsveic cits citu. Izcīnīta jauna darba uzvara. Turpat upes stāvajā krastā notiek mītiņi.”

Izstāde zem buldozeriem

Kamēr Latvijā HES būvētāju buldozeri liek betona sprostus Daugavai, Maskavā citi buldozeri izklīdina krievu avangardistu mākslas izstādi brīvā dabā, kura vēsturē iegāja kā Buldozeru izstāde (Бульдозерная выставка). 15. septembrī vairāki Maskavas mākslinieki sarīkoja nesankcionētu mākslas izstādi uz ielas Maskavas nomalē. Milicija izstādes dalībniekus izklīdināja ar buldozeriem un ūdens laistāmajām mašīnām, daudzi tika aizturēti.

Arhīva foto

“Man pašam tas vispirms jau bija mēģinājums pārvarēt neizturamo vientulības sajūtu. Mākslinieki, kuri atradās ārpus padomju oficiālās mākslas zonas, bija sadzīti virtuvēs. Izplatījās nelielas izstādītes dzīvokļos, taču cik cilvēku uz tādu varēja atnākt? Vienā no šādiem dzīvokļu vakariem 1974. gada pavasarī mēs ar manu draugu Aleksandru Melamidu sarīkojām performanci: viņš attēloja Staļinu, es Ļeņinu. Tā bija socārta parodija par socreālismu,” intervijā BBC atceras viens no izstādes iniciatoriem mākslinieks Vitālijs Komars.

Ņemot vērā, ka izstādes vardarbīgā izklīdināšana un mākslinieku aizturēšana tika plaši atspoguļota ārvalstu presē, padomju varai nācās meklēt kompromisus ar nepieradinātajiem māksliniekiem. “Burtiski pēc divām nedēļām viņi (varas pārstāvji – aut.) paši piedāvāja mums sarīkot izstādi Izmailovas parkā,” atceras V. Komars.

Aicina pārtraukt kultūras sakarus ar Maskavu

Uz Maskavas Buldozeru izstādi reaģē arī ASV iznākošais latviešu laikraksts “Laiks”, kas 25. septembra numurā pārpublicē zviedru preses aicinājumu pārtraukt “kultūras apmaiņu” ar PSRS.

“Zviedrijā šajā rudenī “kultūras sakaru apmaiņas” līguma ietvaros sagaidāmas vairākas padomju mākslinieku un kultūras darbinieku grupas. Plānots, ka to uzstāšanās notiks novembrī. “Padomju viesu” vidū būs arī okupētās Latvijas mākslinieki un ansambļi, kas pārstāvēs “lielo dzimteni”. Pēc nesenās brutālās izrēķināšanās ar padomju modernās mākslas izstādītājiem Maskavā, kur pret viņiem vērsa buldozerus, zemes racējus un ielu laistāmās mašīnas, zviedru presē tagad atskanējušas balsis, kas prasa norobežošanos no šādā veidā diriģētas kultūras apmaiņas.

Tā lielākais Skandināvijas laikraksts “Exspressen” 18. septembra numurā priekšpusē sniedz kā galveno komentāru dienas notikumiem rakstu ar aicinājumu “pārtraukt kultūras apmaiņu ar Padomju Savienību”. Zviedru avīze raksta:

“Daži krievu mākslinieki mēģināja svētdien sarīkot kādā laukumā Maskavas nomalē mākslas izstādi. Telpas izstādes rīkošanai viņi nevarēja dabūt, jo nav mākslinieku savienības biedri. Policija viņus no laukuma padzina. Viņus un viņu gleznas burtiski aizslaucīja buldozeru un zemes racēju ķetnas. Beidzot parādījās ūdens lielgabali un izklīdināja arī skatītājus.

Šo mākslas izkaušanu motivēja ar to, ka bija nolemts taisni tajā dienā un tajā laukumā sākt Kultūras parka izbūvi. Bet, kad mākslinieki bija izklīdināti, pārtrūka arī darbi Kultūras parkā. Tas viss bija tikai izsmiekls. Cinisma kalngali bija sasniegti, kad divus māksliniekus sodīja ar 15 dienām arestā, jo viņi bija spēruši ar kājām buldozera riteņus. Daļu gleznu sadedzināja. Padomju valdība ir ļoti čakla līgumu slēdzēja ar citām valstīm par kultūras apmaiņu. Arī ar Zviedriju Maskavai ir noslēgts šāds līgums. Tas nav liels un galvenokārt skar stipendiātu apmaiņu. Šis kultūras līgums izbeidzas novembrī, un aktuālas ir sarunas par tā atjaunošanu. Zviedrijai jāpasaka par šādu atjaunošanas iespēju noteikts paldies un nē! Valsts, kas vajā savus māksliniekus ar ūdens lielgabaliem un buldozeriem, nevar pretendēt uz kultūras apmaiņu ar citām valstīm. Lai Maskava iztiek ar savu KGB. Kopš svētdienas šiem trim burtiem ir arī vēl cita saīsinājuma nozīme (zviedriski): “Kultura-Graevmaskiner (racēji) Bulldozers”. Ar šādas markas kultūru mums nav ko apmainīties.””

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918