Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
20. Septembris  | 1977

1977. gads: Dziesmu svētki, publicē stāstu 'Limuzīns Jāņu nakts krāsā', Anšlavs Eglītis recenzē 'Zvaigžņu karus'

Kadrs no filmas "Zvaigžņu kari". Foto: Vida Press

Grib sodīt dzērājus un smēķētājus

1977. gada 20. septembra presē plaši apspriests jaunais PSRS Konstitūcijas projekts. Laikraksts “Cīņa” ziņo: “Nu jau vairākus mēnešus apspriežam Konstitūcijas projektu. Ar patiesu ieinteresētību un dziļu izpratni, un atbildības izjūtu. Un tieši šī atsaucība spilgti liecina par mūsu valsts pilsoņu sabiedrisko aktivitāti. Cilvēkiem rūp, lai jaunais Pamatlikums pilnā mērā atspoguļotu sociālistiskās valsts, tautas valsts, demokrātisko būtību, mūsu pilsoņu tiesības un pienākumus.”  

Piemēram, Liepājas rajona Vērgales ciema kolhoza “Ļeņina ceļš” traktorists G. Vītoliņš vēstulē laikrakstam pauž: “Iepazīstoties ar jaunās PSRS Konstitūcijas projektu un lasot presē publicētās darbaļaužu atsauksmes, ļoti iepriecina ierosinājumi pastiprināt cīņu ar liekēžiem, huligāniem un dzērājiem. Veselība ir katra pilsoņa un arī visas tautas vislielākā bagātība. Nemaz nav jāpētī visai iespaidīgie statistikas materiāli, tikai pavērojot vienu otru cilvēku, pārliecināsimies, kādu postu tautas veselībai nodara smēķētāji. Vai patiešām padomju likumdošana to kaut kā nevarētu novērst? Ierosinu smēķēšanu kvalificēt kā tīšu savas, citu pilsoņu un arī nākamās paaudzes veselības bojāšanu. 

Vai patiešām padomju likumdošana to kaut kā nevarētu novērst? Ierosinu smēķēšanu kvalificēt kā tīšu savas, citu pilsoņu un arī nākamās paaudzes veselības bojāšanu.

No vainīgajiem vajadzētu prasīt attiecīgu kompensāciju. Kādu? Slimības pabalstus jebkurā gadījumā izmaksāt ne vairāk kā 80 procentu apmērā. Mācību iestāžu audzēkņiem smēķētājiem stipendiju jūtami samazināt. Iegūtos līdzekļus izlietot veselības aizsardzības uzlabošanai.”

Dzērienu veikals Maskavā, 1976. gads. Foto: Sputnik/Scanpix/LETA

Savukārt autoelektriķis V. Podiņš raksta: “Manā darbavietā šogad divi dzērāji noslimoja trīs mēnešus katrs, izjauca mums visiem atvaļinājumu. Viens no viņiem vēl tagad staigā apkārt halturēdams, cer saņemt invaliditātes grupu. Arī tā ir sava veida valsts apzagšana. Jaunā Konstitūcija droši vien stingri prasīs katram rūpēties gan par savu, gan tuvinieku veselību. Tāpēc ierosinu: ja kāds “saslimst”, šņabi dzerot, slimības lapu viņam apmaksāt ne vairāk kā 50 procentu apmērā.”

Pirmo reizi publicē stāstu "Limuzīns Jāņu nakts krāsā"

Žurnāla “Karogs” 1977. gada septembra numurā pirmo reizi lasāms Māras Svīres stāsts “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kas kļuva par pamatu Jāņa Streiča 1981. gadā uzņemtajai filmai ar tādu pašu nosaukumu. Mūsdienās filma iekļauta Latvijas Kultūras kanonā.

Ekrānuzņēmums

Revolūcijai veltītie Dziesmu svētki

Foto: Jānis Ivars Padedzis/"Zudusī Latvija"

Savukārt žurnāla “Zvaigzne” septembra numurs atskatās uz lielāko vasaras notikumu – Dziesmu svētkiem. Viktors Bērziņš raksta: “Mūsu Dziesmu svētku otrā simtgade ievadīta. To aizsāka Padomju Latvijas 1977. gada Dziesmu svētki, kuri bija veltīti Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 60. gadadienai un 37. gadskārtai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā. Šie Dziesmu svētki bija pirmie otrajā simtgadē, astotie – Padomju Latvijā un septiņpadsmitie visā mūsu Dziesmu svētku vēsturē. [..] 1977. gada pavasara skatēs piedalījās: 241 koris un 53 pūtēju orķestri. No tiem uz dziesmu kara pusfinālu un fināliem kvalificējās 49 jauktie kori, 15 sieviešu kori un 15 vīru kori. Piedalījās arī 31 tautas deju ansamblis,  profesionālie kolektīvi – Akadēmiskais koris, T. Kalniņa koris un pūtēju orķestris “Rīga”, lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist” un 12 viesu kolektīvi. Tādējādi Dziesmu svētku dalībnieku kopskaits (kopā ar viesiem) sasniedza gandrīz 20 tūkstošus.”

Pirmie "Zvaigžņu kari"

1977. gadā sevi pieteica filma “Zvaigžņu kari”, kas sasniedza neredzētus rekordus kases ieņēmumos un kļuva par kulta filmu. Savā  filmas apskatā žurnālā “Laiks” rakstnieks Anšlavs Eglītis spriež: “No techniska viedokļa filma ir interesanta un droši vien saņems “Oskaru” attiecīgās efektu katēgorijās. Telpas kuģu lidojumi un kaujas veidojas “reālistiski” un itin pārliecinoši.

Foto: Vida Press

Lūkasa sarakstītais scenārijs ir tipiska komiķu “fabula”: ļaunie spēki pārņēmuši kādu galaksiju. Diktātors ar bargu “politbiroju” pārvalda savu impēriju, ar “dzelzs roku” iznicinādams nepaklausīgās planētas. Pret varmāku saceļas divi jaunekļi un gudrs vecītis “zintinieks” ar saviem draugiem – zvērcilvēku, kas liekas pārpalicis no filmu sērijas par mērkaķu planētām, un divi roboti. Šie brīvības aizstāvji izcīna daudz kauju, šaudami ar ērmīgiem “nāves staru” ieročiem – iznīcina lielu vairumu pretinieku, paši nesaņemdami ne skrambiņas. Vienīgi robotus šad tad iedragā, bet tos var viegli salabot... Pēdīgi varoņi ielaužas varmāku nocietinātā mākslīgā planētā, izglābj tur sagūstīto “labo” princesi un saspridzina neliešu cietoksni. Dekoratīvi interesantākais ir filmas sākums, kur darbība norit smilšu tuksnešos, kurus apdzīvo gan ērmoti pundurīši, gan noslēpumaini laupītāji, kas jāj uz aizvēsturiskiem milzu zvēriem. Tuksneša miestā ir krogs, kurā sastopas un iedzer dīvaini izdzimteņi, cilvēku, dzīvnieku un robotu krustojumi, neiztikdami arī  bez izkaušanās... Turpinājumā režisora fantāzija apsīkst. Viņš apmierinās ar telpas kuģu modelīšu kaujām un liek saviem varoņiem nebeidzami skraidīt un šaudīties pa neliešu cietokšņa gaiteņiem.”


2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918