Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
18. Septembris  | 1979

1979. gads: Top televīzijas ēka Zaķusalā un viesnīca 'Latvija', atklāj Jupitera gredzenus

Foto: Raimonds Zalcmanis/"Zudusī Latvija"

Janvārī ASV un Ķīna atjaunoja diplomātiskās attiecības pilnā apjomā. 7. janvārī ar Vjetnamas spēku palīdzību gāza Pola Pota režīmu Kambodžā, bet 17. februārī sākās Ķīnas–Vjetnamas karš. 1979. gadā Irāna kļuva par islāma republiku, savukārt Grenlande ieguva pašpārvaldes tiesības. Tikmēr Apvienotās Karalistes parlamenta vēlēšanās uzvarēja Konservatīvo partija, Mārgareta Tečere kļuva par premjerministri.

Februārī laikrakstā "Padomju Dzimtene" varēja lasīt par neparastu notikumu Vīnē: "Austrijas galvaspilsētas iedzīvotāji redzēja neparastu dabas parādību: pilsētā sniga sarkans sniegs. Kā domā meteorologi, šo fenomenu izraisījušas sīkās smilšu daļiņas, ko vējš atnesis no Sahāras tuksneša." Savukārt februāra vidū Sahāras tuksnesī tika fiksēts sniegs.

"Voyager 1". Foto: AP/Scanpix/LETA

Martā ASV atklāja Jupitera gredzenus, par ko liecināja no zondes “Voyager 1” saņemtie fotoattēli. “Voyager 1” veica Jupitera pārlidojumu ar tuvāko attālumu 349 000 km no tā centra. Septembrī ASV zonde “Pioneer 11” sasniedza Saturnu, pārlidojot planētu 21 000 km attālumā.

Martā uzņēmums “Philips” demonstrēja jaunu datu nesēja tipu – optisko kompaktdisku.

1979. gadā Rīgā tika celtas, atklātas un ekspluatācijā nodotas vairākas vēl šodien nozīmīgas ēkas. Sākās Latvijas Televīzijas augstceltnes un Zaķusalas televīzijas torņa (televīzijas un radio kompleksa) celtniecība Rīgā, Zaķusalā. Ekspluatācijā tika nodota viesnīcas “Latvija” ēka, kā arī pabeigta Rīgas pilsētas 7. klīniskās (Gaiļezera) slimnīcas 1. kārta.

Ierodas propagandisti

19. septembrī avīze “Cīņa” ziņo, ka PSKP CK un PSRS Ministru padomes lēmuma “Par to, kā uzlabot plānošanu un palielināt saimnieciskā mehānisma ietekmi ražošanas efektivitātes un darba kvalitātes paaugstināšanā” izskaidrošanai Padomju Latvijā ieradusies PSKP CK propagandistu grupa. Tās sastāvā – PSRS Valsts plāna komitejas Zinātniskās pētniecības institūta nodaļas vadītājs A. Klinskis un PSRS Ārlietu ministrijas pārvaldes priekšnieka vietnieks M. Vasiļjevs. “Lekcijas par saimnieciskā mehānisma pilnveidošanu un ideoloģisko cīņu pašreizējā laika posmā propagandistu grupas locekļi nolasīja Latvijas Komunistiskās partijas CK referentiem un ārštata lektoriem, Rīgas pilsētas partijas un saimnieciskajam aktīvam, Ventspils pilsētas, Kuldīgas un Talsu rajonu partijas, ideoloģiskajam un saimnieciskajam aktīvam. Viņi tās nolasīs arī republikāniskajā propagandistu seminārā, kā arī citās republikas pilsētās un rajonos.”

Top augstceltne Zaķusalā

Izdevums “Māksla” apskata jaunās Zaķusalas augstceltnes plānus un skices: “Mūsdienu Rīgas centru diezgan noteikti iezīmē augstceltnes – viesnīca “Latvija”, Administratīvais nams perspektīvajā Republikas laukumā, Preses nama redakciju korpuss Ķīpsalā un Zinātņu akadēmijas augstceltne.

Zaķusalas augstceltņu sākotnējais projekts

Šīs celtnes Rīgā veido gandrīz tādu kā loku, kura centrā ir Pētera baznīcas un Doma torņi. Loks nebija gluži noslēgts – trūka augstceltnes dienvidu virzienā. Ne jau nu šo apsvērumu dēļ, bet fakts paliek fakts – arī šajā virzienā augstceltne būs, proti, Zaķusalā jau šogad sāk celt Latvijas Televīzijas un radio kompleksu. Faktiski šim objektam ilgi meklēja vispiemērotāko vietu, veica tehniski ekonomiskus aprēķinus. Viens variants bija tagadējās televīzijas studijas rajons L. Laicena ielā, tad domāja par iespēju uzcelt jauno kompleksu pie Bābelītes ezera Juglā vai Preču stacijas rajonā. Ja kāds no šiem variantiem apmierināja tehnoloģiski, tad neviens no tiem neizturēja kritiku no kāda ļoti svarīga kritērija, proti, ko ar šo objektu iegūs Rīga. Gluži pilsētbūvnieciskā, ainaviskā ziņā.

Tāda mēroga objekti netiek būvēti bieži, bet Televīzijas un radio komplekss vispār būs lielākais kultūras objekts Latvijā, un tagad saprotam, ka arī lielākais objekts Rīgas centrālajā daļā. Līdz ar to skaidrs, ka šai jaunceltnei gan ar savu fizisko apjomu, gan kompozicionālo risinājumu vajadzēs bagātināt Rīgas centra arhitektūru. Tai vajadzēs vienot abus Daugavas krastus.”

"Latvija": simbols un realitāte

“Lai gan viesnīcas “Latvija” siluets nu jau kopš laba laika kļuvis par Rīgas panorāmas neatņemamu sastāvdaļu, tās durvis viesiem vērās tikai šajā pavasarī. Beidzot... – gribas piezīmēt, jo viesnīcai “Viru” Tallinā, kuras projektēšana sākās aptuveni tajā pašā laikā, jau pienācis kapitālā remonta brīdis,” raksta žurnāls “Māksla”.

Viesnīcas "Latvija" interjers. Ekrānuzņēmums

“Patiešām, pagājis jau vairāk nekā 15 gadu, kopš Ļeņina ielas centrālā posma rekonstrukcijas projektā, ko izstrādāja Rīgas Ģenerālā plāna birojs, tika noteikta Rīgas jaunās “Intūrista” viesnīcas atrašanās vieta. Toreiz vēl nebija ietilpīgā nosaukuma “Latvija”. Bija tikai blīvas, mazvērtīgas koka apbūves kvartāls Ļeņina un Kirova ielas stūrī ar pazīstamo “Piena restorānu”, kura virtuvi vēl šodien atceras ne viens vien rīdzinieks. Izanalizējot šīs vietas nozīmi Rīgas plānojuma struktūrā, viesnīcas augstumu noteica robežās starp 14 un 16 stāviem, jo nācās rēķināties ar apkārtējo apbūvi un augstbūves bloka varbūtējo vizuālo “ielaušanos” vecpilsētas klasiskajā panorāmā.

Projektā bija paredzēts rekonstruēt un saglabāt kvartālā gar Veidenbauma ielu esošās vērtīgās mūra ēkas, veidojot viesnīcu kā organisku senākās apbūves turpinājumu. Tālākajā projektēšanas gaitā šī koncepcija būtībā tika atmesta. Stāvu skaits pieauga līdz 26. Viesnīcas bloks ievirzījās kvartāla centrā, padarot problemātisku esošo mūra ēku likteni. Nedaudz vēlāk, lai aizpildītu tukšo laukumu gar Dzirnavu ielu, tika pieņemts lēmums projektēt šeit juvelierizstrādājumu veikalu, kas pašreiz paguvis pārvērsties par Rīgā tik vajadzīgu un gaidītu mākslas izstāžu ēku.

Foto: Romvalds Salcevičs/"Zudusī Latvija"

Būtībā šādā stāvoklī kvartāla apbūve atrodas arī patlaban, kad viesnīcas “Latvija” 350 numuros ar 680 vietām, konferenču zālēs, restorānos un bāros jau rit parastā ikdienas dzīve. Par to, kādu ietekmi visas minētās manipulācijas atstājušas uz kopējo telpisko situāciju šajā rajonā, jau rakstīts republikas presē: izjaukts kopējais telpiskais mērogs, zaudētas saites ar apkārtējo apbūvi. Augstbūves tornis nepiedodami agresīvi “papildina” vecpilsētas siluetu. Šķiet, ka grūti būs sameklēt uzskatāmāku piemēru tam, pie kā noved apkārtējās telpiskās struktūras ignorēšana, autoru “radošā” kredo eskalācija. Varam iedomāties, kas notiktu ar Rīgas centrālās daļas savdabīgo seju, ja šādi rīkotos visi arhitekti. Bet, ja jau mēs esam pieminējuši jaunradi, tad jāteic, ka, pāršķirstot visu mums pieejamo 70. gadu speciālo literatūru, grūti būs atrast banālāku piemēru šāda rakstura objekta veidojumam.

Viesnīcas zemā daļa atgādina torti, ko pārlieku dāsna cepēja roka izrotājusi ar dažādiem butaforiskiem atribūtiem, piešķirot tiem funkcionālu detaļu ilūziju. Bet torņa augšējais nobeigums droši varētu ierindoties arhitektūras žurnāla karikatūras lappusēs (ja tādas būtu!). Paldies ugunsdzēsējiem, kas piespieda ierīkot evakuācijas kāpnes, – tās kaut nedaudz palīdz atdzīvināt augstbūves plastisko vienmuļību.

No kopējā telpiskā veidojuma neatpaliek arī salona piebūve, pareizāk, “piekabe”, kas velkas iepakaļ pretenciozajam eskortam. Ja pie visa minētā vēl iedomājamies pliekani zilo krāsu, tad gūsim visai izsmeļošu priekšstatu par šī telpiskā ansambļa eksterjera kvalitāti. To kaut cik būtiski nespēj paaugstināt arī A. Riņķa pats par sevi interesanti iecerētais un telpiski atrisinātais kinētiskais objekts. Starp citu, nav skaidrs, ko īsti akcentē šis objekts. Diemžēl tā nav ieeja, kuru nezinātājam ļoti grūti atrast. Kā zināms, ieejas risinājumiem šāda rakstura ēkās ir izveidojušies noteikti standarti, kur reprezentācija un komforts nosaka telpiskā akcenta galīgo formu. Viesnīcā “Latvija” autori ir atraduši savu variantu, veidojot galveno ieeju pēc “sētas durvju” principa. Tādēļ atbraucējam, kas Rīgā ir pirmo reizi, vienmēr ir iespēja nokļūt viesnīcā arī caur kafejnīcu.

Viesnīca “Latvija” nav kļuvusi par pozitīvu simbolu mūsu galvaspilsētas sejā atbilstoši savam nosaukumam. Tomēr tā ir realitāte, ar kuru jārēķinās, gan domājot par centra tālākās attīstības perspektīvām, gan cenšoties turpmāk vairīties no līdzīgām kļūmēm mūsu projektēšanas un celtniecības praksē.”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918