Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
17. Septembris  | 1980

1980. gads: Olimpiāde Maskavā, 'Solidaritāte' Polijā, Reigans uzvar Kārteru ASV

Foto: Sputnik/Scanpix/LETA

Jūlijā sākās 1980. gada vasaras olimpiskās spēles Maskavā. Zelta medaļas izcīnīja šķēpmetējs Dainis Kūla, volejbolists Pāvels Seļivanovs PSRS volejbola izlases sastāvā un basketboliste Uļjana Semjonova PSRS basketbola izlases sastāvā. Semjonova piedalījās sešās spēlēs, guva 131 punktu un kļuva par turnīra rezultatīvāko spēlētāju. Ziemas olimpiskajās spēlēs Leikpleisidā olimpisko zelta medaļu izcīnīja kamaniņu braucēja Vera Zozuļa.

"Solidaritātes" līderis Lehs Valensa. Foto: RIA Novosti/Scanpix/LETA

Septembrī Leha Valensas vadībā tika dibināta Polijas arodbiedrība “Solidaritāte” (“Solidarność”), kas kļuva par pirmo arodbiedrību Varšavas pakta valstīs, kuru nekontrolēja komunistiskā partija. Pirms 1981. gada septembra kongresa tās biedru skaits sasniedza 9,5 miljonus cilvēku. Valdošā vara mēģināja iznīcināt arodbiedrību, represēja tās līderus, taču plašā tautas iesaiste tās darbībā radīja pamatu neatgriezeniskām pārmaiņām.

ASV prezidenta vēlēšanās novembrī pārliecinoši uzvarēja Ronalds Reigans, kurš pārspēja prezidentu Džimiju Kārteru.

Džons Lenons – mūziķis un miera aktīvists, viens no Bītlu dalībniekiem – decembrī tika nošauts netālu no savām mājām Ņujorkā.

Kastaņolas vēstījums

Brīvās pasaules latvieši pulcējas 8. Eiropas latviešu kultūras darbinieku kongresā Kastaņolā un publicē vēstījumu, kurā izsaka pateicību Raiņa un Aspazijas mūža darbam, kā arī pieprasa neatkarību Latvijai. Latviešu laikraksts Amerikā “Laiks” šajā dienā publicē “Kastaņolas vēstījumu”.

“Jau pirms Latvijas valsts tapšanas Rainis teica, ka “tagadējais tautu attīstības posms prasa ne tautu pašiznīcināšanos, bet tautu nokārtošanos nacionālajās vienībās, lai sasniegtu pilnīgu attīstību”. Un, kad latviešu tauta bija izcīnījusi sev brīvību un suverēno valsti, Rainis Satversmes sapulcē neatkarīgas Latvijas pamatdomu ietvēra šādos vārdos: “Mēs kā valsts varam pastāvēt tikai tad, ja mēs esam kulturāla valsts, un kulturāla valsts mēs varam būt tikai tad, ja mēs esam demokrātiska valsts.”

Kopš Latvija kļuvusi par padomju imperiālisma upuri, latviešu tauta pazaudējusi ne vien savas valsts neatkarību, bet arī demokrātisko iekārtu, nacionālas kultūras attīstību iespējas, un tai draud iznīcināšanas briesmas, jo Latvijas zemi kolonizēšanas nolūkos piepludina ar sveštautiešiem.

Dziļā godbijībā sekojot Raiņa paustajām idejām, mēs, Kastaņolā pulcējušies latvieši, prasām pilnīgas brīvības un valstiskās neatkarības atjaunošanu Latvijai, kā arī nacionālās kultūras atbrīvošanu no padomju žņaugiem. Iesprostota Maskavas diktētajās doktrīnās, latviešu tautas kultūra nespēj izpaust savu vienreizīgo raksturu, tai ir atrauts tās neatkarības laika un iepriekšējo paaudžu mantojums, tā ir iedzīta sastingumā un nevar brīvi augt un attīstīties, kā to vēlējās Rainis: “Mainies uz augšu!”

Par visām lietām mēs prasām tūlīt izbeigt latviešu tautas iznīcināšanu. Latviešu iznīdētājiem mēs liekam pretī ticību, kas pausta Raiņa pravietiskajos vārdos: “Lai kas liek viņus kaut... tie paliks mūžam, un tie uzvarēs!”

Maskava slāpē notikumus Polijā

Latviešu laikraksts Amerikā “Laiks” novembrī raksta par padomju drošības dienestu centieniem slāpēt varu apdraudošos notikumus Polijā.

“Pēc informācijas, ko sniedz “The Christian Science Monitor” līdzstrādnieks Maskavā, Latvijā un Lietuvā aizliegts ievest poļu laikrakstus. Maskavā pat bibliotēkās vairs nevar dabūt poļu laikrakstu “Trybuna Ludu” vai žurnālu “Women and Life”, jo padomju valdība baidās, ka strādnieki Padomju Savienībā varētu uzzināt par poļu arodbiedrību “Solidaritāte”. Civilās aviācijas institūtā Rīgā poļu studentiem aizliegts dzīvot kopā ar padomju studentiem. Kādam poļu studentam, kas nesen atgriezies no atvaļinājuma Polijā, stingri noteikts, ka viņš nedrīkst dzīvot vecajā vietā. Maskava vēl arvien traucē “Amerikas Balss” un BBC raidījumus krievu valodā.

Polijas Apvienotā Strādnieku partija ģenerālsekretārs Vojcehs Jaruzeļskis. Foto: RIA Novosti/Scanpix/LETA

Savukārt Polijas valdības iestādes likušas apcietināt divus arodbiedrības biedrus – burtlici Narozniaku, kas darbojas “Solidaritātes” birojā, un ierēdni Sapjelo, kas strādāja prokuratūras drukātavā. “Abus apcietinātos apvaino par slepeno valsts instrukciju piesavināšanos un to nodošanu arodbiedrības rīcībā. “Solidaritāte” piedraudējusi ar ģenerālstreiku Varšavā, ja apcietinātos neatbrīvos dažu dienu laikā. Trīs fabrikas Varšavā uzsāka streiku, lai atbalstītu Ursus traktoru rūpnīcas strādniekus, kas jau streiko. Šie streiki sākās, lai protestētu pret Narozniaka un Sapjelo apcietināšanu, bet tagad izstrādāts garāks sūdzību saraksts, kurā norādīts uz valdības patvaļīgo rīcību arī citos gadījumos.” (..) “Mēs necīnāmies tikai par apcietināto atbrīvošanu,” izteicies Varšavas arodbiedrības vadītājs Budžaks. “Mēs gribam panākt, lai nākotnē izbeidz šādu nelikumīgu rīcību.”” (“Laiks”, 19. novembris)

Rīdziniece Vera Zozuļa izcīna olimpisko zeltu

Laikraksts “Cīņa” 24. februārī raksta par kamaniņu braucējas Veras Zozuļas panākumiem Ziemas olimpiskajās spēlēs Leikpleisidā, kur viņa izcīnīja zelta medaļu. 

Vera Zozuļa. Foto: RIA Novosti/Scanpix/LETA

Iepriekš (1974. un 1976. gadā) V. Zozuļa bija kļuvusi par PSRS čempioni, kopumā viņa piedalījās trīs olimpiskajās spēlēs – 1976. gadā Insbrukā izcīnīja 9. vietu, 1984. gadā Sarajevā bija piektā.

“Leikplesidas XIII Ziemas olimpiskajās spēlēs lielus panākumus guva padomju kamaniņu braucēju komanda, kuras kodolu veidoja mūsu republikas sportisti. Lauku sporta biedrības “Vārpa” sportiste PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare Vera Zozuļa pirmā no mūsu republikas pārstāvēm kļuva par olimpisko spēļu čempioni, bet Ingrīda Amantova izcīnīja bronzas medaļu. 23. februāris. Rīgas dzelzceļa stacija. Olimpiešus sagaida sporta organizāciju pārstāvji, kamaniņu braucēju vecāki un draugi. No vagona izkāpj Vera Zozuļa, Ingrīda Amantova, Astra Rībena, Dainis Bremze, Aigars Kriķis, valsts izlases treneris Valdis Tiliks un izlases mehāniķis Valdis Ķuzis.”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918