Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
14. Septembris  | 1983

1983. gads: 'Ļaunuma impērija', NATO raķetes Eiropā, Ņujorkā atklāj Trampa torni

Ronalds Reigans. Foto: AFP/Scanpix/LETA

Martā ASV prezidents Ronalds Reigans Padomju Savienību nosauca par “ļaunuma impēriju”. Jūnijā “dzelzs lēdija” Mārgareta Tečere atkārtoti uzvarēja vēlēšanās, savācot 42% balsu.

1983. gadā tika pabeigts un atklāts tagadējais Zemitānu dzelzceļa pārvads (toreiz – Oškalnu gaisa pārvads).

Septembrī tika pieņemts LKP CK Ministru padomes un Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes lēmums Nr. 534 “Par intensīvāku darbu sociālistiskās darba disciplīnas nostiprināšanai”. Tā mērķis bija nodrošināt un uzlabot darba disciplīnu. Viens no disciplīnas nodrošināšanas veidiem bija miliču reidi darba laikā publiskās vietās.

Oktobrī tika prezentēta “Microsoft Word” pirmā versija.

Novembrī sākās NATO mācības, kuras daudzi PSRS uztvēra kā kodoluzbrukumu un apdraudējumu PSRS drošībai. Sākās pēdējā kodolkrīze Aukstā kara laikā.

Foto: Vida Press

Tikmēr Ņujorkā novembrī atklāja Trampa torni. Izdevums “Laiks” to nosauca par “muižu debesīs” un rakstīja, ka “īpatnējā debesskrāpī mājos vairākas slavenības, to vidū televīzijas pačalotājs un jokdaris Džonijs Kārsons, tāpat populārais dziedonis Pols Anka un ar pēdējo gadu filmām stāvus bagāts kļuvušais režisors Stīvens Spīlbergs”. Tramps, kuram torņa atklāšanas brīdī bija tikai 34 gadi, pats to dēvēja par “pasaulē visvairāk daudzināto adresi”. Savukārt prese viņu pašu bieži piesauca kā “Trampu nekustamo īpašumu impērijas brīnumbērnu”.

Decembrī atkārtoti tika notiesāts latviešu tautas brīvības cīnītājs Gunārs Astra. Trimdas izdevums “Laiks” par to rakstīja: “Rīgā notiesāti Astra un Freimanis. Latviešu nacionālo, cilvēku tiesību un reliģisko brīvību aizstāvētāju tiesāšana padomju okupētajā Latvijā turpinās.

Gunāra Astras fotogrāfija, kas ievietota 1983. gada 13. septembrī Latvijas PSR VDK rakstītajā arestētā anketā. Foto: LNA Latvijas Valsts arhīva dokumentu krājums.

Sevišķi smagi sodi ir piespriesti 14. decembrī Augstākajā tiesā Rīgā notiesātajam Gunāram Astram. Abi notiesātie bija apsūdzēti par pretpadomju aģitāciju. Freimanis esot pulcinājis dzeju mīļotājus nelegālos privātos dzeju vakaros savā mājā un tur lasījis savas dzejas. Astra esot pavairojis un izplatījis Anšlava Eglīša “5 dienas” un Orvela “1984. gads”. Astra ticis arī apsūdzēts par “45 baltiešu memoranda” tulkošanu un pavairošanu. Prokurors smago sodu prasību motivējis ar saspīlēto starptautisko situāciju. Padomju Savienība esot apdraudēta, un tāpēc sodiem esot jābūt smagākiem.”

"Kosmoss-1500" lidojumā

29. septembrī avīze “Cīņa” ziņo: “1983. gada 28. septembrī Padomju Savienībā palaida kārtējo mākslīgo Zemes pavadoni “Kosmoss-1500”.

Pavadonis "Kosmoss-1500". Foto: Ukrainas Zinātņu akadēmija

Pavadoņa palaišanas galvenais mērķis ir tālāk noslīpēt jaunus informācijas iegūšanas un mērīšanas aparatūras veidus, kā arī jaunas metodes Pasaules okeāna un Zemes virsmas pētīšanai no attāluma dažādu PSRS tautas saimniecības un zinātnes nozaru interesēs.

Informāciju no pavadoņa apstrādei un izplatīšanai saņem Valsts apkārtējās vides un zemes dabas resursu zinātniskās pētniecības centrs un Valsts hidrometeoroloģijas un dabas vides kontroles komitejas autonomie informācijas uztveršanas punkti.”

Bērni uztraucas par NATO raķetēm

Laikraksts “Progress” 1983. gada nogalē raksta par jauno pionieru uztraukumu sakarā ar NATO aktivitātēm Eiropā. “Staiceles astoņgadīgās skolas audzēkņi pulcējās mītiņā “Mūsu zināšanas un darbs – mieram”. To atklāja vecākā pionieru vadītāja Inese Jenkēvica. Vēl nekad kopš Otrā pasaules kara situācija virs zemes nav bijusi tik satraukuma pilna kā patlaban, kad ASV un NATO cenšas panākt militāru pārākumu pār mūsu valsti, visu Sociālistisko sadraudzību, sāk izvietot Rietumeiropā pirmā trieciena kodolraķetes. Vecākā pionieru vadītāja skolēnus iepazīstināja ar PSKP CK ģenerālsekretāra J. Andropova Paziņojumu.

Mītiņā uzstājās 7.b klases pionieru pulciņa pioniere Mairita Pūle. Viņa raksturoja to noskaņu, kāda valda visā zemē. Ir tik pierasts, ka katra diena iesākas ar jaukiem nodomiem paveikt kaut ko labu, redzēt, kā dzīvības spēkā elpo daba, strādā cilvēki.

Staiceles astoņgadīgās skolas pionieru sapņi sasaucas ar visas pasaules bērnu ilgām, tāpēc skan protesta balss: “Karam – nē!” Mairita uzsvēra, ka bērniem vajadzīga zeme, skolas, vecāki, mājas, nevis atomtuksnesis.

Skolas komjauniešu sekretāre Intra Lūce teica, ka katrs komjaunietis ir izvēlējies “savu profesiju dzīvei, grib to apgūt, ar zināšanām un darbu stiprināt Dzimtenes drošību”. Mītiņā runāja skolas partijas pirmorganizācijas sekretāre Vilma Linmeijere. Viņa teica, ka PSRS joprojām ir par to, lai jautājums par kodolbruņojumu Eiropā tiktu atrisināts visradikālākajā veidā. Sakļaujot vēl ciešāk savas rindas, cīnoties vienotā frontē, planētas mieru mīlošie spēki spēj izveidot imperiālistisko avantūru tīkotāju ceļā nepārvaramu šķērsli un nosargāt mieru.”

Kā neuztraukties par niekiem

Kamēr pasaule uztraucas par atomkara draudiem un PSRS – par darba ražīguma celšanu, žurnāla “Zvaigzne” oktobra numurā publicēta Leona Ozola satīra – padomi, kā saudzēt savus nervus: “Šodien cilvēki uztraucas par visādiem niekiem. Lūk, veikalā nav cigarešu “Elita” vai kāda lētāka šņabja, sanitārajā mezglā ūdens pārlieku tek vai netek nemaz, veļa nav izmazgāta termiņā vai autobuss aizkavējies – un ļaudis jau krīt izmisumā, raksta sūdzības, nervozē un bendē nervus sev un citiem. No tā arī visādi stresi, infarkti un nostalģijas (“Ak, kaut es varētu atgriezties savā sprogainajā bērnībā ar knupīti mutē!”).

Žurnāla "Dadzis" karikatūra

Nē, te neder ne skriešana rikšiem, ne autogēnie treniņi un jogu izdarības. Galu galā nomirst jau arī tie skraidelētāji un uz galvas stāvētāji. Manuprāt, galvenais ir saudzēt nervus jeb, kā tautā saka, neņemt galvā. Teiksim, ja es uztrauktos par katru nieku, sen jau dusētu zem dzimtās zemes velēnām. Nu, kaut daži piemēri. Priekšnieks izsauc mani pie sevis un sāk visādi zaimot – jūs tāds un šitāds, jūs to neesat izdarījis un to neesat padarījis tā, kā vajag. Vārdu sakot, kliedz. Bet es līdzjūtīgi raugos viņa piesārtušajā sejā. Lēšu: jā, tādi mirst ar sirdstrieku. Saku: “Lūgums nekliegt, neesmu vājdzirdis! Jā, ir trūkumi un vainas, bet kuram to nav? Padomājiet par savu veselību! Jums tik gaiši pelēka sejas krāsa. Ja katram tā šķiedīsit savu enerģiju, nepaliks pāri ne čiks – un jālien zārkā! Un, beidzot, kur jūs dabūsit otru tādu idiotu ar augstāko izglītību, kurš strādās veselu mēnesi par tiem nieka rublēniem?” Viņš pieklusa, atņēma elpu, tramīgi pavērās manī un izdvesa: “Ejiet, strādājiet! Atvainojos! Patiesi, otru tādu idiotu man neatrast...” Projām iedams, atskatījos – šefs drebošiem pirkstiem gramstīja no tūbiņas validola ripiņu.

Pavisam nesen atgriezos mājās, slēdzu, slēdzu vaļā durvis – nekā. Kā gan lai es tās atslēgtu, ja kāds jau papūlējies, ieeju un skatos – divi ļaundari revidē manu rakstāmgaldu, skapi un kumodi. Ģīmji tādi, ka riebj. Cits manā vietā būtu sācis bļaut vai paģībis, bet es pieklājīgi painteresējos: “Zēni, ko jūs meklējat? Ja naudu, vērtslietas vai valsts obligācijas, tad veltīgi, es pats kaut ko tādu labprāt gribētu atrast...” Vietējie gangsteri kļuva rāmi kā jēri un sāka taisnoties: “Laikam esam pārskatījušies. Domājām, ka te dzīvo mūsu vecmāmiņa...” Izlikos, ka noticu viņu pasaciņām. Tad šie izvilka divus “Kristālus”, es sameklēju pieticīgas uzkodas, iedzērām, parunājāmies par dzīvi un šķīrāmies bez naida. Tā, lūk. Man drīz būs četrdesmit gadu, bet neviena sirma mata. Ēstgriba laba. Guļu kā lācis. Un kādēļ? Tādēļ, ka saudzēju savus nervus! Arī jums iesaku. Vārdu sakot – neņemiet galvā!”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918