Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
06. Septembris  | 1991

1991. gads: Barikāžu laiks, Latvija deklarē neatkarību, sabrūk PSRS

Foto: Pēteris Korsaks

2. janvārī Rīgā OMON kaujinieki pēc LKP CK rīkojuma ieņēma Preses namu, daļēji paralizējot demokrātisko izdevumu iznākšanu. 9. janvārī ASV sniedza paziņojumu, kurā asi nosodīja Padomju Savienības lēmumu ievest karaspēku neatkarību alkstošajās Baltijas valstīs un citās padomju republikās.

10. janvārī Rīgā notika nesankcionēts Interfrontes mītiņš ar prasību Ivara Godmaņa valdībai atkāpties. Mītiņā piedalījās ap 50 000 cilvēku, pēc militārpersonu aicinājuma tie mēģināja ielauzties Ministru padomes ēkā.

Foto: Aivara Liepiņš/F64

Barikāžu laika notikumi risinājās no 13. līdz 27. janvārim. 16. janvārī Vecmīlgrāvī pie tilta tika nošauts Roberts Mūrnieks, ievainoti tika A. Dreimanis un A. Podnieks. Plkst. 18.30 notika OMON uzbrukums pie Brasas tilta. Tika ievainots I. Gudrais. 20. janvārī plkst. 21.07 OMON un nezināma kaujas grupa uzbruka Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai. Kaujā tika nogalināti milicijas darbinieki V. Gomanovičs, S. Konoņenko. Šautu ievainojumu rezultātā mira kinooperatori Andris Slapiņš, Gvido Zvaigzne, kā arī skolnieks E. Riekstiņš.

21. janvārī Anatolijs Gorbunovs devās uz Maskavu, lai tiktos ar Mihailu Gorbačovu un pārrunātu Latvijā notiekošo.

9. februārī Lietuvas iedzīvotāji balsojumā atbalstīja neatkarības atjaunošanu. 3. martā arī Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji nobalsoja par neatkarības atjaunošanu.

20. augustā Igaunija deklarēja neatkarību no PSRS, savukārt Latvija – 21. augustā. Līdz 1. septembrim neatkarību bija deklarējušas Ukraina, Baltkrievija, Moldova, Azerbaidžāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna. 29. augustā tika likvidēta Padomju Savienības Komunistiskā partija. 2. septembrī Amerikas Savienotās Valstis atzina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarības atjaunošanu. 6. septembrī Padomju Savienība atzina Baltijas valstu neatkarību. 6. novembrī oficiāli beidza pastāvēt VDK.

31. decembrī oficiāli beidza pastāvēt Padomju Savienība.

PSRS Valsts padome atzīst Baltijas neatkarību

6. septembrī laikraksts “Diena” ziņo: “Šorīt plkst. 10.30 PSRS Valsts padome, kurā ietilpst Padomju Savienības prezidents un savienoto republiku augstākās amatpersonas, pieņēma savu pirmo lēmumu – atzīt Baltijas valstu neatkarību. Kā pastāstīja Igaunijas premjers L. Savisārs, kurš vienīgais piedalījās pašā Valsts padomes sēdē, prezidents M. Gorbačovs, pamatojoties uz Valsts padomes lēmumu, parakstījis attiecīgu dekrētu. (..) Lēmumā netiek norādīts laiks, kad prezidentam jāpieņem dekrēts, taču to gaida jau šovakar. Lēmuma projektā, ko redzējuši Latvijas pārstāvji, esot runa par diplomātisko attiecību nodibināšanu ar Baltijas valstīm, kā arī norādīts, ka faktiskās neatkarības atgūšanas procesam būtu jānotiek, ievērojot cilvēktiesības un citus nosacījumus.

J. Dinevičs “Dienai” pastāstīja, ka sēde sākās plkst. 10.10. Baltijas jautājums darba kārtībā bija pirmais un tika izlemts 20 minūtēs. Baltijas valstu vārdā uzstājās K. Savisārs – kā augstākā amatpersona no atbraukušajiem valstsvīriem.

Kā lielākie Baltijas draugi, pēc Dineviča vārdiem, sēdē izcēlušies Krievijas prezidents B. Jeļcins un Kazahijas prezidents N. Nazarbajevs.

PSRS ārlietu ministrs B. Pankins preses konferencē paziņojis par trīs Baltijas republiku neatkarības atzīšanu un, kā ziņo CNN, izteicies, ka PSRS sekmēšot šo valstu uzņemšanu ANO. Tas varētu notikt tuvākajā šī foruma sesijā 17. septembrī.”

Latvija iziet pasaulē

Žurnāls “Zvaigzne” septembra numura pirmajā slejā vēsta: “Pirms neveiksmīgā puča Maskavā šķita, ka Latvijas mērķis – panākt īstu valstisku neatkarību no PSRS – būs sasniedzams tikai gadiem ilgu pūļu rezultātā. Atcerēsimies – Maskavas varasvīri parasti atgādināja, ka tam nepieciešams 5 gadu pārejas posms. Taču izrādījās – paldies pučistiem! –, ka tas var notikt ļoti ātri. Runājot fizikas terminoloģijā, tā bija īsta ķēdes reakcija, kuras ierosinātāji puča dienās bija triju Baltijas republiku parlamenti ar saviem paziņojumiem par neatkarību.

Ekrānuzņēmums

Tas bija kā paradokss, kā lielisks, drosmīgs paradokss – tieši tad, kad neizmērojami pieauga draudi Latvijas neatkarībai, kad Maskavas hunta, gluži pretēji, cerēja apklusināt režīma pretiniekus, tieši tad, kad Baltijā par gaidāmo uzvaru sāka gavilēt rubiki, alkšņi, burakjaviči, kogani, tieši tad notika Baltijas neatkarības kodolsprādziens. Un trīs dienas pēc puča izgāšanās sākās Latvijas Republikas neatkarības atzīšanas process. To iesāka 24. augustā Krievija, Dānija un Somija, 25. augustā – Islande un Norvēģija. No aizokeāna zemēm pirmā 26. augustā bija Argentīna ar Bulgāriju un Maltu. 27. augustā – Zviedrija (pēdējā no Ziemeļeiropas zemēm), Austrālija un Kanāda. 28. augustā – Vācija un EEA. Pēc tam nāca atzīšana no ASV puses un daudzām citām valstīm, arī PSRS. Brīvā Latvija ieinteresējusi gan franču, gan japāņu diplomātus.”

ASV atzīst Baltijas valstu atjaunoto neatkarību

4. septembra izdevumā “Laiks” lasāms: “ASV prezidents Bušs 2. septembrī piezvanīja Latvijas Republikas AP priekšsēdētājām A. Gorbunovam un paziņoja, ka plkst. 10 no rīta viņš paziņos, ka ASV atzīst Latvijas Republikas atjaunoto neatkarību. Līdzīga saruna viņam bija arī ar Igaunijas un Lietuvas Republiku galvām.

Foto: AFP/Reuters/Scanpix

“Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautas un to ievēlētās demokrātiskās valdības ir deklarējušas savu neatkarību un pašreiz pārņem kontroli pār savām nacionālajām teritorijām un saviem likteņiem. ASV ir vienmēr atbalstījusi Baltijas valstu neatkarību un tagad ir gatava nekavējoši nodibināt diplomātiskās attiecības ar to valdībām. ASV valdība ir arī gatava darīt visu, ko tā var, lai palīdzētu Baltijas valstu pašreizējam neatkarības procesam kļūt par realitāti.” Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, prezidents Bušs uzsvēra, ka Baltijas valstu neatkarības atzīšanu nevar salīdzināt ar citu republiku neatkarības atzīšanu, jo ASV nekad nav atzinusi Baltijas valstu iekļaušanu Pad. Savienībā. Attiecībā uz citām republikām, katrs gadījums ir jāizvērtē atsevišķi. Uz jautājumu, vai Bušs vilcinājās atzīt Baltijas valstis, lai nevājinātu Gorbačova politisko situāciju, Bušs atbildēja, ka viņa vilcināšanās 3 vai 4 dienas no vēsturiskā viedokļa vērtējama par pareizu, jo vajadzēja redzēt, vai var panākt pārmaiņas Pad. Savienībā. Viņš esot ļoti apmierināts ar pārmaiņām, ko redzot notiekam Pad. Savienībā šodien (t.i., attiecībā uz PSRS Tautas deputātu kongresu u. c.). Viņš esot bijis sakaros ar Gorbačovu 2 vai 3 reizes kopš pēdējās telefona sarunas. Un liekas, ka atzīšana Baltijas valstīm nāk arī no centra (..) (Maskavas TV 2. sept. vairs nerunāja par Baltijas republikām, bet par Baltijas valstīm. Baltijas valstu jautājumu Tautas deputātu kongress Maskavā apskatīs 3. sept., un nav nekādu pazīmju, ka radīsies pretestība Baltijas neatkarībai. Kad 2. sept. kongresā pieminēja Baltijas valstu vārdu, tad kongresā bija aplausi. Ref.). 

Uz jautājumu, kāda ir bijusi Buša personīgā kritērija, kad viņš nolēma atzīt Baltijas valstis, un vai viņš runājis par to ar kādu Pad. Savienībā, Bušs atbildēja: “Viss iet pareizā virzienā. Gorbačova vakardienas paziņojums tika iztulkots un ziņās izplatīts kā atzinums, ka Baltijas valstīm ir tiesības būt brīvām. Un neskatoties, vai tas ir pareizais iztulkojums vai nē, tas bija labs paziņojums. Mēs esam viņam (Gorbačovam) mierīgi jau ilgi teikuši, ka vislabākais, ko viņš var darīt attiecību uzlabošanā ar ASV, ir atbrīvot Baltijas valstis, un mēs esam pie tā piestrādājuši.” Prezidents Bušs arī paziņoja, ka katrai Baltijas valstij būs savs ASV sūtnis un tās oficiāli tiks uzskatītas kā atsevišķas valstis: Igaunija, Latvija un Lietuva. Atzīšanas novilcināšana no ASV tikusi pareizi izprasta kā no Baltijas līderiem, tā arī Pad. Savienībā. Kad rakstīs vēsturi, tas būs nenozīmīgi, ka ASV gaidīja ilgāk nekā daudzas citas valstis, līdz atzina Baltijas valstis. Baltiešu līderi visu laiku sapratuši, ka ASV grib, lai neatkarība iet uz priekšu, teica Bušs. 

Baltijas valstīm būs joprojām jāved sarunas ar Maskavu, jo ir dažādi izejvielu piegādes u. c. jautājumi, kā arī teritorijas kontrole. Tā kā mēs redzam, ka padomju armija iet projām, Baltijas valstis ir tagad labākā stāvoklī. Baltijas valstu cenšanās pēc neatkarības ir tuvu stāvoklim, ka tas ir pilnīgi noticis fakts. Šis process nevar tikt atgriezts, uzsvēra Bušs.

ASV žurnālisti, komentējot par šiem notikumiem, izteicās, ka Gorbačovs pagājušajā nedēļā lūdzis novilcināt Baltijas valstu atzīšanu. Bušs par savām konfidenciālām sarunām atteicās tuvāk izteikties. Vakardien Gorbačovs it kā piekrita atzīšanai, un tā Bušs vairāk nav kavējies un sekojis ar formālu neatkarības atzīšanu, Baltijas valstīs par šo vilcināšanos bijusi nepatika pret ASV. Prezidents Landsberģis gan izteicies, ka dažu dienu vilcināšanās neko nenozīmē. Žurnālisti atzina, ka ASV visos šajos notikumos Baltijā un Pad. Savienībā ir bijusi tikai skatītājs.”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918