Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
05. Septembris  | 1992

1992. gads: Pirmie mobilie telefoni, pirmais internets, pirmā Olimpiāde un bankas

Ļaudis slēpjas no snaiperu lodēm, Bosnija 1992. gads. Foto: Vida Press

Dienvidslāvijas sabrukums un kari. Bosnijas serbi deklarēja republikas izveidošanu Bosnijā un Hercegovinā, protestējot pret Bosnijas musulmaņu un horvātu vēlmi atzīt to starptautiski. Slovēnija un Horvātija tika atzītas dažās Rietumvalstīs, aizsākot Dienvidslāvijas sabrukumu. Bosnijas un Hercegovinas parlaments proklamēja neatkarību, serbu bruņotie spēki aplenca Sarajevu. ANO Drošības padome uz Dienvidslāviju nosūtīja miera uzturēšanas spēkus.

Februārī tika parakstīts Māstrihtas līgums, kas ir pamatdokuments Eiropas Savienības izveidei. Novembrī Čehoslovākijas parlaments nobalsoja par valsts sadalīšanu Čehijas Republikā un Slovākijā.

Foto: AFP/Scanpix/LETA

25. jūlijā Barselonā sākās Vasaras olimpiskās spēles, kurās pirmo reizi kopš 1936. gada Latvija piedalījās kā neatkarīga valsts. Latviju spēlēs pārstāvēja 34 sportisti. Sudraba medaļu kanoe airēšanā izcīnīja Ivans Klementjevs, šaušanā – Afanasijs Kuzmins, bet bronzu riteņbraukšanā izcīnīja Dainis Ozols.

19. martā sākās Krievijas karaspēka izvešana no Latvijas, bet jūlijā tika nodibināta Komercbanku asociācija. Tajā iestājās daudzas bankas, kuru vārdi šodien jau piemirsti, – Rīgas komercbanka, “Banka Baltija”, banka “Olimpija”, Latvijas Zemes banka, banka “Kurzeme”, Daugavas banka, “Dālderis”, Sakaru banka, Rīgas naftas un ķīmijas banka, Doma banka, “Union Baltic Bank”. 7. maijā tika pieņemts lēmums par Latvijas Bankas pagaidu naudaszīmes – Latvijas rubļa – laišanu apgrozībā.

Ērā pirms mobilajiem telefoniem sazvanīties varēja, izmantojot taksofonus, norēķiniem izmantojot īpašus žetonus. Viens žetons trīs minūšu sarunai vietējām sarunām maksāja rubli, tālsarunām – septiņus rubļus. Oktobrī darbu sāka pirmais pastāvīgais interneta pieslēgums Rīga–Tallina (2400 b/s). Mobilos sakarus sāka sniegt LMT, bet gada nogalē Latvijas un Amerikas kopuzņēmums “Baltkom” paziņoja par pirmā Rīgas daudzprogrammu televīzijas abonentu tīkla izveidošanu.

Hiperinflācija

Patēriņa cenas gada laikā pieauga par 951%. Benzīna cena vasarā auga pat par 30% nedēļā. Dažu pārtikas produktu, preču un pakalpojumu cenas (1992. g. jūlijs):

Minimālā darba samaksa bija 1500 rubļu mēnesī (t.i., aptuveni 7,5 lati pēc 1993. gada maiņas kursa). Vidējā darba samaksa tautsaimniecībā valsts sektorā bija 8845 rubļi mēnesī (aptuveni 44 lati). Vasarā apgrozībā parādījās Latvijas rublis, tautā saukts par “repšiku”. Iztikas minimums 1992. gada vidū tika lēsts 3325 rubļu apjomā (16,6 lati).

Iekustina armijas izvešanas jautājumu

Laikraksts “Latvijas Jaunatne” (LJ) šajā dienā raksta par starpvalstu sarunām Ziemeļatlantijas asamblejas aizsardzības komitejā Kopenhāgenā par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas.

“Sarunā visām pusēm bija iespēja izteikt savu viedokli armijas izvešanas jautājumā. Latvijas puse, piemēram, piedāvāja dokumentus par līdzšinējo starpvalstu sarunu rezultātiem, turpretī Krievijas pārstāvji savos argumentos galvenokārt atsaukušies uz Latvijā iznākošās krievu preses materiāliem, kas bija atvesti līdzi. Pēc mūsu deputātu domām, šāda līmeņa sarunās avīžu informāciju neklātos izmantot. No Krievijas puses izteiktā var secināt, ka tā armijas izvešanas termiņu nesaista ar 1993. gadu, kā tas izskanējis presē. Viņuprāt, Krievijas karaspēkam Latvijā esot stāvokļa stabilizētājloma. Tiesa, atsaucoties uz situāciju Dienvidslāvijā, neesot minēta Moldova vai Kalnu Karabaha, kur šī loma varētu būt atšķirīga. Krievijas pārstāvji nav slēpuši arī to, ka viņu valstij ir stratēģiskas intereses Baltijā.”

Bauskas rajona valdes namā dokumentu parakstīšana par armijas aiziešanu no Krievijas armijas daļas Zālītes ciemā, kur atradās padomju armijas raķešu karaspēka bāze. 1992. gada 22. decembris. Foto: I. Bogdanovs/Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Savukārt, tiekoties ar Krievijas Ziemeļrietumu karaspēka grupas (ZRKG) vadību, Latvijas Augstākās Padomes un Ministru Padomes pārstāvji panākuši vienošanās par armijas objektu pārņemšanas kārtību, raksta LJ. “ZRKG pārstāvji iesniedza Latvijas pusei sarakstu, kurā norādītas deviņas karaspēka pilsētiņas Rīgas teritorijā, kas tiks nodotas Latvijai šā gada laikā. Sarunas dalībnieki arī vienojās par to, ka privātstruktūras, kas darbojas Krievijas karaspēka daļās Latvijas teritorijā, pārtrauks darbību, ja tā nebūs saskaņota ar Latvijas varas pārstāvjiem.” “Krievijas armijas pārstāvji beidzot ir sapratuši, ka viņiem būs jābrauc prom,” laikraksts citē LR valsts ministra padomnieka aizsardzības jautājumos Ērika Tilgasa teikto.

Mobilie telefoni – spekulantu zelta ādere

“Diena” 10. martā raksta par spekulantu darbošanos mobilo sakaru tirgū laikā, kad bija ierobežotas iespējas šo šodien tik pašsaprotamo pakalpojumu nodrošināt visiem gribētājiem.

Kamēr SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) par mobilā telefona sarunas vienu minūti ar Rietumeiropu iekasē 1,8 dolārus, atsevišķi LMT abonenti runātgribētājiem to izīrē pat par 12 dolāriem minūtē.

 “Pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu,” tā šo nelegālo biznesu vērtē Latvijas–Zviedrijas–Somijas kopuzņēmuma LMT direktors Juris Binde. Pašlaik ir ierobežots sakaru kanālu skaits uz Helsinkiem, kur ir centrāle MTX, tāpēc par LMT abonentiem var kļūt tikai apmēram 100 gribētāji. Tuvākajās dienās tiks nodoti vēl papildu sakaru kanāli, kas ļaus abonentu skaitu palielināt trīs reizes, bet 1995. gadā to daudzums paredzēts jau 13,5 tūkstoši. Jāuzsver, ka LMT takse atbilst vidējām pasaules cenām. Vienreizēja iemaksa par radiotelefona uzstādīšanu 40 dolāri, abonēšanas maksa mēnesī 20 dolāri, un vienas sarunu minūtes cena atkarībā no vietas pasaulē, ar kuru norisinās saruna, 1,8–3 dolāri.”

Turīgie jau skatās MTV un "Pro7"

“Drīzumā valūtas īpašnieki varēs vērot pasauli televīzijas ekrānos,” – 24. novembra “Diena” raksta par pirmajiem soļiem kabeļtelevīzijas attīstībā.

Foto: Shutterstock

“Rīgā pakāpeniski sāk veidoties pirmais kabeļtelevīzijas tīkls. Tā skatītājiem pagaidām iespējams redzēt astoņus televīzijas kanālus: MTV, “Super Channel”, “Pro7”, “Eurosport” un citus, taču jau decembrī būs redzami divpadsmit kanāli. Kā “Dienai” pastāstīja firmas “Baltkom” komercdirektors Raimonds Rozenfelds, šis prieciņš gan būs pieejams tikai naudīgajam iedzīvotāju slānim, jo par kabeļtelevīzijas izmantošanu būšot jāmaksā ikmēneša abonentmaksa tāpat kā par tālruni. Summa gan par astoņu, gan par divpadsmit kanālu izmantošanu būšot 29,5 ASV dolāri mēnesī. Lai savā televizorā varētu redzēt pasauli, nepieciešama speciāla antena, frekvenču pārveidotājs, kabelis uz klienta dzīvokli, kā arī selektors. Visu šo aprīkojumu var pieslēgt pie jebkuras markas televizora.

Paredzams, ka drīzumā Rīgā izveidos pirmo kabeļtīklu, pie kura pieslēgšot veselu pilsētas rajonu. (..) Ja vienam abonentam pieslēgšana maksā 125 ASV dolārus, tad diviem abonentiem tā maksāšot 90 ASV dolārus katram, trim abonentiem 60 ASV dolārus utt. (..) “Baltkom” klienti ir dažādu maksātspējīgu firmu pārstāvji, labākās Rīgas viesnīcas “Hotel de Rome”, “Rīdzene”, “Latvija”, “Metropole”, ārvalstu vēstniecības, Latvijas Biznesa centrs, Augstākā Padome.”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918