Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
04. Septembris  | 1993

1993. gads: Apgrozībā nāk pieclatnieks, Krievija izved armiju, Latvijā pieaug mobilo telefonu un peidžeru skaits

Krievijas armija aiziet no Liepājas. Krievijas kara flotes jūrnieki parādes solī dodas uz saviem kuģiem. 1994. gada 1. jūnijs. Foto: D. Ģelzis/Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Janvārī Maskavā tikās ASV prezidents Džordžs Bušs un Krievijas prezidents Boriss Jeļcins un parakstīja otro Stratēģisko ieroču samazināšanas līgumu (START II). Vēlāk šajā pašā gadā ASV prezidenta amatā stājās Bils Klintons. Par Čehijas valsts galvu kļuva Vāclavs Havels.

Par Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vadītāju kļuva Jānis Vanags, kurš šajā amatā ir vēl šodien.

5. martā Latvijā apgrozībā nonāca piecu latu banknote. Latvijā sāka atteikties no Latvijas rubļiem.

Maijā radioviļņos sāka skanēt “Radio SWH”, gada nogalē tam piepulcējās arī “Skonto”.

Jūnijā notika pirmās parlamenta vēlēšanas pēc neatkarības atjaunošanas. Visvairāk balsu saņēma partija “Latvijas ceļš” (36 vietas 5. Saeimā).

Tika atjaunota LR Satversme, par Valsts prezidentu parlaments ievēlēja Gunti Ulmani.

Septembrī pēc miera līguma parakstīšanas sarokojās Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas vadītājs Jasirs Arafats un Izraēlas premjerministrs Ichāks Rabīns.

Krievijas Valsts domes pēc uzbrukuma 1993. gadā. Foto: AFP/Scanpix/LETA

Oktobrī kaimiņvalstī Krievijā notika konstitucionālā krīze. Ar militāro spēku palīdzību tika ieņemta parlamenta ēka.

Latvijas basketbolisti Uļjanu Semjonovu kā pirmo sievieti no Eiropas uzņēma Basketbola slavas zālē Springfīldā, ASV.

Foto: latvia-foto.narod.ru

Pļavniekos, veikalā “Interpegro”, uzstādīja pirmo kases aparātu ar svītru koda nolasītāju (tolaik šāda kases aparāta cena bija 3000 dolāru).

Popularitāti guva jauns saziņas līdzeklis – peidžeris. Tā cena bija no 80 līdz 300 ASV dolāriem, abonentmaksa sasniedza pat 40 dolārus mēnesī. Savukārt mobilo telefonu tirgotāji lepojās, ka mēnesī Latvijā varot pārdot 200 telefonus.

Datorfotogrāfijas brīnumi Rīgā

“Latvijas Jaunatne”, 1. septembris

Ar to, kādas unikālas iespējas paveras fotomāksliniekam, kas pārvalda datortehniku, var iepazīties Fotomākslinieku namā Mārstaļu ielā 6. Tur atvērta profesionālā japāņu fotogrāfa Tošikas Ozavas personālizstāde. Viņš jau 20 gadus ir fotogrāfijas pasniedzējs Nihonas universitātē. (..)

Mākslinieks plaši liek lietā modernās tehnikas iespējas, te pilnīgi mainīdams oriģināla krāsas, te atstādams neskartas atsevišķas negatīva daļas un panākdams vislielāko izteiksmību un neatkārtojamību vai — tieši pretēji — līdzību.

Kas līdzīgs bija arī agrāk – eksperimentēja ar dažādiem izohēlijas un solarizācijas paņēmieniem, bet tas prasīja ilgu laiku un lielus līdzekļus, turklāt galarezultātu īsti nevarēja paredzēt. Bet tagad dators izdara revolūciju arī fotomākslā, un tas, protams, izraisa neviennozīmīgu reakciju. Nav apšaubāms fakts, ka kompjūterfotogrāfija ieņems savu vietu ne tikai noformēšanā un izdevējdarbībā, bet arī mākslas fotogrāfijā.

ANO komisija ierodas pētīt Krievijas armijas izvešanas gaitu

“Diena”, 3. septembris

Šodien Rīgā no Lietuvas ieradās ANO faktu izmeklēšanas komisija, kuru vada ANO ģenerālsekretāra speciālais sūtnis, vēstnieks Tomijs Kohs. Komisijas darba programmā paredzēts Krievijas un Baltijas valstu apmeklējums, lai savāktu materiālus oficiālajam ziņojumam ANO ģenerālsekretāram Butrosam Gali, kurš savukārt uz šā pamata ziņos Ģenerālajai asamblejai par ārvalstu karaspēka izvešanu no Baltijas valstīm, informē Saeimas preses dienests. 

Delegācijas sastāvā ir arī ANO Politisko lietu departamenta politisko lietu ierēdnis Aleksandrs Matsouka, militārais eksperts Staņislavs Hajeks un vēstnieka palīdze Linda Smite, informē preses dienests. Šodien delegācija ieradās reprezentācijas vizītē pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa (..). Pēc tam notika oficiālas sarunas ar ārlietu ministru Georgu Andrejevu.

Krievijas armijas aiziešana no Alūksnes, 1994. gads. Foto: Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Kā ziņo Ārlietu ministrijas preses centrs, sarunā ir skarti šādi jautājumi – psiholoģiskās atmosfēras uzlabošana Latvijas sarunās ar Krieviju; Krievijas nevēlēšanās izvest šeit esošo karaspēku bez formāla līguma noslēgšanas, kurā būtu paredzētas īpašas garantijas atvaļinātajām Krievijas militārpersonām, kā arī par Krievijas armijas izvešanas grafiku. 

Skarts arī jautājums par Krievijas vēlēšanos saglabāt karaspēku Ventspilī, Liepājā un Skrundā. G. Andrejevs informēja komisijas locekļus, ka Krievija līdz šim nav izpildījusi nevienu no noteikumiem, par ko tā parakstījās Helsinkos, nav ātri izvests karaspēks, izvešana nenotiek noteiktā kārtībā un tā nenotiek pilnīgi. G. Andrejevs uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta internacionalizēt sarunu procesu ar Krieviju, iesaistot tajā neatkarīgus novērotājus no starptautiskajām organizācijām, piemēram, EDSA, ANO. 

Delegācija šodien tikās ar Latvijas delegācijas locekļiem sarunām ar Krieviju. Vakarā ANO delegācija satiksies ar diplomātiskā korpusa vadītāju grāfu Hāgenu fon Lambsdorfu. Sestdien ANO delegācija tiksies ar Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāju Inesi Birznieci. Krievijas ZRKG štābā notiks ANO delegācijas un ZRKG komandiera Majorova tikšanās. Pēcpusdienā faktu izmeklēšanas komisija dosies inspekcijas braucienā uz Daugavgrīvas Baltijas jūras flotes bāzi un treniņu centru.

Mobilo telefonu ABC

“Diena”, 5. jūlijs

Visi no mums būs dzirdējuši par mobilo telefonu, daudzi to būs pamanījuši automašīnās vai uzņēmēju kabinetos, tomēr tikai nedaudzi Latvijā to izmanto ikdienā. Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju nav skaidrs, kā darbojas šādi telefoni, kāda ir to priekšrocība, salīdzinot ar parastajiem. Cerams, ka šīs neskaidrības jums palīdzēs atrisināt “Latvijas Mobilā telefona” (LMT) tirgzinību direktore Maija Ozola, tehniskais konsultants Viesturs Beinārs un referents Ēriks Biters.

Foto: Vida Press

Bezvadu telefonu veidi

Lai varētu ērti uzturēt sakarus, bet tajā pašā laikā arī brīvi pārvietoties, pasaulē tiek izmantoti vairāki bezvadu telefonu veidi. Populārākie ir istabas radiotelefoni, kuri darbojas kā parastā telefona pagarinātāji, tikai bez vadiem. Šo telefonu darbības rādiuss gan nav sevišķi liels, parasti līdz 300 metriem. Viens no veidiem ir satelīttelefoni, kuri darbojas caur mākslīgajiem Zemes pavadoņiem. Tie izmantojami ļoti lielā teritorijā, taču attiecīgi sarunu maksa ir, kā jau runājot caur kosmosu. Trešā bezvadu telefonu grupa ir mobilie telefoni. Šie telefoni nav greznumlieta, tie ir nepieciešami darījumu cilvēkiem, kuri augsti vērtē savu laiku un kuriem ir nepieciešama operatīva informācija. Pasaulē notiek ļoti strauja mobilo telefonu tīkla attīstība, par ko liecina šādi dati: 1991. un 1992. gadā mobilo telefonu abonentu skaita pieaugums pasaulē bija aptuveni 50% no iepriekšējā gada abonentu skaita. 

Sevišķi strauji izplatības tempi vērojami attīstītākajās Āzijas valstīs. Eiropā šis pieaugums nav tik izteikts, jo tās lielākajā daļā valstu mobilo telefonu tīkli jau ir vairāk nekā 10 gadus veci, tomēr to savā ziņā kompensē šo tīklu attīstība Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, arī Latvijā. Par LMT patstāvīgas komerciālas darbības sākumu var uzskatīt 1992. gada 7. oktobri. 1993. gada janvārī Latvijas mobilo telefonu tīklā bija deviņas bāzes stacijas (4 no tām Rīgā) ar 83 raidkanāliem. Abonentu skaits šajā laikā bija 1027. Šā gada 31. martā tas bija pieaudzis līdz 1613 abonentiem.

Mobilo telefonu veidi un izmantošanas iespējas

Ir vairāku veidu mobilie telefoni – automašīnās iemontējamie telefoni ar attiecīgi izveidotu dizainu, lai tie būtu ērti lietošanai automašīnā, un pārnēsājamie jeb biroja. Šādus aparātus lielākoties izmanto telpās, taču tos var arī pārnēsāt. Modernākie telefoni ir paredzēti lietošanai gan telpās, gan automašīnās. Atsevišķi var izdalīt kabatas formāta mobilos telefonus, kuri ir izvietoti vienā klausulē. Šiem telefoniem ir mazāka jauda, un tie nav izmantojami lielā attālumā no bāzes stacijām, toties tie ir ērti pārnēsājami kabatā, diplomātā, pat rokassomiņā. 

Tātad, iegādājoties mobilo telefonu, jāzina, kādām vajadzībām tas tiks lietots: automašīnā, birojā vai nēsāšanai kabatā. Mobilajam telefonam ir tādas pašas īpašības kā parastajam: var ierakstīt atmiņā biežāk lietotos telefonu numurus (jaunākajiem modeļiem arī abonentu vārdus), fiksēt norunāto laiku, atkārtot pēdējo numuru, pieslēgt telefaksu vai kompjūteru. Ir arī priekšrocības: tas var pāradresēt zvanus uz jebkuru citu mobilo telefonu vai parasto telefonu (zvanu var pāradresēt visu laiku vai arī tad, ja konkrētais mobilais telefons ir izslēgts, aizņemts vai neatbild), telefona klaviatūru var izmantot kodu noraidīšanai.

Viena sarunas minūte, zvanot no mobilā telefona uz mobilo telefonu, maksā 0,39 dolārus (šīs cenas tagad ir pārrēķinātas latos), zvanot no mobilā telefona kādam no telefona tīkla abonentiem, Latvijā sarunas minūte maksāja 0,49 dolārus, zvanot uz Eiropas valstīm, vajadzēja maksāt līdz 1,70 dolāriem. Saruna ar ASV maksāja 2,20 dolārus minūtē, ar Honkongu, Singapūru, Koreju trīsarpus dolārus. Iespējams ir apzvanīt visu pasauli. Šis prieks gan nav lēts.

Peidžers – mazs televizoriņš vai sakaru ierīce?

Ne vienmēr ir nepieciešami abpusēji sakari, reizēm pietiek saņemt tikai informāciju. Šādos gadījumos mobilais telefons var radīt pat neērtības savu izmēru dēļ. Tādēļ pasaulē arvien plašāk izmanto peidžerus.

Foto: Shutterstock

Tie ir apmēram cigarešu paciņas lieluma uztvērēji ar displeju, uz kura var parādīties gan burtu, gan arī ciparu informācija. Dažādiem modeļiem informācijas daudzums, ko peidžers spēj uzņemt, ir dažāds. Ir tādi peidžeru veidi, kuri spēj uztvert paziņojumu, kur ir līdz pusotram tūkstotim rakstu zīmju, apmēram viena rakstāmmašīnas lappuse. Lai noraidītu paziņojumu abonentam, pie kura atrodas peidžers, ne pieciešams piezvanīt uz dispečerpunktu, nodot teksta saturu, un no turienes ar raidstacijas palīdzību informācija tiek noraidīta tālāk. Abonents par to uzzina, izdzirdot skaņas signālu vai arī vieglu vibrāciju. Protams, var izmantot arī noteiktu ciparu kombināciju, kas saprotama tikai abonentam, tādā gadījumā informācija kļūst pilnīgi slepena. Informāciju iespējams noraidīt ne tikai caur dispečeru, bet arī izmantojot speciālu portatīvu staciju. Šādas peidžeru sistēmas ir 3 līdz 4 reizes lētākas nekā radiotelefoni.

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918