Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
03. Septembris  | 1994

1994. gads: Latvija iekaro pasauli, atklāj Lamanša tuneli, 'Nirvana' sniedz pēdējo koncertu

Foto: F64

Nesen neatkarību atguvusī Latvija turpināja veidot saikni ar Rietumu pasauli – oficiālā vizītē Latvijā ieradās Lielbritānijas ārlietu ministrs Duglass Hērds, Polijas prezidents Lehs Valensa, kā arī ASV prezidents Bils Klintons, kurš tikās ar trim Baltijas kolēģiem – Lennartu Meri, Gunti Ulmani un Aļģirdu Brazausku. Latvijas prezidents devās vizītē uz ASV, bet valdības delegācija apmeklēja Izraēlu, Nīderlandi, Baltkrieviju un Franciju.

Kurts Kobeins. Foto: Vida Press

Gada nogalē Basteja bulvārī tika atvērts Baltijas valstīs pirmais “McDonald's” restorāns. Pirms atvēršanas ļaudis stājās garās rindās. Tika parakstīts līgums starp Latviju, uzņēmumiem “TILTS Communications” un “Lattelecom” par sakaru tīkla modernizāciju.

Savu pēdējo koncertu sniedza rokgrupa “Nirvana” (Minhenē), pēc mēneša – 8. aprīlī – grupas solists Kurts Kobeins tika atrasts miris savā privātmājā Sietlā.

Pēc smagas avārijas Sanmarīno “Grand Prix” sacīkstēs gāja bojā trīskārtējais F1 čempions Airtons Senna.

Pēc septiņu gadu celtniecības tika atklāts Lamanša tunelis, kas Angliju savieno ar Franciju. Martā tika pasniegtas Amerikas Kinoakadēmijas balvas – Stīvena Spīlberga filma “Šindlera saraksts” ieguva septiņas balvas, tostarp kā labākā filma.

Baltijas prezidenti publicē kopīgu vēstījumu par armijas izvešanu

Latviešu laikraksts Amerikā “Laiks” 3. septembrī ziņo par Krievijas armijas izvešanu no Baltijas valstīm un publicē trīs Baltijas valstu prezidentu – Lennarta Meri, Gunta Ulmaņa un Aļģirda Brazauska – vēstījumu.

Ekrānuzņēmums

"31. augusts ir liela diena mūsu trim valstīm, mūsu kaimiņam austrumos un visai Eiropai. Līdz ar krievu militāro spēku izvešanu no Igaunijas un Latvijas mēs esam kļuvuši atkal kungi pār savu likteni – pirmoreiz kopš 1940. gada. Tātad esam situācijā, kad varam centrēt visus pūliņus uz demokrātiskās iekārtas stiprināšanu un dzīves apstākļu uzlabošanu visiem mūsu iedzīvotājiem. Šis ir arī nozīmīgs datums mūsu austrumu kaimiņam Krievijai. Nobeidzot savu bruņoto spēku izvākšanu no mūsu valstīm, Krievija tuvojusies starptautiski pieņemtām uzvedības normām.

Tas savukārt palīdzēs nodrošināt labāku attiecību attīstību starp Krieviju un mūsu valstīm. Šāds iznākums ir visa šā reģiona iedzīvotāju interesēs. 31. augusts ir tikpat svarīgs arī visai Eiropai, jo krievu armija ir atstājusi kā mūsu valsti, tā arī Vāciju. Mēs esam pārliecināti, ka šie abi soļi – un fakts, ka tie abi notiek vienā dienā, – veicinās Eiropas stabilitāti un palīdzēs sekmēt kopējās eiropiskās vērtības, pēc kurām mēs tik ilgi esam cīnījušies."

Prāmja 'Estonia' bojāeja

Foto: Delfi.ee

28. septembrī Baltijas jūrā nogrima kuģis “Estonia”, bojā gāja 852 cilvēki, bet izglābās 137. No 29 latviešu pasažieriem izglābās tikai seši. Starptautiska izmeklēšanas komisija konstatēja, ka katastrofu izraisīja prāmja atveramā priekšgala bojājums.

Foto: Delfi.ee

“Lauku Avīze” septembra pēdējās dienās atskatījās uz traģēdiju Baltijas jūrā. “Tā ir lielākā nelaime, kas pēdējos gadu desmitos notikusi Baltijas jūrā. 28. septembrī pulksten 01.24 Igaunijas pasažieru laineris “Estonia”, kas kursēja pa maršrutu Tallina–Stokholma, noraidīja palīdzības saucienu. Kuģis tobrīd atradās 40 kilometrus uz ziemeļiem no Hījumā salas, 40 kilometrus no Somijas krastiem un aptuveni 100 kilometrus no Zviedrijas. Jūrā vēja ātrums bijis līdz 29 metriem sekundē, bet viļņu augstums sasniedzis 6 līdz 10 metru augstumu. Kad apmēram pēc stundas nelaimes vietā ieradušies glābēji, kuģis jau bijis zem ūdens. Tas nogrimis 5 minūšu laikā. Katastrofu, lai gan patiesie tās cēloņi tiek izmeklēti, uzskata par pašu neizprotamāko iznākumu, kāds vien varējis būt. Šāda tipa kuģi, kāds ir prāmis “Estonia”, skaitās praktiski nenogremdējami. Taču pat nelaimes gadījumā pusstundas laikā ir iespējams evakuēt 2200 cilvēkus, taču šoreiz upuru skaits ir krietni pāri astoņiem simtiem, lai gan uz kuģa, pēc pēdējām ziņām, bija tikai 1054 personas.

No aculiecinieku stāstījumiem var nojaust nelaimes cēloņus. Kāds matrozis, kas atradies motortelpā, atceras, ka kuģī no kaut kurienes ieplūdis ūdens, tad pazudusi gaisma, valdījusi panika. Viņš ticis uz klāja, bet kuģis bijis tiktāl sasvēries, ka matrozis iekritis jūrā. Izglābies arī viens no kuģa kapteiņiem, kurš tobrīd gan nav vadījis prāmi, bet devies uz Zviedriju kārtot eksāmenus. Pagaidām bojāejas oficiālas versijas nav. Ir pieņēmumi, ka varēja būt slikti aizvērtas ārējās lūkas.” (“Lauku Avīze”, 30. septembris)

Rīga ar bažām sagaida pirmo 'McDonald’s'

Rietumeiropas latviešu laikraksts “Brīvā Latvija” (apvienotā “Londonas Avīze” un “Latvija”) decembra nogalē raksta par pirmo “McDonald’s” restorānu Baltijas valstīs, kas atvērts Rīgas centrā un skeptiķos radījis bažas par uzbrukumu latviskajai mentalitātei.

“15. decembrī pašā Rīgas centrā – iepretim Romas viesnīcai – apmeklētājiem durvis vēra Latvijā pirmais ātrās apkalpošanas restorāns “McDonald's”. Tas ir pirmais “Makdonalda” restorāns Baltijas valstīs. Nākamgad tādu paredzēts atvērt Igaunijā, bet vēl pēc gada Lietuvā. Jau pēc pirmās tā darbdienas Latvijas presē par “Makdonaldu” parādījās pretrunīgas atsauksmes.

Foto: AFI

“Makdonalda” atbalstītāji priecājas par to, ka beidzot Rīgas centrā ir ēstuve, kurā rītā vai vakarā varēs nobaudīt nemainīgas kvalitātes ēdienu, kas tiek pasniegts ļoti ātri un ar pārdevēja sejai nepieciešamo dežūrsmaidu. “Makdonalda” noliedzēji atzīmē, ka tas ir amerikāniskā dzīvesveida un standartu uzbrukums latviskajai mentalitātei. Kritiķi norāda uz restorāna pārlieku tuvo atrašanos Brīvības piemineklim un latviskuma iznīcināšanu pilsētas centrā. 

Piemēram, Latvijas Vides aizsardzības kluba pārstāvji iepretim restorānam pirmajā tā darba dienā sarīkoja protesta akciju ar saukli – “Makdonaldu katrā grāmatnīcā” – ar to atzīmējot, ka iepriekš šai vietā atradās grāmatnīca, bet no Maskavas vestie saldēdieni Latvijas ekonomiku neveicinās. Restorāns gaļu iepērk Latvijā, bet pārstrādāt ved uz Poliju. Kartupeļi gan tiek iepirkti Latvijā, taču reklamēto saldēdienu – ābolkūkas – ved no Maskavas, bet pienu ved no Polijas. Šīs piezīmes autora iespaids, pirmoreiz apmeklējot restorānu, bija – rīdzinieku ziņkāre par šo amerikānisko ēdināšanas brīnumu ir ļoti liela, taču nepatīkami ir vērot to, kas uzreiz pamanāms, tikko pārkāpjot slieksni, – preces piedāvātāji jautri sasaucas krievu valodā un cits caur citu sauc pie sevis ar norādi, ka “kase ir brīva”. “Makdonalds” patiesi ir internacionāls uzņēmums, tomēr jāpiezīmē, ka latviešu uzņēmēju izdoma atsevišķās pilsētas centra ēdināšanas iestādēs ir konkurētspējīga, nezaudējot izpratni par latviešu vēdera izvēlīgo dabu.”

Tvarsta no Jelgavas cietuma izbēgušos

Augusta sākumā “Lauku Avīze” raksta par vērienīgo bēgšanu no Pārlielupes cietuma Jelgavā un noziedznieku ķeršanu.

“(…) no 89 izbēgušajiem noziedzniekiem aizturēts 41 cilvēks, tātad 48 cilvēki vēl bēguļo. Izbēgušo cietumnieku meklēšanā un aizturēšanā piedalās visas Latvijas Republikas militārās struktūras. (..) Izbēgušo cietumnieku tvarstīšanā piedalījās ne tikai Latvijas policija, bet arī Krievijas Pitalovas apgabala milicija. Krievijas milicijas darbinieki Pitalovā 3. augusta rītā aizturēja Vladimiru Boiko, kas, neskatoties uz robežu pastiprināto apsardzību, bija pārkļuvis pāri robežai. Bet diemžēl Latvijai šo noziedznieku neizdod Krievijas robežsargi, savu rīcību motivēdami ar to, ka šai personai nav nekādu dokumentu. Krievu puses robežsargi uzskata, ka šādu cilvēku viņiem nav tiesību palaist, un tādēļ viņam pašreiz tiek formēti dokumenti, bet Ieslodzījuma vietu departamenta darbinieki ir spiesti gaidīt savu noklīdušo avi. Visus notvertos bēgļus pašreiz izmeklētāji nopratina, un atkarībā no vainas pakāpes (lielu daļu bēgšanas organizatori piespieda atstāt cietumu) tiem piespriedīs papildu soda mēru par patvaļīgu bēgšanu no ieslodzījuma vietas.

Pēc Iekšlietu ministrijas preses centra ziņām, valdība cietumnieku meklēšanas un aizturēšanas operācijām, kā arī prēmijām piešķīrusi 500 000 latu.

Rodas jautājums, no kādām rezervēm mūsu nabadzīgā valdība smēlusies šo pusmiljonu, ja (..) Ieslodzījuma vietu departamenta priekšnieks Staņislavs Pokšāns jau pirms laba laika brīdināja, ka viņam atvēlētie līdzekļi nav pietiekami, lai spētu garantēt cietumu sienu stiprumu. (..) Iekšlietu ministrijas preses dienests pastāstīja, ka pirmajās dienās iedzīvotāji esot bijuši ļoti aktīvi un nepārtraukti ziņojuši par aizdomīgām personām. Pagaidām zināms, ka tikai kādas sievietes ziņojums esot devis rezultātus un viņa pirmdien saņems solīto prēmiju 500 latu apmērā.” (“Lauku Avīze”, 6. augusts)

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918