Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
30. Augusts  | 1998

1998. gads: Dzimst 'Google' un 'Titāniks', Latvija izslēdz kodolreaktoru

Foto: C20TH FOX/PARAMOUNT PICTURES/Scanpix/LETA

Augustā Krievijas valdība paziņoja par defoltu, nespējot izpildīt īstermiņa finansiālās saistības. Nākamo sešu mēnešu laikā rubļa kurss attiecībā pret ASV dolāru nokritās par 70%. Nopietnus zaudējumus cieta arī Latvijas uzņēmēji, kuru galvenais eksporta tirgus tolaik bija Krievija.

Sanktpēterburgā tika pārapbedītas Krievijas pēdējā cara Nikolaja II un viņa ģimenes mirstīgās atliekas.

Foto: AP/Scanpix/LETA

Nodibināts uzņēmums “Google Inc.”, kuru izveidoja Sergejs Brins un Lerijs Peidžs. “Google” sākotnēji bija iecerēts kā izpētes projekts laikā, kad abi dibinātāji studēja Stenforda Universitātē. “Apple Computer” maijā prezentēja jauno galda datoru “iMac” (tas bija modelis G3 daudzkrāsainā korpusā).

Džeimsa Kamerona veidotā kinofilma “Titāniks” ar Leonardo di Kaprio un Keitu Vinsletu galvenajās lomās kļuva par tobrīd ienesīgāko filmu (ienākumi pārsniedza 2 miljardus ASV dolāru) un ieguva 11 “Oskarus”.

Septembrī kļuva zināms, ka titula “Misis Globe’98” ieguvēja ir “Misis Latvija’97” Ieva Bondare. Darbu Latvijā sāka telekanāls TV3, Krasta ielā tika atvērts lielveikals “Mols”. “Baltkom GSM” pirmo reizi Latvijā sāka piedāvāt mobilo sakaru priekšapmaksas karti – “Zelta zivtiņu”. Šajā gadā noslēdzās Latvijas kodolenerģētikas ēra – Salaspilī pēc 40 darbības gadiem tika apturēta LZA pētnieciskā kodolreaktora darbība.

Oktobrī notika 7. Saeimas vēlēšanas, kurās nesen izveidotā “Tautas partija” gāza no troņa “Latvijas ceļu” (par TP nobalsoja vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku, parlamentā partija ieguva 24 vietas).

Finanšu krīzes sākums Krievijā, rindas arī pie Latvijas bankām

“Maskavas ielās ļaudis veidoja garas rindas, izmisīgi cenšoties apmainīt rubļus pret dolāriem. (..) Vairāki veikali, it īpaši tie, kuros tiek pārdotas vērtīgas importa preces, tika slēgti. Veikalu īpašnieki skaidro, ka nezina, kādu cenu noteikt savām precēm. (..) Piektdien vairākas komercbankas atteicās izmaksāt noguldītājiem naudu no viņu dolāru kontiem,” 18. augustā vēstīja “Vakara Ziņas”.

Foto: colnect.com

Krievijas valdība 1998. gada augustā paziņoja, ka nespēs laikus un pilnā apjomā norēķināties par saviem vērtspapīriem, šo vērtspapīru vērtība sāka strauji kristies. Saruka arī Latvijas finanšu sistēmas aktīvi,  problēmas vēl vairāk saasināja noguldījumu aizplūde no vairākām Latvijas bankām. Par vienu no šīs finanšu krīzes upuriem kļuva Rīgas Komercbanka.

“Diena” 29. augustā vēstīja, ka pie Rīgas Komercbankas veidojas noguldītāju rindas, kas steidz izņemt savus uzkrājumus. Gan bankas pārstāvji, gan Latvijas Bankas vadītājs Einars Repše mierināja satrauktos iedzīvotājus un aicināja neiet pēc naudas tos noguldītājus, kuriem vēl nav beidzies noguldījumu termiņš. “Kad ažiotāža beigsies, ierobežojumi tiks atcelti,” atsaucoties uz Repši, rakstīja “Diena”. 1999. gada martā LB paziņoja, ir pieņēmusi lēmumu apturēt Komercbankas veikto finanšu pakalpojumu sniegšanu un iesniegt Rīgas apgabaltiesā pieteikumu par Komercbankas maksātnespēju.

Top "Baiga vasara"

“Vakara Ziņas” augusta sākumā raksta par kinofilmas “Baiga vasara” uzņemšanu: “Aigars Grauba, izspūris un neizgulējies, mētājas pa filmēšanas laukumu un dod norādījumus aktieriem, operatoriem, gaismotājiem un visai pārējai komandai, kas skraida kā skudriņas.

Filmas "Baiga vasara" uzņemšanas moments. Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitāte

Šobrīd darbs ir noritējis jau piecās filmēšanas vietās – Sējas un Bīriņu lielceļos, Latvijas Universitātē, kur universitātes rektors laipni atļāva ierīkot viņa kabinetā prezidenta Kārļa Ulmaņa (Uldis Vazdiks) kabinetu, Benjamiņu namā, kurā tika iekārtots ārlietu ministra Vilhelma Muntera kabinets un dzīvoklis, Ulmaņa muzejā “Dauderi” – tur tiek filmētas vairākas svarīgas epizodes ar Ulmani, Munteru, pulkvedi Celmiņu un citiem. (..) Bijušais Zirgu pasts Dzirnavu ielā, kurā šobrīd darbojas studentu teātris, lieliski noder Ormaņu kroga epizodēm. Krodzinieks Osvalds (Leonīds Krivāns) raugās apkārt ar savu maniakālo skatienu un stāsta visiem anekdotes. Viņš ir spējīgs norunāt epizodes tekstu un, atskanot “kamera stop”, jau nākamajā mirklī bliezt vaļā kādu no saviem jociņiem, it kā viņš visu filmēšanas laiku par to vien būtu domājis. Artūrs Skrastiņš klausās viņā un viltīgi smaida, ir redzams, ka smiekli viņam vairs nenāk.”

Darbu sāk Kultūrkapitāla fonds

“Diena” raksta par Kultūrkapitāla fonda (KKF) darbības pirmajiem soļiem, liekot cerīgu virsrakstu “Kultūrkapitāla fonds tieksies uz pilnību”, un intervē pirmo KKF valdes priekšsēdētāju Māri Bērziņu.

“Vairāk nekā pusgadu ieilgusī gaidīšana ir beigusies, un jau 6. augustā presē tiks publicēti Kultūrkapitāla fonda pirmā kultūras projektu konkursa rezultāti. Šobrīd jau zināms, ka no septiņās mākslas nozarēs un starpnozaru padomē iesniegtajiem 267 projektiem par kopsummu, kas pārsniedz 1,75 miljonus latu, atbalstīti tikai 126 projekti par kopsummu 300 tūkstoši latu. (..) Kopš 18. jūnija KKF saimnieciskā vadība ir ekonomista Māra Bērziņa rokās, kurš konkursa kārtībā izraudzīts par fonda direktoru.”

"No vienas puses, kārtojām saimniecisko darbu, no otras, – uzreiz izsludinājām pirmo kultūras projektu konkursu. Pilnīgi tukšās telpās, izmantojot Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas aizdoto datoru un galdu, līdz 6. jūlijam pieņēmām pieteikumus. Atradām dažas tukšas kastes, kur salikt projektus. (..) Tuvākajā laikā organizēšu konkursu starp bankām un brokersabiedrībām par naudas apsaimniekošanu. Man jārūpējas, lai nauda pieaug, un es neloloju lielas cerības, ka nāks milzu nauda no budžeta." Māris Bērziņš

Latvietis aviācijas biznesā ASV

Latviešu laikraksts Amerikā “Laiks” jūnijā raksta par latviešu izcelsmes uzņēmēju Juri Georgu Miķelsonu, kurš 70. gados ASV izveidoja aviokompāniju “American Trans Air” (ATA). “Laiks” vēsta par J. Miķelsona lēmumu pārdot 2 miljonus akciju uzņēmumā “Amtran Inc.”.

Foto: JGHowes / cc

““Amtran Inc.” uzņēmuma galvenā firma ir lidmašīnu sabiedrība ATA, ko J. Miķelsons nodibināja 1973. gadā, iesākot ar vienu īrētu “Boeing 720” lidmašīnu, pašam esot par pilotu. Šodien, pēc 25 gadiem, ATA pieder 45 lidmašīnas, tā nodarbina 4500 strādniekus un ir 11. lielākā lidmašīnu satiksmes sabiedrība ASV. Šī gada pirmo ceturksni “Amtran Inc.” pabeidza ar 12,4 miljonu dolāru peļņu. Uzņēmuma akcijas ir 1. vietā starp Indianas pavalstī bāzēto uzņēmumu šogad visstraujāk vērtībā pieaugušajām, maija beigās uzrādot +150,79. To cena pašreiz svārstās ap 20 dolāru, kas nozīmē, ka arī pēc paredzētā 2 miljonu akciju darījuma 60 gadus vecā J. Miķelsona uzņēmuma daļas vērtība ir aptuveni 130 miljoni dolāru.”

J. Miķelsons uzņēmumu ATA vadīja līdz 2005. gadam, pēc globālās krīzes aviācijas industrijā to pārņēma “Southwest Airlines”.

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918