Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
28. Augusts  | 2000

2000. gads: Latvijai pirmā zelta medaļa, sākam sarunas par iestāšanos ES

Igors Vihrovs. Foto: F64

Londonā, Temzas krastā, martā atklāja “London Eye”, ko ik gadu apmeklē ap 3,5 miljoniem cilvēku. 135 metrus augstā būve izmaksāja 70 miljonus mārciņu, un sākotnēji tā bija iecerēta tikai tūkstošgades svinībām, taču milzīgās popularitātes dēļ to nolēma saglabāt. Pavasarī tika izveidots pirmais “Geocaching” slēpnis. Šo kustību, kurā šobrīd ir ap 3 miljoniem aktīvu dalībnieku, aizsāka amerikānis Deivs Ulmers (Dave Ulmer).

Londonā, Temzas krastā, martā atklāja “London Eye”, ko ik gadu apmeklē ap 3,5 miljoniem cilvēku

Foto: Vida Press

Septembrī Sidnejā notika 27. Vasaras olimpiskās spēles. No Latvijas sportistiem tajās Igors Vihrovs vingrošanā izcīnīja pirmo zelta medaļu neatkarīgās Latvijas vēsturē, Aigars Fadejevs – sudrabu vieglatlētikas 50 km soļojumā, Vsevolods Zeļonijs izcīnīja bronzas medaļu džudo.

Pie skatītājiem nonāca Alekseja Balabanova kulta filma “Brālis 2”. Uz ilgiem gadiem par hitu kļuva filmā ietvertā tolaik mazzināmās rokgrupas “Bi-2” dziesma “Pulkvedim neviens neraksta”. Savukārt ASV Kinoakadēmijas laurus plūca Rasels Krovs par lomu filmā “Gladiators”. Pirmo reizi tika izdots Dena Brauna romāns “Eņģeļi un dēmoni”, kas kļuva par dižpārdokli visā pasaulē.

Februārī oficiāli tika atklātas sarunas par Latvijas iestāšanos ES, bet oktobrī Latvijā ienāca zviedru “Tele2”, nodrošinot konkurenci ilggadējam līderim mobilo sakaru tirgū LMT.

Sprādzieni Vecrīgā

17. augustā universālveikalā “Centrs” nogranda divi sprādzieni, kuros cieta 35 cilvēki, no tiem trīs guva smagus savainojumus. Mediji ziņoja, ka sprādziens noticis somu glabātuvē, kas atradās netālu no “Parex” bankas norēķinu grupas kasēm. Sprādzienā cieta arī kriminālpolicijas priekšnieks Valdis Pumpurs. Abos sprādzienos tika izmantots trotils, tika ierosināta krimināllieta par terorismu.

Foto: AFI

15 gadus vēlāk portāls “Delfi” vēstīja par šī nozieguma izmeklēšanas gaitu un versijām: “Tika pārbaudīta arī versija, ka sprādziena organizēšanā iesaistīts tā dēvētais “terorists Viktors” – īstajā vārdā Oļegs Safjankovs, kurš no uzņēmuma “Varner Baltija” trīs gadus pirms sprādzieniem mēģināja izspiest vienu miljonu ASV dolāru, draudot uzņēmumam ar bumbas sprādzieniem. Viņš gan tobrīd izcieta Igaunijas Valsts tiesas piespriesto septiņus gadus ilgo cietumsodu slēgtā tipa cietumā. (..) Vienīgais krimināllietā apsūdzētais – Leonards Butelis (vēlāk – Gromovs), kurš tika aizturēts pusotru gadu pēc traģiskajiem notikumiem, – tika attaisnots. Viņš tika apsūdzēts par divu spridzekļu ievietošanu lielveikalā. 2003. gadā Rīgas apgabaltiesa atzina Gromovu par vainīgu otrā spridzekļa ievietošanā un piesprieda viņam astoņus gadus cietumā. Gromovs gan savu vainu noliedza, sakot, ka lieta ir safabricēta. Pēc gada – 2004. gadā – Augstākā tiesa atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu un Gromovs nepietiekamu pierādījumu dēļ tika palaists brīvībā. Kriminālprocess pret vīrieti tika izbeigts 2008. gadā.” Noilgums šajā krimināllietā iestāsies 2030. gadā.

Ēšanas meka Daugavmalā

Foto: LETA

Gada sākumā Krasta ielā tika atvērts "Lido" ēdināšanas komplekss, kas vēlāk kļūs par vienu no Rīgas zīmoliem tūristu vidū.

““Lido” ēstuvju īpašnieks Ķirsons, šķiet, ir viens no retajiem latvju uzņēmējiem, uz kuru sabiedrības lielākā daļa raugās nevis ar skaudību vai vāji slēptu nelabvēlību (sak, paskat, kā sazadzies!), bet gan ar cieņu. Nav joka lieta valstī izveidot sabiedriskās ēdināšanas tīklu, kam turklāt vēl būtu sava, itin simpātiska “seja”. Gadumijā Ķirsons publikas vērtējumam cēla priekšā savu jauno lolojumu, kas nedaudz robežojas ar gigantomāniju, – “Dzirnavas” Krasta ielā,” 15. janvārī rakstīja laikraksts “Vakara Ziņas”.

Stīvēšanās ap Triangula bastionu

Laikraksts “Diena” raksta par kādu “iestrēgušu” jaunbūvi Triangula bastionā. “11. novembra krastmalā atraktais Triangula bastions, apstājoties iesāktajiem būvdarbiem un pieplūstot ūdenim, kļuvis par rāmu dīķi, kurā peld pīles. Pašlaik nevienam nav skaidrs, kas notiks tālāk. Arhitekts Pēteris Blūms Triangula bastiona likteni saista ar Daugavas krastmalas no Akmens tilta līdz Rīgas pilij atdzimšanu, par savu taisnību viņam izdevies pārliecināt arī Rīgas domes pilsētas attīstības komiteju. (..) Pēc arhitekta P. Blūma ieceres, bastiona atraktā daļa pavisam tiktu eksponēta apmēram 100 metru kopgarumā. Atraktie mūri paliks jaunbūvējamā “bastiona” iekšpusē, tos varēs redzēt, gan ejot pa trotuāru 11. novembra krastmalas līmenī cauri sienā izveidotām ailēm, gan arī nokāpjot uz apskates platformas tieši atraktās bastiona daļas līmenī. (..) Ieprojektētā autostāvvieta sāksies tikai aiz ekspozīcijas.” (“Diena”, 28. augusts)

“Skaistā utopija – ka atjaunotie bastioni atbrīvos krastmalu cilvēkiem un arī paši kļūs par daļu no krastmalas publiskās zonas – ir apgriezusies ar kājām gaisā" LTV1 raidījums “Adreses”

Foto: LETA

Vasarā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija bija apturējusi autostāvvietas būvi Triangula bastiona vietā un rosināja Rīgas domei mainīt zemes gabala izmantošanas veidu, saglabājot un pilnveidojot 17.–18. gs. pilsētas nocietinājumu bastionu un Daugavmalas senos nostiprinājumus. Būvdarbi tomēr turpinājās, vēlāk te saimniekoja “Maxima”, tad ievācās biroji. “Skaistā utopija – ka atjaunotie bastioni atbrīvos krastmalu cilvēkiem un arī paši kļūs par daļu no krastmalas publiskās zonas – ir apgriezusies ar kājām gaisā. Krastmala ar šo objektu ir padarīta vēl nepieejamāka, ar vēl mazāk iemeslu te iegriezties. Tikai viens galvenais iemesls joprojām paliek tas pats, kas pirms 20 gadiem, – novietot ielas malā automašīnu,” 2017. gada novembrī vēstīja LTV1 raidījums “Adreses”.


Indijā arestētie lidotāji atgriežas Latvijā

Jūlija nogalē mediji ziņoja, ka beidzot ir atbrīvoti par ieroču kontrabandu Indijā uz mūžu notiesātie lidotāji no Latvijas, jo Indijas prezidents ir viņus apžēlojis. “Rīt paies nedēļa, kopš no Indijas Latvijā atgriezās pieci lidotāji, kuri bija apcietināti “par ieroču kontrabandu un sazvērestību ar mērķi gāzt Rietumbengālijas valdību”,” 8. augustā rakstīja “Diena”. “Par šo nodarījumu Indijas tiesa lidotājiem piesprieda mūža ieslodzījumu un aizcirta aiz viņiem Kalkutas cietuma kameras restotās durvis. Piecu gadu laikā viņi pārāk daudz pieredzēja, lai ticētu, ka atgriezīsies mājās dzīvi. Taču notika brīnums – viņi atkal ir mājās! (..)

"Indijā notikušais man joprojām šķiet murgs un – cik dīvaini – jau ļoti tāls murgs. Mēs neesam vainīgi, tiesā tas tika neapgāžami pierādīts, un tomēr mūs notiesāja. Advokāts teica, ka mūsu apelāciju izskatīšot apmēram pēc astoņiem gadiem! (..) Mūs atbrīvoja 21. jūlijā. Indijas prezidents apžēloja, piekāpās Krievijas stingrās prasības priekšā!" Lidotājs Igors Moskvitins

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918