Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
27. Augusts  | 2001

2001. gads: Rīgai 800, Baltija tuvojas NATO, ASV satricina 11. septembra terorakti

Foto: AFP/Scanpix/LETA

2001. gada janvārī Džordžs V. Bušs nodeva zvērestu un kļuva par 43. ASV prezidentu. Tikai piecas dienas vēlāk, 26. janvārī, 7,9 balles stipra zemestrīce satricināja Indijas pilsētu Gudžaratu, paņemot vairāk nekā 20 000 cilvēku dzīvību.

1. aprīlī Nīderlande kļuva par pirmo valsti pasaulē, kurā atļautas viendzimuma laulības.

Svinību noslēgumā Rīga piedzīvoja līdz šim ilgāko, vērienīgāko un arī dārgāko uguņošanas šovu

Foto: Rīgas dome/A. Krieviņš

2001. gada vasarā notika plašas Rīgas 800 gadu svinības. Īpašie “Rīgai 800” Dziesmu un deju svētki pulcēja vairāk nekā 20 000 dejotāju, dziedātāju un aktieru. Programmā bija iekļauti svētku ieskaņas pasākumi, deju lieluzvedums “Viena saule, viena zeme” “Skonto” stadionā un Dziesmu svētku koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. Svinību noslēgumā Rīga piedzīvoja līdz šim ilgāko, vērienīgāko un arī dārgāko uguņošanas šovu. Skaņas un gaismas priekšnesumā “Sapnis par Rīgu” tika iekļauta Mārtiņa Brauna mūzika un vārdi. Šovs, kuru nodrošināja Austrālijas kompānija “Syd Howard Fireworks International”, ilga 27 minūtes un izmaksāja 300 000 latu.

2001. gada augustā Zviedrijā Latvijas ekipāža Kristers Serģis/Artis Rasmanis izcīnīja ceturto pasaules čempionu titulu motokrosā blakusvāģu klasē.

2001. gada 11. septembrī četras teroristu pašnāvnieku grupas ar nolaupītām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules Tirdzniecības centra 110 stāvu augstajās ēkās – “dvīņu torņos” – Ņujorkā, kuras drīz pēc trieciena sabruka. Vēl viena lidmašīna ietriecās Pentagona celtnē Vašingtonā, bet ceturtais lidaparāts, kurš virzījies uz Balto namu, mērķi nesasniedza un avarēja Pensilvānijā. Uzbrukumos upuru skaits sasniedza 2973 cilvēkus, vēl vairāki līdz šai dienai ir bezvēsts pazuduši. Visvairāk cilvēku – 2602 – gāja bojā, sagrūstot Ņujorkas augstceltnēm. Starp bojāgājušajiem ir arī 343 ugunsdzēsēji un 60 policisti, kuri ieradās notikuma vietā pēc lidmašīnu ietriekšanās torņos. Gandrīz 9000 cilvēku tika ievainoti. 15. septembrī ASV prezidents Džordžs Bušs pieteica karu terorismam.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

ASV senatoru atbalsts dod cerības Baltijai NATO

“Diena”, 27. augusts

Divu prominentu ASV politiķu – ASV Arizonas štata senatora Džona Makkeina un Indiānas štata senatora Ričarda Lugara – iedrošinošie izteikumi ļauj likt arvien lielākas cerības Latvijai, Lietuvai un Igaunijai saņemt uzaicinājumu pievienoties NATO jau nākamajā paplašināšanās kārtā. Sestdien un svētdien, viesojoties Rīgā, ASV politiķi paziņoja par pilnīgu atbalstu Baltijas valstu uzņemšanai un cerību, ka kandidātvalstis līdz nākamā gada NATO samitam būs izpildījušas visus nepieciešamos kritērijus, lai pievienotos aliansei.

Senators R. Lugars kategoriski noliedza varbūtību, ka Baltijas valstu iespējas pievienoties NATO varētu tikt “iztirgotas” pret Krievijas piekāpšanos amerikāņu interesēm būvēt pretraķešu aizsardzības sistēmu: “Nekādu Jaltas konferences scenāriju te nebūs.”

Bērziņa valdība kļūst par ilglaicīgāko atjaunotās Latvijas vēsturē

Andris Bērziņš. Foto: LETA

BNS, 27. augusts

Portāls “Delfi” ziņo, ka premjera Andra Bērziņa vadītā valdība kļuvusi par ilglaicīgāko valdību atjaunotās Latvijas vēsturē. Bērziņš pārspējis līdzšinējo rekordistu, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvēto ekspremjeru Guntaru Krastu, kura valdības ilgums bija gads 3 mēneši un 20 dienas. Bērziņa vadītā valdība, kurā strādā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, “Latvijas ceļš”, Tautas partijas un Jaunās kristīgās partijas ministri, nostrādājusi jau dienu ilgāk.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kopā ir bijušas 8 valdības. Netiek skaitīta Ivara Godmaņa atrašanās Ministru kabineta priekšsēdētāja amatā, jo vēl nebija pieņemts likums par Latvijas valstisko statusu. Aiz Bērziņa un Krasta vadītajām valdībām ilguma ziņā nākamā ir Māra Gaiļa valdība – 1 gads, 3 mēneši un 3 dienas, kā arī Andris Šķēle savas pirmās valdības laikā – 1 gads, 1 mēnesis un 23 dienas.

Visīsāko laiku par valdības vadītāju nostrādājis LC partijas pārstāvis Vilis Krištopans – 4 mēneši un 10 dienas. Visvairāk reižu valdības vadītāja pienākumi uzticēti Tautas partijas priekšsēdētājam Andrim Šķēlem, kurš Ministru kabinetu sastādījis un vadījis trīs reizes.”

Cīnās ar "mirušām" personām uzņēmumu valdēs

“Dienas Bizness”, 27. augusts

Tikmēr avīzes “Diena” pielikumā “Lietišķā Diena” lasāms, ka Uzņēmumu reģistrs pieteicis cīņu ar “mirušām” personām, kas joprojām darbojas uzņēmumu valdēs.

Apsekojot 24 770 Latvijas uzņēmumu neatbrīvotās amatpersonas un nelikvidētos uzņēmumos, atklātas 399 mirušas personas, kas joprojām darbojas 444 uzņēmumu un sabiedrisko organizāciju amatos. Turklāt daļa no šiem “nelaiķu uzņēmumiem” joprojām uzrāda ekonomiskas aktivitātes.

Par 2000. gadu pārskatu iesnieguši 56 uzņēmumi, kuru kāda no amatpersonām patiesībā ir mirusi, divos gadījumos gada pārskatā kā uzņēmuma vadītājs norādīts nelaiķis, turklāt pārskats iesniegts ar mirušā cilvēka vārdu. Tagad Uzņēmumu reģistrā iekļauto amatpersonu dati automātiski tiks pārbaudīti Iedzīvotāju reģistra datu bāzē, ko nodrošinās Informācijas tehnoloģu firmas “Lursoft” (apkopo UR datubāzi) izstrādātā datu kontroles sistēma.

Repše apliecina partijas veidošanu, sola lielas reformas

BNS, 21. augusts

Latvijas Bankas prezidents Einars Repše oficiāli paziņojis, ka veidos jaunu labēji centrisku partiju, un pirmo reizi nosauca savus domubiedrus, starp kuriem ir Latvijā ietekmīgi uzņēmēji un ebreju kopienas līderis. Turklāt Repše neizslēdza iespēju, ka partija finansējumu varētu saņemt arī no Ventspils uzņēmumiem un pilsētas mēra Aivara Lemberga, kurš tiek uzskatīts par ietekmīgu spēlētāju Latvijas politikā.

Einars Repše. Foto: Vida Press

“Mūsu uzdevums nav noplicināt esošās partijas un piedāvāt tos pašus vēžus citā kulītē,” teica LB līderis. Latvijas Bankas prezidents norāda, ka partija, kuru viņš uzņemtos veidot, būtu labēji centrisks, stabilizējošs spēks un tās pamatprincipi būtu godīgums, profesionalitāte un atklātums, bet pamatvērtības – brīvība un labklājība. “Valsts strādātu cilvēkiem, nevis otrādi. Nodokļi tiktu samazināti, toties kārtīgi iekasēti. Valsts nauda neietu garām valsts kasei. Kontrabandisti un nodokļu nemaksātāji vairs nebūt priviliģētā stāvoklī. Birokrātija un korupcija tiktu izskausta, sākot no augšas. Likumi un dažādas instrukcijas tiktu vienkāršotas un sakārtotas. Valdība pati strādātu godīgi un atklāti un to pašu prasītu arī no citiem,” teikts paziņojumā.

2001. gada 21. decembrī pēc Einara Repšes lūguma Saeima lēma par viņa atbrīvošanu no Latvijas Bankas prezidenta amata. Par jauno LB prezidentu tika ievelēts Ilmārs Rimšēvičs.

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918