Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
25. Augusts  | 2003

2003. gads: Referendums par dalību ES, pārvēl Vairu Vīķi-Freibergu, sākas digitālās televīzijas skandāls

Tautas nobalsošana par Latvijas dalību Eiropas Savienībā‚ vēlēšanu iecirknis Matīsa cietumā. Foto: AFI

2003. gada aprīlī Eiropas Parlaments atbalstīja Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā, piešķirot mandātu ES dalībvalstīm parakstīt uzņemšanas līgumu ar Latviju. Par Latvijas uzņemšanu nobalsoja 522 deputāti, pret – 22, bet atturējās 24 deputāti.

Jūnijā atkārtoti uz 2. termiņu par Latvijas prezidenti tika ievēlēta Vaira Vīķe-Freiberga.

2003. gada novembrī LTV “Panorāma” ziņoja, ka aptuveni trīs miljoni latu, kas iepriekš avansā samaksāti digitālās televīzijas ieviesējiem “Kempmayer Media Limited”, nonākuši kādā Maltas ārzonas bankā

Jūlijā sāka virmot digitālās televīzijas skandāls. 2000. gadā Latvijā tika uzsākts vairākus desmitus miljonu latu vērts digitālās televīzijas projekts, ko bija paredzēts pilnībā ieviest līdz 2006. gadam. 11. jūlijā ziņu dienests BNS rakstīja, ka digitālās televīzijas ieviešanai Latvijā izveidotā kompānija “Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs” (DLRTC) ir noslēgusi līgumu, kas paredz ieviest digitālo televīziju Latvijā, tostarp līgums paredz maksāt 53,5 miljonus dolāru par digitālās televīzijas ieviešanas pirmo posmu Rīgā un Rīgas reģionā. Valdība šo līgumu, kas netika publiskots tā parakstīšanas brīdī, apšaubīja un prasīja ierobežot DLRTC rīcību ar naudu līdz brīdim, kad būs izvērtēta noslēgtā līguma ar uzņēmumu “Kempmayer” likumība un atbilstība valsts interesēm.

Digitālās televīzijas krimināllietas sējumi. Foto: Delfi

Jau septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosināja krimināllietu par amatpersonu rīcību digitālās televīzijas projekta ieviešanā. 2003. gada novembrī LTV “Panorāma” ziņoja, ka aptuveni trīs miljoni latu, kas iepriekš avansā samaksāti digitālās televīzijas ieviesējiem “Kempmayer Media Limited” (KML), nonākuši kādā Maltas ārzonas bankā “Lomabard Bank”. 9. decembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdza Ģenerālprokuratūru tā dēvētajā digitālās jeb ciparu televīzijas krimināllietā uzsākt kriminālvajāšanu pret kopumā desmit personām.

Septembrī referendumā par dalību ES vairums atbalstīja Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Par Latvijas dalību Eiropas Savienībā nobalsoja 66,97% jeb 676 700, bet pret 32,26% jeb 325 980 balsstiesīgo vēlētāju.

KNAB partiju ziedotājiem vairs neliks atklāt rīcības motivāciju

LETA, 25.augusts

Aģentūra “LETA” 25.augustā ziņo, ka pēc vairāku valdības locekļu izteiktiem aizrādījumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs otrdien solīja, ka, izvaicājot politisko partiju ziedotājus, biroja darbinieki vairs netaujās par motivāciju atvēlēt līdzekļus politiskajām organizācijām.

Ministru prezidenta biedrs Ainars Šlesers (LPP) sacīja, ka partiju ziedotāji bieži vien, ierodoties KNAB, nejūtas patīkami, tāpēc iztaujāšana būtu jāpadara cilvēcīgāka, lai nevainīgs cilvēks nesajustos vainīgs.

Šlesers uzsvēra, ka cilvēciskais faktors ir svarīgs, un cilvēkiem, atbalstot kādu politisko partiju, nebūtu jājūtas kā noziedzniekiem. "Tas ir drauds demokrātijai," uzskata premjera biedrs, norādot, ka sarunām KNAB nebūtu jābūt tādām, pēc kurām cilvēkam ir jāvēršas pie ārsta.

Arī ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) atzina, ka ziedotājiem nebūtu jāvaicā par motivāciju atvēlēt līdzekļus politiskajām partijām.

Savukārt iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons (LPP) mudināja ievērot nevainīguma prezumciju.

Sašutumu par Šlesera un Pabrika jautājumiem, interesējoties par partiju ziedotāju iztaujāšanu, pauda Saeimas Pretkorupcijas komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis (JL), kurš uzsvēra, ka ministri nekorektā veidā ir iejaukušies neatkarīgā izmeklēšanā, dodot norādījumus, ko un kā jautāt.

"Latvijā izmeklētāji vadās pēc Kriminālprocesa kodeksa, kurā ir noteikta izmeklēšanas kārtība, tādēļ Šlesera un Pabrika jautājumi ir iejaukšanās tiesu varas kompetencē." Ainārs Latkovskis

Loskutovs solīja runāt ar saviem kolēģiem, lai turpmāk netiktu uzdoti jautājumi par ziedotāju motivāciju, jo tas nav saistīts ar pārkāpumiem partiju finansēšanā.

Sarunā ar žurnālistiem KNAB priekšnieks atzina, ka viņam nav pamata apgalvot, ka biroja darbinieki jautājumus partijas ziedotājiem uzdotu agresīvi, tomēr cilvēkiem jebkurā gadījumā nopratināšana nav patīkama, turklāt cilvēkiem esot zināma bijība pret KNAB.

Loskutovs uzsvēra, ka politisko partiju pārbaužu ietvaros notiekošās sarunas ar ziedotājiem nav nopratināšana, jo šīs nav krimināllietas. Loskutovs neesot informēts par to, ka ziedotājiem tiek prasīts atklāt motivāciju politisko partiju atbalstam.

Lietuviete tiesā uzvar gramatikas likumu

25. augustā laikrakstā “Diena” lasāms, ka tiesas lēmums atļaut Lietuvas pilsonei Vilijai Bartašūtei pretēji tradīcijām pēc apprecēšanās pieņemt vīra uzvārda formu jau drīzumā var kļūt par precedentu daudzām citām līdzīgām prāvām. Tikmēr Lietuvas valodnieki ir sašutuši par šādu tiesas lēmumu, kas, viņuprāt, ir pretrunā ar lietuviešu valodas gramatikas likumiem. Savukārt cilvēktiesību aktīvisti pauž prieku par spriedumu, kas var kļūt par soli ceļā uz to, ka lietuvietes varēs izvēlēties, vai turpmāk lietot uzvārdu, kas ļauj bez grūtībām noteikt viņu sociālo statusu.

Lietuviešu valodā atšķiras precēto (-iene) un neprecēto (-aite, -īte, -ūte) sieviešu uzvārdu galotnes, kas bez kādām grūtībām ļauj noteikt viņu ģimenes stāvokli. Tādējādi pat bez dzeltenās preses lasīšanas visiem valsts iedzīvotājiem ir zināms, ka divas ministres premjera Alģirda Brazauska vadītajā valdībā ir neprecētas sievietes.

Lietuviešu uzvārdu īpatnības nereti kļūst par pārpratumu objektu ārzemēs. Citvalstu klīnikās nenākas viegli paskaidrot, kādēļ piedzimušajai meitenei tiek likts uzvārds, kas atšķiras gan no mātes, gan tēva uzvārda.

Šī nav pirmā reize, kas Lietuvā par publiskas diskusijas objektu kļuvis sieviešu uzvārdu jautājums. Pagājušajā gadā to izskatīja Eiropas Cilvēktiesību tiesa, kā rezultātā varas iestādēm nācās piekrist atļaut izmantot neitrālo galotni -e, kas līdzinās sieviešu uzvārdu veidošanas tradīcijām latviešu valodā. Jautājums radījis arī milzīgas diskusijas internetā. Negatīvi noskaņotā publika, jo īpaši vīrieši, uzskata, ka šī ir kaprīze un feministu izdomājumi. Savukārt daudzas sievietes uzskata, ka uzvārda forma vīriešu dzimtē ir daudz mūsdienīgāka.

Eiroskeptiķi un eirooptimisti kašķējas pie Gaiziņa

Portāls “Delfi” 12. septembrī ziņo, ka pie Latvijas augstākās virsotnes Gaiziņkalna piektdienas rītā izraisījušās domstarpības starp “Eiropas kustību Latvijā” (EKL) un eiroskeptiķu apvienību “Neatkarība – ārpus Eiropas Savienības (ES) “ (“Nē ES”) par EKL ieceri uznest Latvijas augstākās virsotnes Gaiziņa tornī ES karogu. EKL prezidents Ainārs Dimants apgalvoja, ka, neskatoties uz eiroskeptiķu mēģinājumiem nepieļaut ES karoga uznešanu, aizšķērsojot ceļu uz Gaiziņa torni, EKL pārstāvji karogu Gaiziņā tomēr uznesuši.

Foto: Mihails Ignats

Savukārt “Nē ES” valdes loceklis Ivo Kūziks stāstīja, ka EKL pārstāvji karogu Gaiziņa tornī tomēr nav uznesuši, jo “Nē ES” dalībnieki viņus neesot laiduši augšā tornī, nostājoties priekšā ceļam. Kūziks klāstīja, ka EKL pārstāvji ar ES karogu esot staigājuši “kaut kur fonā”. Pēc jautājuma, vai EKL tomēr ES karogu uznesuši Gaiziņa tornī, Kūziks sarunu neturpināja un nolika klausuli.

EKL prezidents stāstīja, ka seši “Nē ES” pārstāvji “ar fizisku spēku, savā veidā agresīvi, izmantojot vardarbīgas metodes”, aizšķērsojuši ceļu EKL pārstāvjiem, kuri Gaiziņa tornī vēlējušies uznest ES karogu.

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918