Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
23. Augusts  | 2005

2005. gads: Pirmais praids Rīgā, prezidente 9. maijā Maskavā, latviešu viesstrādnieki Īrijā

Foto: Vida Press

Maijā Latvijā vizītē ieradās ASV prezidents Džordžs Bušs. Viņš tikās ar triju Baltijas valstu prezidentiem, kā arī teica pusstundu ilgu runu Mazajā ģildē. Džordžs Bušs saņēma 1. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. ASV līderis īsā pateicības runā pateicās par viņam izrādīto godu, kā arī norādīja, ka priecājas apmeklēt neatkarīgo Latviju, kas ir patiess demokrātiskas valsts piemērs.

2005. gada 9. maijs no citiem atšķīrās ar to, ka Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apmeklēja 9. maija svinības Maskavā. Vīķe-Freiberga par došanos uz svinībām Maskavā paziņoja gada sākumā, vienlaikus nākot klajā ar deklarāciju, kurā pausta Latvijas nostāja vēsturiskos jautājumos par Otrā pasaules kara noslēgumu. Prezidente intervijā britu raidsabiedrībai BBC vēlāk sacīja, ka Latvijai nav vajadzīga Krievijas atvainošanās par Baltijas valstu okupāciju, pietiktu ar Staļina laikā pastrādāto noziegumu atzīšanu.

Pasauli satrauca putnu gripas izplatība. Eksperti saredzēja draudus pasaules epidēmijai, baidoties, ka ar vīrusu varētu inficēties apmēram 20% pasaules iedzīvotāju

23. jūlijā Rīgā pirmo reizi Latvijā notika seksuālo minoritāšu gājiens “Rīgas praids 2005”. Tikai dienu pirms pasākuma, 22. jūlijā, Rīgas pilsētas izpilddirektors Ēriks Škapars (JL) atsauca izziņu sabiedriskajai organizācijai “Geju un lesbiešu jauniešu atbalsta grupa” par gājiena rīkošanu Vecrīgā. Pasākuma rīkotāji uzsāka protesta akciju un pauda aizvainojumu par Rīgas pilsētas izpilddirektora lēmumu atcelt gājiena saskaņojumu, kā arī bija šokēti par uzbrūkošajiem un pazemojošajiem Latvijas politiķu, baznīcas un nacionālo ekstrēmistu organizāciju pārstāvju paziņojumiem. Gājienu vērot ieradās vairāki tūkstoši skatītāju, starp kuriem bija ļoti daudz šī pasākuma pretinieku. Protestētāji mēģināja aizšķērsot gājienu, veltīja tā dalībniekiem lamas un rupjības, kā arī apmētāja tos ar jēlām olām un tomātiem.

Foto: LETA

2005. gadā pasauli satrauca putnu gripas izplatība, kas sākās jau 2004. gadā. Eksperti saredzēja draudus pasaules epidēmijai jeb pandēmijai, baidoties, ka ar vīrusu varētu inficēties apmēram 20% pasaules iedzīvotāju, bet dzīvību zaudēt vismaz pieci miljoni cilvēku. Kaut arī vīruss prasīja vairākus desmitus dzīvību Dienvidaustrumāzijas valstīs, drūmās prognozes nepiepildījās.

2005. gadā ievērojami pieauga to cilvēku skaits, kas devās peļņā uz Īriju. Šī tendence radīja saspīlējumu ne tikai Latvijā, bet arī viesstrādnieku jaunajā mītnes zemē, kur iedzīvotāji protestēja pret uzņēmumiem, kas izmanto lēto darbaspēku, kropļojot konkurenci un atņemot darbu pašiem īriem.

Sievietes pieprasa ordināciju

“Diena”, 23. augusts

Dita Arāja, Henrieta Verhoustinska

Sievai jāturas klusībā, jo Ādams tika radīts pirmais un galu galā sieviete, ne vīrietis ļāvās tikt pievilts no čūskas. To pauž Svētie raksti, un tādēļ Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) gandrīz vienīgā Eiropā joprojām neordinē sievietes. Tomēr tā nav bijis vienmēr – tieši pirms 30 gadiem LELB ordinēja pirmo sievieti.

Šo faktu Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienība (LLSTA) pirmdien pieminēja konferencē "Sieviete baznīcā". Vairākums saieta dalībnieku bija vienisprātis – XXI gadsimtā baznīca vairs nedrīkst turēties pie šauras Bībeles interpretācijas un liegt sievietēm ieņemt mācītāja vietu. 

Tikmēr stingrs uzskatos ir LELB arhibīskaps Jānis Vanags – jāturas pie Dieva vārda, un tas neparedz sievietēm ieņemt priestera amatu. LELB vadība gan pieļauj jau tuvākajos gados sinodē lemt par sieviešu ordināciju, tomēr aplēses liecina, ka patlaban vairākums luterāņu mācītāju aizstāv konservatīvo viedokli – sievietes nedrīkst ordinēt. Vaira Bitēna bija pirmā sieviete, ko 1975. gada 23. augustā mācītāja amatā iesvētīja toreizējais LELB arhibīskaps Jānis Matulis. Kopš tā laika par mācītājām kļuvušas vienpadsmit sievietes – septiņas Matuļa laikā, un četras, kas arī patlaban strādā par mācītājām, ordinējis arhibīskaps Kārlis Gailītis. Kad deviņdesmito gadu sākumā par arhibīskapu kļuva Vanags, viņš nepārprotami paziņoja, ka ir pret sieviešu ordināciju. (..) Pat ja draudzes aicinātu, LU Teoloģijas fakultātes dekāns Juris Cālītis netic, ka tās uzstātu uz mācītāju sievieti, jo tās "ļoti klausās arhibīskap". "Sieviete mācītāja ir brīnišķīga Dieva dāvana,” saka arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis un runā līdzībās:

"Mana vecmāmiņa bija viena no pirmajām zobārstēm Latvijā, un mans vectēvs bija pārliecināts, ka ar kristietību nav savienojams tas, ka sieviete ieskatās vīrietim mutē. Bet šāda pārliecība viņam bija tikai līdz brīdim, kad Dievs viņam atsūtīja zobu sāpes." Arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis

Nākamgad nauda tikšot arī latvāņiem

“Latvijas Avīze” 25. augustā ziņo, ka Vides ministrija apņēmusies koordinēt nacionālās programmas izstrādi latvāņu apkarošanai. Par to diskusijas “Nost ar latvāņiem!” laikā informējis vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS). Ministrs solīja kopā ar citu ministriju pārstāvjiem pārrunāt iespēju jau nākamā gada budžetā ieplānot līdzekļus programmas realizācijai. Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktores vietnieks Jānis Sietiņsons norādīja, ka Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi cīņai ar latvāņiem būs pieejami tikai 2007. gadā. Diskusijas dalībnieki norādīja, ka nepieciešams noteikt latvāņa kā bīstamas nezāles statusu. Tika ierosināts pašvaldību noteikumos paredzēt īpašnieka atbildību par latvāņu neapkarošanu, jo cīņa pret latvāņiem ir neefektīva, ja blakus platībās tie aug un vairojas. Gatavību sadarboties ar lauksaimniekiem latvāņu apkarošanā pauda arī Satiksmes ministrija.

Foto: F64

Lauksaimniecības zinātņu doktors Andris Lejiņš uzskata, ka nekavējoties jāuzsāk cīņa ar latvāņiem, jo pretējā gadījumā 2010. gadā to izplatība būs trīskāršojusies, salīdzinot ar 2001. gadu. Zemkopības ministrijas pētījumā tika konstatēts, ka Latvijā ar latvāņiem aizauguši vairāk nekā 12 000 hektāru. Visvairāk latvāņi izplatīti Madonas, Cēsu, Aizkraukles, Talsu rajonā un Rīgas apkārtnē.

Lētākais un efektīvākais veids latvāņu apkarošanai ir miglošana ar herbicīdiem. Cīņā ar latvāņiem var izmantot arī komplekso metodi – miglošanu un regulāru appļaušanu, stāstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktorants Aigars Oļukalns. Latvāņu apkarošana nedod rezultātus, ja tā nav regulāra. Pilnībā iznīcināt latvāņus nav iespējams.

Pieaug latviešu viesstrādnieku skaits Īrijā

Ziņu aģentūras LETA sarunā ar Īrijas Migrantu tiesību centra pārstāvi Helēnu Louriju lasāms, ka kopš Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas Īrijā ievērojami palielinājies viesstrādnieku no Latvijas skaits un paplašinājies ar viņiem saistīto problēmu loks.

Kā informēja Lourija, dažos gadījumos cilvēki pat kļuvuši par bezpajumtniekiem, jo, beidzoties naudai, viņi nav spējuši tūlīt atrast darbu un nav varējuši samaksāt par dzīvesvietu un iztiku.

"Esam ievērojuši, ka daži latvieši šeit Īrijā dzīvo ļoti nestabilos apstākļos. Kopš ES paplašināšanās daži šeit atbraukuši ar ļoti ierobežotiem finanšu līdzekļiem un ir saskārušies ar grūtībām atrast darbu." Īrijas Migrantu tiesību centra pārstāve Helēna Lourija

Viņa sacīja, ka tieši pirms ES paplašināšanas pieņemts likums, kas liedz saņemt sociālo vai ārkārtas medicīnisko palīdzību tiem, kuri Īrijā dzīvo mazāk nekā divus gadus.

Migrantu tiesību centra pārstāve informēja, ka pēdējo četru gadu laikā centrā vērsušies daudzi latvieši. Pirms Latvija iestājās ES, jautājumi visbiežāk bijuši saistīti ar darba atļauju sistēmu. “Cilvēki raizējās par to, vai darba devēji atjaunojuši viņu darba atļaujas, jautāja, ko darīt, ja viņiem atbilstošas dokumentācijas nav, un kā legalizēt savu atrašanos Īrijā. Pēc iestāšanās ES šī problēma vairs nav aktuāla, bet radušās daudzas citas,” norādīja Lourija.

Vienlaikus Lourija atzina, ka daudziem latviešiem Īrijā veiksmīgi izdevies atrast darbu un nodrošināt iztiku un latviešu īpatsvars Dublinā un Īrijā kopumā turpina pieaugt.

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918