Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
21. Augusts  | 2007

2007. gads: Sākas 'iPhone' ēra, par prezidentu kļūst Zatlers, Igaunija ceļā uz e-pārvaldību

Foto: AP/Scanpix/LETA

2007. gadā pasaule piedzīvoja pirmo “IPhone”. Ar pirmo “Apple” viedtālruni Stīvs Džobss publiku iepazīstināja 9. janvārī Sanfrancisko, bet tirdzniecībā tas nonāca jūnijā. “Apple” izdevās paveikt neiespējamo – sapulcināt pie saviem veikaliem pircēju rindas pēc produkta, kas maksā dārgāk nekā tā līdzinieki.

2007. gada martā sākās Ventspils mēra Aivara Lemberga garā un mokošā cīņa ar tiesībsargājošām iestādēm un biznesa oponentiem. 14. martā Lembergs tika aizturēts un apcietināts.

Martā Igaunijā notika parlamenta vēlēšanas, kurās pirmo reizi varēja balsot arī internetā.

Notika ārkārtas vēlēšanas Ukrainā – par valdības vadītāju kļuva Jūlija Timošenko

Maijā Francijas tauta izvēlējās prezidentu – Žaku Širaku šajā amatā nomainīja Nikolā Sarkozī (amatā līdz 2012. gadam), bet britu premjers Tonijs Blērs paziņoja, ka atkāpsies no amata.

Sākās nemieri Gruzijā – prezidents Mihails Saakašvili novembrī valstī izsludināja ārkārtas stāvokli – pēc tam, kad ap 100 tūkstošiem opozicionāru izgāja Tbilisi ielās, pieprasot ārkārtas parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Pēc dažām nedēļām Saakašvili bija spiests demisionēt.

Foto: LETA

Jūlijā Latvijā norisinājās prezidenta vēlēšanas. Vairi Vīķi-Freibergu nomainīja Valdis Zatlers. Viņa ievēlēšanu plaši apsprieda medijos, paužot aizdomas par valdošo politiķu vienošanos par sev “ērtu” prezidentu.

Notika ārkārtas vēlēšanas Ukrainā – par valdības vadītāju kļuva Jūlija Timošenko.

Decembrī krita Aigara Kalvīša vadītā valdība, viņa vietā lielajā politikā atgriezās Ivars Godmanis.

Vai paliks pie 95 novadiem?

“Latvijas Avīze”, 2007. gada 21. augusts

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) publiskotajā jaunajā novadu kartē ir 10 republikas pilsētas un 95 novadi. Rīgai, Daugavpilij, Jelgavai, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei, Ventspilij vēl kā republikas nozīmes pilsētas piepulcētas Jēkabpils, Cēsis un Valmiera. Vēl pirms nedēļas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs cieši bija nolēmis veidot aptuveni 80 novadus, taču pēc vairākām diskusijām ar pašvaldību vadītājiem un Zaļo un zemnieku savienību potenciālo novadu skaits ir palielinājies līdz 95.

Līdz šim Ministru kabineta apstiprinātā novadu karte paredzēja 167 novadus un šādu modeli atbalstīja vairums pašvaldību. A. Štokenbergs tomēr pastāvēja, ka svarīgākais novadu izveidē ir ekonomiskais ieguvums un plānoto novadu skaits jāsamazina. 95 novadu un 10 republikas pilsētu karti RAPLM publiskoja tikai piektdien pēcpusdienā, bet jau pirmdien līdz pulksten 16.00 Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) bija par to jāiesniedz savs atzinums, apliecināja LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Atzinumā teikts, ka LPS atbalsta pašvaldību viedokli un aicina dot iespēju tām pašvaldībām, kas nepiekrīt kāda novada izveidei, izteikties valdības sēdē, kurā lemtu par novadu robežām. LPS šobrīd arī īsti nezina visu pašvaldību viedokli par jauno novadu modeli, jo pēdējā laikā notikumi saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu ir strauji attīstījušies. 

"Te vienā dienā pašvaldība nepiekrīt iet attiecīgajā novadā, bet nākamajā jau ir ar mieru. Visas pašvaldības gan ir RAPLM sūtījušas arī savu deputātu lēmumus par to, kādā novadā tās vēlas atrasties. Pagaidām nevaram identificēt, kuras pašvaldības vēl ir pilnīgi neapmierinātas ar iekļaušanu kādā no novadiem." Andris Jaunsleinis

Šlesers: Rīga būs ļoti dārga pilsēta

“Latvijas Avīze”, 2007. gada 21. augusts

Rīga veidojas par vienu no dārgākajām pilsētām Eiropā, intervijā BNS teica satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. “Rīga būs ļoti dārga pilsēta. Taču ir jānodrošina, lai cilvēki šeit saņemtu atbilstošu atalgojumu,” viņš teica. Kā piemēru A.Šlesers minēja Norvēģijas galvaspilsētu Oslo, kura ir viena no dārgākajām pilsētām pasaulē, un cilvēki ir šokā, uzzinot produktu cenas. Taču Oslo iedzīvotāji saņem krietni lielāku atalgojumu nekā Spānijā, Portugālē, Itālijā. Viņaprāt, algu paaugstināšana ir vienīgais veids, kā var apstādināt cilvēku aizplūšanu no Latvijas un panākt, lai viņi atgriežas. Rīga, kas pērn bija 81. pasaulē dārgākā pilsēta, šogad pacēlusies līdz 72. pozīcijai, saglabājot Baltijas valstu dārgākās galvaspilsētas statusu.

Bagātākie Latvijas cilvēki 2007. gadā

Žurnāla “Pastaiga” apkopotajā simt Latvijas bagātāko cilvēku 2007. gadā pirmajā trijniekā ierindots AS “Parex banka” īpašnieks Viktors Krasovickis un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis.

Viktors Krasovickis. Foto: F64

Pirmajā vietā sarakstā jau otro gadu pēc kārtas atrodas V. Krasovickis. Gada laikā viņa īpašumu vērtība pieaugusi par 18 miljoniem latu – līdz 203 miljoniem latu. Otrajā vietā atrodas O. Fiļs, kurš pirms gada bija piektajā vietā. Galvenais iemesls, kādēļ baņķieris ierindojies pirmajā trijniekā, ir veiksmīgā viņam kopā ar kompanjonu E. Berni piederošās bankas darbība, kā arī trāpīgie ieguldījumi nekustamajos īpašumos. Kopumā viņa īpašumu vērtība pieaugusi par 33 miljoniem latu, sasniedzot 113 miljonus latu. 

Trešajā vietā ierindojies E. Bernis, kura īpašumu vērtība ir 110 miljoni latu, gada laikā pieaugot par 31 miljonu latu. Ceturto un piekto vietu sarakstā dala Valērijs un Tatjana Kargini. Abu īpašumu vērtība sasniegusi 105 miljonus latu katram, pieaugot par deviņiem miljoniem latu.


2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918