Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
19. Augusts  | 2009

2009. gads: Grautiņš Vecrīgā, Obamas inaugurācija un zemestrīces Latvijā

Foto: LETA

13. janvārī Doma laukumā pulcējās ap 10 tūkstošiem cilvēku, kuri protestēja pret ekonomisko situāciju valstī un prasīja Saeimas atlaišanu. Mītiņš pārauga grautiņos Vecrīgā, bija arī aizturētie. Savukārt jau 3. februārī sākās lauksaimnieku protesti, tostarp lauksaimnieki ar smago tehniku ieradās Rīgā, daļēji vai pilnībā bloķējot Rīgas ielas. Pie Ministru kabineta ēkas tika nogādāts simbolisks zārks ar govju galvām. Lauksaimniecības ministrs Mārtiņš Roze atkāpās no amata. Plašo nemieru rezultātā krita Ivara Godmaņa valdība. Prezidents Valdis Zatlers krīzes valdības veidošanu uzticēja Valdim Dombrovskim.

Janvārī ASV prezidenta amatā stājās Baraks Obama. Viņa inaugurācijas ceremoniju Vašingtonā klātienē apmeklēja rekordliels skaits cilvēku – 1,8 miljoni.

Jūnijā Maikla Džeksona pēkšņā nāve paralizēja internetu – interesentu pieplūdums pārslogoja tīmekļvietnes visā pasaulē

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Uzliesmoja cūku gripa. Aprīlī aizsākās vīrusa A(H1N1) jeb tā sauktās cūku gripas izplatība. Vispirms slimību identificēja Meksikā, tad arī Eiropā. Jūnijā Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka ir sākusies pandēmija.

Aprīlī pasaules hokeja čempionātā Šveicē Latvijas izlase pēcspēles metienu sērijā ar 3:2 izcīnīja vēsturisku uzvaru pār Zviedriju. Latvija ieguva augsto 7. vietu.

Jūnijā Maikla Džeksona pēkšņā nāve paralizēja internetu – interesentu pieplūdums pārslogoja tīmekļvietnes visā pasaulē. Popmūzikas karaļa sirds apstāšanos izraisīja dažādu nomierinošu medikamentu sajaukums, ko mūziķim bija injicējis viņa ārsts.

27. jūlijā Ziemeļkurzemē fiksēta 3,4 balles stipra zemestrīce, kuras epicentrs bija Baltijas jūrā. Septembrī konstatēta vēl viena zemestrīce (2,7 balles), tās epicentrs bija netālu no Salaspils, aptuveni 40 km dziļumā.

Fiktīvas laulības – viegla nauda vai lamatas?

“Latvijas Avīze”, 19. augusts

Ekonomiskā krīze ir īpaši labvēlīgs laiks vervētājiem, kas Eiropas Savienības pilsonēm piedāvā fiktīvas laulības ar ārzemniekiem – indiešiem, afgāņiem un pakistāniešiem, 19. augustā raksta laikraksts “Diena”. Daudzām latvietēm, kas zaudējušas darbu, piedāvājums nopelnīt vairākus tūkstošus, neko nedarot, liekas ļoti vilinošs.

Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) pārstāvis Arturs Vaišļa: “Fiktīvu laulību faktu Īrijā ir grūti pierādīt. Kamēr nav iestājušās negatīvas sekas, sievietes, kurām sasolīta nauda, ir gatavas zvērēt, ka laulību pamatā ir patiesa mīlestība, nevis aprēķins.” Taču fiktīvas laulības mēdz arī būt aizsegs.

"Bija gadījums, kad neilgi pēc fiktīvo laulību noslēgšanas jaunais vīrs sievu pārdeva seksuālā verdzībā saviem tautiešiem. Pirms laulības līguma parakstīšanas viņš līgavu uz rokām nēsāja, saģērba kā lelli, skaistus vārdus teica. Sievietei izdevās izbēgt un atgriezties Latvijā. Viņa ir smagi cietusi un tagad iziet rehabilitācijas kursu." Biedrības "Patvērums "Droša māja"" vadītāja Sandra Zalcmane

Bieži latvietes piekrīt precībām, cerot, ka ar tumsnējo svešzemnieku tiešām izdosies nodibināt ģimeniskas attiecības. Gita pirms pieciem gadiem, fiktīvi apprecoties, nopelnīja 4000 eiro. Tagad viņai ir nopietnas attiecības ar latvieti un abi vēlas precēties, bet iepriekšējo laulību nekādi neizdodas šķirt. Gita stāsta: “Manam fiktīvajam vīram nepārtraukti ir kaut kādi aizbildinājumi – pases kārtošana, laika un naudas trūkums utt. Runājot par mūsu laulību, jāteic, ka man paveicās – uzreiz pateicu, ka dzīvosim atsevišķās istabās, un viņš to respektēja. Bet cilvēki ir dažādi... Daži uzskata, ka ir dāsni samaksājuši un sieviete ir viņu īpašums.” No Īrijas vēstniecības Latvijā viņa saņēma informāciju, ka tiesvedību laulības šķiršanas lietā var sākt tikai tad, ja pāris nedzīvo kopā četrus gadus. Ātrāk to nevar izdarīt nevienā gadījumā – ne krāpšana, ne abpusēja vēlēšanās šķirties procesu nevar paātrināt. Īrija ir katoļticīga valsts, kur ģimene tiek uzskatīta par lielu vērtību. Turklāt tiesvedība var ilgt 4–5 gadus. Vervētāji latvietēm iestāsta, ka dzimtenē par fiktīvajām laulībām neviens neuzzinās un droši var precēties vēlreiz. A. Vaišļa gan skaidro, ka tagad Latvija ar Īriju un citām valstīm apmainās ar laulību reģistra datiem.

A. Vaišļa stāsta, ka vervētāji labi pazīst cilvēka psiholoģiju. Vienai laulības piedāvā kā biznesa darījumu, otrai piesola laimīgu dzīvi ar svešzemju princi, vēl trešo aizvilina uz ārzemēm, piedāvājot strādāt par viesmīli, un pēc tam piespiež parakstīt laulības līgumu. Visbiežāk līgavas vervē internetā.

Baltijas "pirātu" noslēpums

"Diena", 19. augusts

Krievijas amatpersonu paziņojums, ka pazudušo kuģi “Arctic Sea” bija saņēmuši gūstā pirāti no Baltijas valstīm, nav vairojis skaidrību par šo noslēpumaino lietu, jo Krievija pagaidām atturējusies sniegt plašāku informāciju. “Pašlaik versiju ir ļoti daudz, bet informācijas ļoti maz,” secina Latvijas Jūras administrācijas pārstāve Sarma Kočāne. Krievijas aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs otrdien pavēstīja, ka pēc “Arctic Sea” atbrīvošanas uz kuģa aizturēta astoņu pirātu vienība, kurā bija četri Igaunijas, divi Latvijas un divi Krievijas pilsoņi. Latvijas varas iestādes otrdien vēl nebija saņēmušas oficiālu apstiprinājumu, ka šī informācija atbilst patiesībai. Igaunijas amatpersonas uzsver, ka Krievijas pienākums būtu trīs dienu laikā informēt par ārvalstu pilsoņu aizturēšanu.

Foto: AP/Scanpix/LETA

Pastāv atšķirīgas versijas par notikušo. A. Serdjukovs ziņo, ka pirāti uzbruka kravas kuģim 24. jūlija vakarā, kad tas bija Zviedrijas ūdeņos. Pirāti ieradušies ar motorlaivu. Viņi sūdzējušies, ka laivu piemeklējušas tehniskas problēmas, bet pēc uzkāpšanas uz “Arctic Sea” klāja piedraudēja apkalpei ar ieročiem un pieprasīja izpildīt viņu pavēles. “Pēc tam “Arctic Sea” devās pa pirātu norādīto maršrutu uz Āfrikas pusi, izslēdzot navigācijas iekārtas,” vēsta A. Serdjukovs. Šis paziņojums gan nesaskan ar iepriekš izskanējušo versiju, saskaņā ar kuru kuģim pie Ēlandes salas uzbrukusi bruņotu vīriešu vienība, kas uzdevās par Zviedrijas narkotiku apkarošanas dienestu un pēc “Arctic Sea” pārmeklēšanas pameta kuģi. Eksperti pauduši aizdomas, ka apkalpe varēja būt iesaistīta nolaupīšanā. Pirmkārt, pirātiem būtu grūti naktī uzrāpties uz kuģa klāja. Otrkārt, apkalpes reakcija uz uzbrukumu bija neadekvāta, jo Zviedrijas varas iestādes tikai pēc dažām dienām saņēma informāciju par uzbrukumu. “Baltijas jūrā jebkurā brīdī ir iespējams lūgt palīdzību, ja kāds uzbrucis kuģim,” uzsver S. Kočāne.

Apdrošinātāju pārstāvji informē, ka pirāti par kuģa un apkalpes atbrīvošanu esot prasījuši 1,5 miljonus dolāru lielu atlīdzību, ziņo “Interfax”. Pretējā gadījumā viņi draudēja nošaut apkalpi un nogremdēt kuģi. Šāds brīdinājums saņemts 3. augustā.

Neizpratni raisa arī Krievijas varas iestāžu rīcība, jo Krievijas sūtnis NATO Dmitrijs Rogozins atzinis, ka kuģa meklēšanas operācijas laikā sabiedrībai apzināti sniegta maldinoša informācija, lai paturētu noslēpumā Krievijas karakuģu pārvietošanos.

Operācija bija sekmīga, jo Kaboverdes apkaimē atrastais kuģis atbrīvots bez neviena šāviena. Krievijas presē izskanējušas dažādas versijas par “Arctic Sea” noslēpumaino ceļojumu. Piemēram, kuģis esot vedis ne tikai kokmateriālus, bet arī Krievijas spārnotās raķetes, ko bija plānots slepus piegādāt Irānai. Vairākas valstis plāno rūpīgi izmeklēt “Arctic Sea” pazušanas apstākļus, bet nav skaidrs, vai sabiedrība kādreiz uzzinās visu patiesību par šo lietu. Eiropas Komisijas pārstāvji atzinuši, ka par šo gadījumu kādu dienu noteikti varētu uzņemt Holivudas filmu.

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918