Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
17. Augusts  | 2011

2011. gads: Oligarhu kapusvētki, Saeimas atlaišana, par prezidentu kļūst Andris Bērziņš

Foto: sand2009

2011. gada janvārī pirmo reizi Latvijas vēsturē Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā tika veikta aknu pārstādīšanas operācija. Savukārt februārī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pirmo reizi Latvijā tika veikta unikāla barības vada rekonstrukcijas operācija.

25. janvārī Jēkabpilī notika bruņots laupīšanas uzbrukums spēļu zālei “Fēnikss”. Četri no pieciem uzbrucējiem bija policisti. Aizturot laupītājus, gāja bojā viens policists, bet seši cilvēki – divi policisti, trīs uzbrucēji un spēļu zāles darbinieks – ievainoti.

Rīkojums Nr. 2 – 2011. gada 28. maijā tika pieņemts Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojums rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Rīkojums noveda pie vērā ņemamām sekām – ārkārtas vēlēšanām gada rudenī. Tika ievēlēta 11. Saeima, kuras valdošajā koalīcijā pirmo reizi kopš deviņdesmito gadu sākumā nenonāca ar tā sauktajiem oligarhiem – Andri Šķēli, Aivaru Lembergu un Aināru Šleseru – saistītas politiskās partijas.

2011. gada 28. maijā tika pieņemts Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojums rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu

2. jūnijā Saeima otrajā balsošanas kārtā par Valsts prezidentu ievēlēja Saeimas deputātu eksbaņķieri Andri Bērziņu, par kuru nobalsoja 53 deputāti. Tādējādi viņa priekšgājējs Valdis Zatlers kļuvis par pirmo prezidentu Latvijas vēsturē, kuru nepārvēlē amatā. Vienu prezidentūras termiņu nostrādāja vēl tikai Gustavs Zemgals, taču viņš atteicās kandidēt uz otro pilnvaru termiņu.

8. jūnijā notika protesta akcija “Oligarhu kapusvētki”, kuru organizēja sabiedrībā pazīstami cilvēki. Akcijā piedalījās vairāk nekā 5000 cilvēku. Par oligarhu ietekmi Latvijas politikā aizvien atklātāk sāka runāt 2011. gada maija nogalē pēc vērienīgas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) operācijas, kuras ietvaros notika kratīšanas uzņēmumos un īpašumos, kas saistīti ar trim par oligarhiem dēvētiem ietekmīgiem politiķiem – Ventspils mēru Aivaru Lembergu, LPP/LC līderi Aināru Šleseru un Tautas partijas dibinātāju Andri Šķēli. Lietā kopumā figurēja 11 personas, tostarp sešas amatpersonas un 26 uzņēmumi.

Foto: LETA

10. jūlijā partijas “Visu Latvijai!” 8. kongresā tika nolemts apvienoties vienā partijā ar līdzšinējo sadarbības partneri partiju “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, kļūstot par Nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”.

23. jūlijā vēlētāji atlaida 10. Saeimu – par parlamenta atlaišanu nobalsoja 94,3% vēlētāju. Tajā pašā dienā tika dibināta Zatlera Reformu partija.

6. augustā tika dibināta centriski labēja politiskā partija “Vienotība”.

17. septembrī notika ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanas. “Saskaņas centrs” ieguva 31 mandātu, Zatlera Reformu partija, kas Saeimas vēlēšanās startēja pirmo reizi, – 22, “Vienotība” – 20, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” – 14, bet Zaļo un zemnieku savienība – 13 deputātu vietas. 10. oktobrī trīs partijas vienojās, ka koalīciju veidos Zatlera Reformu partija un “Vienotība” kopā ar Nacionālo apvienību, opozīcijā atstājot “Saskaņas centru”.

Banku nedienas. 21. novembrī saistībā ar konstatēto līdzekļu iztrūkumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija apturēja “Latvijas Krājbankas” darbību, bet, 11. decembrī izplatoties nepamatotām baumām sociālajos tīklos par “Swedbank” darbības problēmām, bankas klienti svētdienas vakarā un pirmdien veidoja garas rindas pie bankomātiem, kopumā izņemot aptuveni 35 miljonus latu.

Valsts prezidenta Valda Zatlera paziņojums Latvijas tautai

Labvakar, Latvijas tauta! Šī ir jau trešā reize, kad es uzrunāju jūs Latvijas valsts grūtajos un izšķirīgajos brīžos.

Pirmā reizē bija 2009. gada 31. martā, kad beidzās termiņš manis izvirzītajiem uzdevumiem Saeimai un valdībai.

Foto: LETA

Otrā reize bija pirms Saeimas vēlēšanām, kad aicināju jūs visus līdzdarboties – doties pie vēlēšanu urnām un novēlēt. Novēlēt par Latvijas nākotni. Un esmu ļoti pateicīgs, ka jūs to izdarījāt – domājāt, izvēlējāties, vilkāt krustiņus, mīnusiņus sarakstos, kas jums bija priekšstatīti, un novēlējāt. Vēlēšanu rezultāts deva gandarījumu visiem – gan jums par savu izvēli, gan politiķiem, kuri tika pārstāvēti jaunajā Saeimā, gan arī mūsu ārvalstu draugiem. Mēs pierādījām to, ka Latvija spēj pārvarēt krīzi, ka Latvijas valdība spēj iegūt tautas uzticību un doties tālāk.

Jaunajā Saeimā bija vairāk nekā 60% jaunu seju. Cilvēki, kas vēlējās būs aizrautīgi un ar degsmi kalpot Latvijai. Daudz kas labs ir paveikts kopš tā brīža. Ir pilnīgi cits uzvedības kods Saeimas plenārsēžu zālē, ir cits pieklājības kods. Saeimas ēka ir kļuvusi atvērtāka sabiedrībai. Tajā viesojas gan nevalstiskās organizācijas, gan arī jaunieši. Taču galvenais uzdevums tomēr bija atmest tos niķus un stiķus, kas bija par pamatu lielajai uzticības plaisai starp sabiedrību un 9.Saeimu. Izravēt to ļaunuma sakni, kas šķir varu no sabiedrības.

Pagājušās ceturtdienas Saeimas balsojums diemžēl ir kā sirēna, kas brīdina par nopietnu konfliktu starp likumdevēja varu un tiesu varu – divām no trim varām, uz kurām balstās mūsu valsts. Saeima izrādīja necieņu un neuzticēšanos tiesu varas kompetencei. Un diemžēl tā nebija pirmā reize.

Jau 9. Saeimā likumdevējs neapstiprināja amatā tiesnesi, kura profesionālā atbilstība bija novērtēta tiesu varā. Likumdevējs neapstiprināja amatā ģenerālprokuroru, kuru virzīja tiesu varas augstākā amatpersona, Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Arī šajā Saeimā jau bija pirmais signāls, ka tikumi un netikumi diemžēl ir pārmantoti, – amatā netika apstiprināts arī tiesnesis Judins. Šī jau ir nākamā reize.

Kļuvuši arī pārmantoti citi netikumi. Mēs redzējām tirgošanos par amatiem, kaislīgu cīņu par amatiem tā vietā, lai domātu par valsti, par valsts ekonomisko attīstību. Amati tika arī savējiem, kā jau tas ierasts. Saeima vairākkārtīgi parādīja, ka vispirms tā aizstāv kādu šauru grupu vai pat konkrētu cilvēku personīgās intereses, nevis valsts intereses.

Ko darīt? Diemžēl rodas tāda sajūta, lai gan ir pagājuši septiņi mēneši, ka jaunievēlētā Saeima komfortabli jūtas politisko shēmu, melu un visatļautības gaisotnē. Diemžēl to redz arī vēlētājs. Mēs redzam arī to, ka valdība, kurai būtu jābūt lemtspējīgai par Latvijas nākotni, par tiem uzdevumiem, kas attīstītu Latviju, celtu tās labklājību, diemžēl visvairāk skatās uz to, ko saka kāds cilvēks ārpus Saeimas, lai gan būtu jābūt tādai situācijai, ka valdību vada Ministru prezidents un valdība ir atbildīga Saeimas priekšā.

Tā mēs varētu skaitīt vēl un vēl. Bet es gribu uzdot vienu jautājumu: vai ir kāds panākums? Mūsu valstī ir panākums. Mēs trīs gadu laikā, izmisīgi cīnoties, brīnumainā kārtā esam pārvarējuši ekonomisko krīzi, esam kā paraugs citām valstīm – apņēmības paraugs, rīcības paraugs, rezultāta paraugs.

Bet būsim godīgi – šo krīzi pārvarēt palīdzēja Latvijas cilvēki. Katrs no viņiem nesa kādu personīgu upuri – algas samazinājumu, nodokļu celšanos, bezdarbu. Un tad rodas jautājums: kā vārdā šie upuri tika nesti? Vai tiešām, lai vairotu oligarhu peļņu? Vai tiešām, lai ļautu apzagt savu valsti? Vai tiešām, lai tiesiskums kļūtu par nenozīmīgu saukli?

Un es būšu godīgs. Mēs visi, gan jūs, gan arī es kā Valsts prezidents, pārāk labticīgi vērojām dažu cilvēku grupu interešu izpausmes, noraudzījāmies un neko nedarījām. Situācija ar katru brīdi kļuva tikai sliktāka un sliktāka. Ja iepriekšējai Saeimai uzticējās 6% cilvēku, šobrīd esošai Saeimai uzticas 10% cilvēku.

Mēs jau šobrīd sākam gandrīz vai runāt ne tikai par valsts nozagšanu. Varētu pat nojaust, ka tuvojas arī mūsu valsts demokrātijas privatizācija. Un to ir skumīgi vērot.

Es šodien tikos ar Saeimas priekšsēdētāju, ar Ministru prezidentu un ģenerālprokuroru. Mēs rūpīgi pārrunājām situāciju valstī šodien. Ir jārīkojas.

Esmu pieņēmis lēmumu rīkoties radikāli. Šī izšķiršanās Valsts prezidenta vēlēšanu priekšvakarā man ir personīgi grūta un arī konstitucionāli sarežģīta. Es skaidri apzinos – ar savu lēmumu varu pārvilkt svītru manām izredzēm tikt ievēlētam par Valsts prezidentu. Bet es esmu devis Valsts prezidenta zvērestu – visas manas pūles veltīt tautas un Latvijas labumam. Un mans pienākums ir rīkoties valsts labā, nevis savā labā.

Ar šo lēmumu es gribu dot iespēju. Iespēju visiem, visiem cilvēkiem. Vispirms – vienreiz pielikt punktu šauru personu grupu patvaļai. Vienreiz pielikt punktu, ka visa mūsu sūri grūti kopā pelnītā bagātība nogulst ofšoru firmu kontos. Pielikt punktu tam, ka daži reģioni mūsu valstī ir ar īpašām tiesībām. Tik īpašām, ka nav runa vairs jau tikai par to, ka tiek diskriminēta Latgale. Es domāju, ja patiesos faktus redzētu vidzemnieki, arī viņiem būtu sašutuma pilna reakcija.

Es gribu dot iespēju arī kļūt un mainīties labākā formā. Es gribu teikt, ka reiz jāpieliek ir tas punkts, ka mēs domājam vienu, runājam citu, darām vēl kaut ko citu. Un neviens no tā nekautrējas. It kā tas būtu pašsaprotami, ka tā rīkoties ir gods. Mums ir jāpieliek punkts šādai attieksmei pret mūsu cilvēkiem un pret mūsu tautu, un pret mūsu valsti.

Tāpēc es gribu jūs visus tiešraidē iepazīstināt ar Latvijas Valsts prezidenta rīkojumu Nr. 2 par Saeimas atlaišanas ierosināšanu: “Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 48. pantu, ierosinu Saeimas atlaišanu. Valsts prezidents Valdis Zatlers. Rīgā, 2011. gada 28. maijā.”

Šis rīkojums stājas spēkā ar šo brīdi. Ar šo brīdi es, Latvijas Valsts prezidents, nododu tautai varu lemt par savu turpmāko likteni.

Dievs, svētī Latviju!

Turpinās darba tirgus atlabšana

18. augustā ziņu aģentūra LETA vēsta, ka dati par darba meklētāju skaitu Latvijā apliecina – turpinās darba tirgus atlabšana pēc globālās ekonomiskās krīzes.

“Faktiskais bezdarba līmenis jeb darba meklētāju īpatsvars šā gada otrajā ceturksnī samazinājās piekto ceturksni pēc kārtas, sasniedzot 16,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Nodarbināto skaits gada laikā pieaudzis par 3,3% jeb par 30 500 cilvēkiem, un šie dati  Latvijas Bankas ekonomista Oļega Krasnopjorova skatījumā atspēko runas par “jobless recovery” jeb ekonomikas atlabšanu bez jaunu darbvietu radīšanas Latvijā.

Pilna laika strādājošo skaits pieaudzis par 3,7%, kas nozīmē, ka arvien vairāk cilvēku, kuru darba slodze krīzes laikā tika samazināta, atgriežas pie pilnas slodzes darba. Vidējais darba nedēļas ilgums pamatdarbā gada laikā pieaudzis līdz 38,5 stundām, kas gan joprojām ir zemāks par ekonomikas pārkaršanas gadu rādītāju, kad šis rādītājs bija vairāk par 40 stundām.

Foto: F64

Pēc centrālās bankas ekonomista teiktā, pakāpeniski mazinās ne vien darba meklētāju īpatsvars, bet arī slēptais bezdarbs, jo cilvēku skaits, kuri nemeklē darbu tādēļ, ka zaudējuši cerības to atrast, sarucis līdz 37 900 cilvēkiem.

Raugoties pēc vecuma grupām, augstākais darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū saglabājas starp jauniešiem, 15–24 gadi, – 32,2%. “Tā kā lielākā daļa jauniešu nav ekonomiski aktīvi, jo mācās, aprēķinu rezultātā varam secināt, ka darbu meklē 12,7% no visiem jauniešiem, kas ir līdzīgs īpatsvars citu vecuma grupu rādītājiem. Tātad bezdarbs jauniešu vidū nav izplatīts vairāk kā citās vecuma grupās,” skaidro ekonomists.

Vienlaikus viņš norāda, ka bezdarba līmenis nozīmīgi atšķiras atkarībā no izglītības līmeņa un tas galvenokārt norādot uz strukturālo bezdarbu. No augstāko izglītību ieguvušiem ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem darbu meklē 7,7%, bet pamatizglītību ieguvušo vidū šis rādītājs ir 27,2%. Turklāt tikai trešdaļa no pamatizglītību ieguvušajiem ir ekonomiski aktīvi: tātad tikai ceturtā daļa no darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem ar pamatizglītību ir nodarbināta. Augstāko izglītību ieguvušo vidū šis rādītājs pārsniedz trīs ceturtdaļas, informē Krasnopjorovs.

Jau vēstīts, ka šā gada otrajā ceturksnī Latvijā bija 187 000 darba meklētāju jeb 16,2% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais darbaspēka apsekojums.

Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā ir samazinājies, gan salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, kad darbu meklēja 225 300 cilvēku un to īpatsvars bija 19,4%, gan salīdzinot ar 2011. gada pirmo ceturksni, kad darba meklējumos bija 188 300 cilvēki jeb 16,6%.

Pēc NVA datiem, aprēķinātais reģistrētais bezdarba līmenis 2011. gada otrajā ceturksnī valstī bija 13,5%.

Deputātu kandidāti saputrojas ar Andriem Bērziņiem

Vairāku Andru Bērziņu darbošanās Latvijas politikā liek saputroties partiju kandidātiem 11. Saeimas vēlēšanās, Latvijas Zaļās enerģijas forumā atbildot uz pasākuma dalībnieku jautājumiem, novērojis biznesa portāls “Nozare.lv”.

“Jautājumi no zāles tika uzdoti, rakstot tos uz lapiņām, un kāds no vaicātājiem vēlējās zināt kandidātu viedokli par Andra Bērziņa teikto, ka Latvija enerģētikas drošības ziņā ierindojas otrajā vietā. Jautājumā netika precizēts, kurš Andris Bērziņš to teicis.

Visi deputātu kandidāti pieņēma, ka šādu viedokli izteicis jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš, lai gan patiesībā to paudis ekspremjers, Šlesera reformu partijas LPP/LC pārstāvis Andris Bērziņš. Tas gan foruma laikā neatklājās. Arī jautājuma uzdevējs neprecizēja viedokļa paudēju.

Pirmais uz jautājumu atbildēja apvienības “Vienotība” pārstāvis Valdis Šakars, kurš ar šo viedokli nebija iepazinies, taču pauda savu pozīciju par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu un projektiem, kuros Latvijai šī mērķa sasniegšanas labā būtu jāiesaistās.

Apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kandidāts Einārs Cilinskis savukārt izteica atzinīgus vārdus par Valsts prezidenta zināšanām enerģētikas jomā, norādot uz sadarbību Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kurā iepriekšējā parlamenta sasaukuma laikā tika skatīti daudzi ar enerģētiku saistīti jautājumi.

Ekrānuzņēmums

Valsts prezidenta izpratni par enerģētiku paslavēja arī apvienības “Saskaņas centrs” kandidāts Ivars Zariņš, kurš atbildi uz uzdoto jautājumu turpināja, izklāstot savu pozīciju par iespējām, kas Latvijai jāizmanto.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības kandidāts Valdis Felsbergs pavēstīja, ka Valsts prezidents izteicis tautai iedrošinošus vārdus.

Jau ziņots, ka misēklis ar Andriem Bērziņiem pēc jaunā Valsts prezidenta ievēlēšanas gadījās arī ārvalstu medijiem – tie bija sajaukuši šo vārda un uzvārda brāļu fotogrāfijas.

Krievijas ziņu aģentūra RBC un britu sabiedriskā raidkorporācija BBC vēstīja, ka par Latvijas prezidentu ievēlēts Andris Bērziņš, norādot precīzu informāciju, taču savus rakstus mediji bija ilustrējuši ar foto, kurā redzams Latvijas ekspremjers Andris Bērziņš.”

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918