Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
15. Augusts  | 2013

2013. gads: Zolitūdes traģēdija, Čeļabinskas meteorīts, animācijas filma 'Eži un lielpilsēta'

Foto: LETA

2013. gada Jaunā gada naktī Francijā aizdedzināja 1193 automašīnas. Automašīnu dedzināšanas “tradīcija” Jaungada naktī aizsākās deviņdesmitajos gados rajonā ap Strasbūru.

15. februārī virs Čeļabinskas Krievijā eksplodēja meteorīts, ar triecienvilni tika bojātas daudzas ēkas un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku.

20. jūnijā dega Rīgas pils, tika izpostīta aptuveni 3200 kvadrātmetrus liela platība

Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā balvas ieguva latviešu režisora Aigara Norda spēlfilma “Mammu, es tevi mīlu” un Ēvalda Lāča animācijas filma “Eži un lielpilsēta”.

Pirmo reizi kopš 1415. gada no amata atkāpās katoļu baznīcas galva – pāvests Benedikts XVI. Martā par pāvestu ievēlēja Horhi Mario Bergoljo no Argentīnas, kurš pieņēma vārdu Francisks.

Foto: AP/Scanpix/LETA

ASV Bostonas maratona laikā nogranda divi sprādzieni, kuros bojā gāja 3 cilvēki un 183 tika ievainoti.

20. jūnijā dega Rīgas pils, tika izpostīta aptuveni 3200 kvadrātmetrus liela platība.

Jūnija beigās un jūlija sākumā notika XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Tajos piedalījās vairāk nekā 45 tūkstoši dalībnieku.

9. jūlijā ES finanšu ministri oficiāli uzaicināja Latviju 2014. gadā iestāties eirozonā. Oktobrī produktu un pakalpojumu cenas Latvijā mazumtirdzniecībā bija jāsāk norādīt latos un eiro.

Skandāls ap Latvijas Nacionālo operu – Andreju Žagaru LNO valdes priekšsēdētāja amatā nomainīja Zigmars Liepiņš.

21. septembrī “al-Shabaab” grupējuma islāma kaujinieki iebruka “Westgate” iepirkšanās centrā Kenijas galvaspilsētā Nairobi. Uzbrukumā gāja bojā 62 civiliedzīvotāji un vairāk nekā 170 tika ievainoti.

21. novembris Latvijas vēsturē iegāja kā sēru diena, jo notika traģēdija Zolitūdē. Iegrūstot lielveikala “Maxima” ēkas jumtam, bojā gāja 54 cilvēki, vairāki desmiti tika ievainoti. 23. novembrī sākās trīs dienas ilgas sēras, pieminot Zolitūdes katastrofas upurus.

27. novembrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja par atkāpšanos no amata.

Foto: LETA

"Ask.fm" atkal vaino pusaudzes pašnāvībā – platformu pieprasa slēgt

2013. gada vasarā Latvijas vārds pasaulē izskan diezgan negatīvā gaismā – latviešu radītā un pasaulē populārā sociālā platforma “Ask.fm”, kurā lietotāji viens otram var uzdot jautājumus gan anonīmi, gan atklājot savu vārdu, tiek saistīta ar kiberhuligānismu un vairāku pusaudžu slepkavībām pēc portālā saņemtiem aizskarošiem un uzbrūkošiem anonīmiem jautājumiem.  2013. gada augustā Lielbritānijas mediji vēsta, ka jau atkal kāda pusaudze Lielbritānijā izdarījusi pašnāvību pēc sarakstes sociālajā platformā.

Foto: LETA

14 gadus vecā Hanna atrasta mirusi savā guļamistabā pēc tam, kad tīmekļvietnē viņa anonīmi terorizēta, saukta par neglīteni un mudināta izskata dēļ izdarīt pašnāvību. Kādi anonīmi nerri “Ask.fm” meiteni saukuši par neglītu un teikuši, lai viņa izdara pašnāvību.

Jautājumu un atbilžu tīmekļvietne negatīvu popularitāti iemantoja jau iepriekš, kad divas Īrijas pusaudzes pēc tā lietošanas izdarīja pašnāvību. Lielbritānijas mediji vēsta, ka vietnes apmeklētāji lielākoties ir pusaudži.

Pusaudžu vecāki mudinājuši slēgt šo Latvijā izveidoto vietni. Tikmēr Hannas tēvs rosinājis vietnes veidotājus saukt pie kriminālatbildības par uzkūdīšanu izdarīt pašnāvību. Lielbritānijas mediji vēsta, ka šis ir ceturtais gadījums, kad pusaudžu pašnāvības saista ar “Ask.fm”.

Pēc notikušā Hannas tēvs rakstīja, ka ir nepieļaujami, ka šādiem cilvēkiem, kuri apvaino citus internetā, ir iespēja palikt anonīmiem. Meitenes tēvs mudināja slēgt šo tīmekļvietni un norādīja: “Personas, kuras radījušas šo vietni, būtu jātiesā par slepkavību. Es aicinu vecākus neļaut saviem bērniem lietot šo vietni.”

Reģistrējoties “Ask.fm”, ir jānorāda e-pasta adrese, vārds, vecums, reģistrēšanās šajā vietnē notiek pilnīgi anonīmi. Jau agrāk rakstīts par gadījumiem, kad divas pusaudzes Īrijā izdarīja pašnāvību pēc komunikācijas “Ask.fm”. Divu meiteņu pašnāvības gadījumi pēc pazemošanas sociālo komunikāciju vietnē izraisījuši plašas diskusijas Īrijas sabiedrībā, kur izskanējuši arī aicinājumi no Īrijas bloķēt pieeju “Ask.fm”. Arī Īrijas bērnu un jaunatnes lietu ministre Frānsisa Ficdžeralda iepriekš vērsās ES un Latvijā, paužot bažas par kiberhuligānismu sociālās komunikācijas vietnēs.

Repatriācijas ieguvums

“Kapitāls”, 15. augusts

Līdz ar ekonomikas izaugsmi un darba tirgus atveseļošanos emigrācijas plūsma patlaban samazinoties – tā apgalvo statistika. Vienlaikus pieaugot imigrācija, vēl vairāk samazinot negatīvo migrācijas saldo. Pieaugusi uzņēmumu aktivitāte, piesaistot ārzemju darbaspēku, un daži no aizbraukušajiem atgriežas dzimtenē. Tomēr kopumā uzņēmēji joprojām saskaras ar kvalificētu darbinieku trūkumu, kas sāk palēnināt biznesa attīstību.

Vienlaikus eksperti apgalvo – ekonomikai turpinot pieaugt līdzšinējā tempā, katru gadu varam rēķināties ar apmēram 20 000–30 000 jaunu darbvietu. Šādā tempā gan tiks nosegts darbvietu deficīts Latvijā mītošajiem, gan radītas iespējas atgriezties aizbraukušajiem. No rūpniecības un eksportējamo pakalpojumu attīstības viedokļa – jo vairāk iedzīvotāju kādā teritorijā dzīvo, jo labāk, atzīst “DNB bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņaprāt, repatriācija nav tikai ekonomisks jautājums – tas būtu sekls skatījums. Latvija ir vieta, kurā vienmēr jābūt iespējai atgriezties cilvēkiem, kuri jūtas šai valstij piederīgi. Vienlaikus no ekonomiskā aspekta ir skaidrs, ka pastāv mijiedarbība starp repatriāciju un potenciālo iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu: jo vairāk cilvēku atgriezīsies, jo straujāk augs ekonomika. Lai gan Latvija Eiropas kontekstā nav ļoti bagāta valsts, tā var piedāvāt daudz labi apmaksātu darbvietu ar interesantu, radošu darba saturu.

"Mūsu ekonomika ir ļoti daudzveidīga, te ir pārstāvētas gan ļoti dažādas rūpniecības nozares, gan uz eksportu orientēti augstas pievienotās vērtības pakalpojumi – biznesa pakalpojumi, informācijas tehnoloģijas, finanses. Arvien vairāk labi apmaksātu darbvietu piedāvā arī primārās nozares – lauksaimniecība un mežsaimniecība." Pēteris Strautiņš

Mūsdienīgie, ražīgi strādājošie uzņēmumi šajās nozarēs var attīstīties, ja ir pieejams augsti kvalificēts darbaspēks, tāpēc arī šajā aspektā uz ekonomiku jāraugās nevis kā uz statisku procesu, bet kā mijiedarbību, kurā repatriācija pati lielā mērā rada repatriācijas pamatu. P. Strautiņš uzskata – fakts, ka ārzemēs strādājošie sūta naudu uz Latviju, neapšaubāmi, ir ieguvums, taču potenciālais repatriācijas ieguvums kopumā ir daudzkārt lielāks, jo darba kultūra citās valstīs pozitīvi mainot aizbraucēju attieksmi pret darbu. “Kādā publiskā diskusijā zivju pārstrādes uzņēmuma “Karavela” vadītājs stāstīja par atšķirībām starp repatriantiem un pārējiem uzņēmuma darbiniekiem. Repatriantu pieeja darbam rāda, ka viņi ir guvuši pieredzi citā ražošanas kultūrā: ja viņi uzdoto ir padarījuši, viņi iet pie vadības un saka, ka var padarīt vēl, viņi ierosina veikt uzlabojumus. Tādēļ reizēm man rodas doma, ka vajadzētu katru Latvijas iedzīvotāju aizsūtīt gadu pastrādāt ārzemēs.”

Repatriācijas precedentu citviet pasaulē ir daudz, tomēr emigrācijas un repatriācijas stāsts Latvijā attīstīsies ievērojami citādi nekā citur, norāda P. Strautiņš. Viņš skaidro, ka tipiska emigrantu zeme ir tāda, kas, pirmkārt, ir lielā mērā atkarīga no tā saucamās sarūkošās atdeves nozarēm, piemēram, lauksaimniecības, tātad šādai valstij ir ierobežotas izaugsmes iespējas; otrkārt, tāda, kurā ir straujš dabiskais iedzīvotāju skaita pieaugums. Tipiski piemēri ir Filipīnas 1980.–1990. gadā vai Īrija pēc 2. pasaules kara. Šādos gadījumos aizceļošana pārsvarā ir neatgriezeniska. Latvija pēc abiem parametriem ir pretstats, turklāt īpašs gadījums, jo repatrianti neatgriežas bijušajā dzīvesvietā, bet gan virzās uz galvaspilsētu. 

Kā skaidro P. Strautiņš, šobrīd emigrācija notiek tāpēc, ka dzīves līmenis pagaidām ir ievērojami zemāks nekā Rietumeiropā, jo valsts attīstība ilgstoši mākslīgi kavēta. Taču Latvijas ekonomikas struktūra rada straujas izaugsmes apstākļus, un, šai struktūrai pakāpeniski mainoties, izaugsme var turpināties. Tas, ka Latvijā ir zema dzimstība, protams, ir slikti, bet tas atbrīvo mājokļus, kurus var aizpildīt repatrianti. Šobrīd vidējas kvalitātes mājokļu tirgus cenas Rīgā attiecībā pret pilsētā gūstamajiem ienākumiem ir mērenas, bet gandrīz visur citur tās ir zemas, ļoti zemas vai praktiski nekādas. Kā prognozē P. Strautiņš, repatriācija pieaugs, tomēr atgriešanās galvenokārt notiks uz Rīgu un tās apkārtni, kur reālais IKP uz iedzīvotāju jau ir apmēram 80% no Eiropas Savienības (ES) vidējā, tātad tas ir visumā konkurētspējīgs darba tirgus. “Cilvēki, kas aizceļojuši no lauku ciemiem, brauks uz Rīgu, jo daudzās viņu kādreizējās dzīvesvietās nekas vairs nenotiek un nekad nenotiks. Taču arī Ventspils, Valmiera, Jelgava, arī Saldus, Dobele un noteikti vēl kādas pilsētas var cerēt piesaistīt repatriantus.”

Valdība cer glābt "Liepājas metalurgu"

2013. gada augustā Latvijas mediji ziņo, ka “Liepājas metalurgs” (LM) nonācis finanšu grūtībās, pārtraucis ražošanu un tiek pilnveidots tā tiesiskās aizsardzības plāns. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja “Liepājas metalurga” vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai “UniCredit S.p.A.” – 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica “Liepājas metalurga” valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.

Neskatoties uz LM akcionāru Sergeja Zaharina un Iļjas Segala atteikumu izpildīt kreditoru ultimātu un atdot sev piederošās akcijas kreditoriem, valdība, kas ir lielākais finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma kreditors, tomēr nolēmusi turpināt darbu pie tā glābšanas. Premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) norādīja, ka valdība ir atbalstījusi darba turpināšanu pie LM tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plāna realizēšanas. Tomēr uzņēmuma akcionāru rīcība, nenododot viņu rīcībā esošās akcijas, var kļūt par nopietnu šķērsli TAP īstenošanai, norādīja V. Dombrovskis.

Foto: LETA

Valsts, kurai LM ir parādā vairāk nekā 51,7 miljonus latu, ir gatava atbalstīt uzņēmuma TAP plānu, jo tajā ir paredzēts, ka visa valsts līdz šim ieguldītā summa tiks atdota valstij, un plāns neparedz parāda norakstīšanu vai kapitalizāciju, skaidro Valsts kases pārstāvis Kaspars Āboliņš. Viņš arī piebilda, ka TAP pasākumu plānā nav paredzēts, ka valstij uzņēmumā būtu jāiegulda vēl kādi papildu līdzekļi.

Savukārt LM kreditoru kluba konsultanta “Prudentia Advisers” pārstāvis Kārlis Krastiņš norādīja – neskatoties uz abu uzņēmuma akcionāru izvairīšanos nodot savas akcijas kreditoriem, šā brīža neskaidrība par uzņēmumu nevarot būt mūžīga, jo TAP plānā ir noteikti konkrēti soļi, kas jāveic noteiktos termiņos, un, ja šos soļus uzņēmums neizpildīs, tad tiesā tiks prasīta uzņēmuma maksātnespēja. K. Krastiņš skaidro, ka abi akcionāri ir piekrituši nodot savas akcijas, bet izvirzījuši nosacījumus, kas kreditoriem bija pilnīgi nepieņemami, – akcijas tiktu nodotas tikai tad, ja TAP plāns veiksmīgi darbotos un uzņēmuma darbība tiktu atjaunota.

Kā agrāk ziņots, uzņēmuma kreditori pieprasīja S. Zaharjinam un I. Segalam līdz 19. augusta vakaram pārdot sev piederošās LM akcijas par vienu latu, prasības neizpildes gadījumā piedraudot pieprasīt LM bankrotu. Abi akcionāri publiski paziņoja, ka kreditoru izvirzītajai prasībai piekāpsies, tomēr vēlāk atsūtīja vienošanās dokumentus, kuros bija veikti būtiski labojumi. Šo labojumu dēļ akcionāru atsūtītie dokumenti atzīti par valstij nepieņemamiem.

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918