Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
14. Augusts  | 2014

2014. gads: Latvijā jauna nauda un Gaismas pils, Ukrainā turpinās karš

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

2014. gadā Kijeva piedzīvoja Eiromaidanu. Iedzīvotāju protesti Kijevā un citās Ukrainas pilsētās aizsākās 2013. gada nogalē, janvārī sākās bruņotas sadursmes. 22. februārī Ukrainas Augstākā rada nobalsoja par prezidenta Viktora Janukoviča atlaišanu, pieņēma lēmumu par 2004. gada konstitūcijas atjaunošanu un atgriešanos pie parlamentāri prezidentālas iekārtas. Augustā Ukrainas prezidents Petro Porošenko atlaida parlamentu. 17. jūlijā Ukrainā virs separātistu kontrolētās teritorijas ar raķeti tika notriekta “Malaysia Airlines” lidmašīna, bojā gāja 298 cilvēki.

Šis ir gads, kad Latvijas ļaudis atvadījās no latiem un santīmiem. Latvija oficiāli pievienojās eirozonai, nomainot latus uz eiro

Viļānos par godu bijušajai naudas vienībai tika atklāta Lata iela. Latvijai šis bija zīmīgs gads kultūras jomā – Rīga kļuva par Eiropas kultūras galvaspilsētu, bet Nacionālā bibliotēka organizēja grāmatu pārvietošanu no vecās ēkas uz jauno. Grāmatu draugu ķēdē iesaistījās ap 14 tūkstošiem cilvēku, kas pārvietoja grāmatas no rokas rokā. Vasarā LNB jaunā ēka – Gaismas pils – tika atvērta apmeklētājiem. No 2014. gada jaunās mājās atrodas Valsts ieņēmumu dienests, bet Cēsīs šajā gadā tika atklāta Vidzemes koncertzāle “Cēsis”.

Foto: F64

Latvija piedalījās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas februārī notika Sočos, – sudraba un bronzas medaļas izcīnīja kamaniņu braucēji, bobslejisti un skeletonisti. Savukārt Kopenhāgenā notika “Eirovīzijas” fināls, kurā uzvarēja izteiksmīgā Austrijas pārstāve Končita Vursta ar dziesmu “Rise Like a Phoenix”.

4. oktobrī notika 12. Saeimas vēlēšanas. Kopumā startēja 13 partijas. Vislielāko balsu skaitu ieguva “Saskaņa” (24 mandāti Saeimā), “Vienotība” (23 vietas), Zaļo un zemnieku savienība (21 vieta).

Krievijas “humānais konvojs” iebrauc Ukrainā

“Delfi” šajā dienā ziņo, ka Ukrainas robežu ir šķērsojusi Krievijas militārās tehnikas kolonna. “Krievijas bruņutransportieru kolonna ārvalstu žurnālistu acu priekšā šķērsojusi robežu un iebraukusi Ukrainā, bet Maskava pieprasa pārtraukt uguni pretterorisma operācijas norises zonā, vēsta aģentūra UNIAN. “The Guardian” Maskavas korespondents mikroblogošanas vietnē “Twitter” raksta, ka kļuvis par liecinieku tam, kā Ukrainā no Krievijas iebrauc bruņutransportieru un citas militārās tehnikas kolonna ar Krievijas numura zīmēm. Krievijas militārā tehnika brīvi iebrauc Ukrainā netālu no vietas, kur apstājusies Krievijas humānās palīdzības autokolonna.”

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Šīs ziņas pienāca laikā, kad vēl nebija skaidrības par Krievijas “humāno konvoju” un Ukrainas armija turpināja karot pret prokrieviskajiem kaujiniekiem valsts austrumos. Pēc dažām nedēļām Latvijas un starptautiskie mediji ziņoja, ka faktiski ir sācies bruņoto spēku iebrukums Ukrainā. Vairāku valstu līderi solīja pastiprināt spiedienu pret Krievijas prezidentu.

Šī gada martā Krievija anektēja Krimu. Krimas pussala Krievijas spēku kontrolē atradās no februāra beigām. Svarīgākos objektus un Ukrainas armijas bāzes ieņēma bruņotas vienības. Pēc 16. martā Krimā notikušā starptautiski neatzītā referenduma, kurā 97% balsotāju izteica vēlmi pievienoties Krievijai, 18. martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja līgumu par pussalas uzņemšanu Krievijas Federācijas sastāvā.

Krievijas sankcijas un Latvijas iespēja

Latvijas mediji šajās dienās apskata Krievijas noteiktās sankcijas un to potenciālo ietekmi uz Latvijas ekonomiku. “Dienas Bizness” 13. augustā vēsta, ka uzņēmēji sankciju dēļ pieprasa valsts atbalstu, tostarp tūlītēju PVN atmaksu. Citi krīzē saskata iespējas.

“Šis ir lielo iespēju laiks. Viss atkarīgs no tā, cik gudri būsim, cik valdība kopā ar privātuzņēmējiem spēs pieņemt nestandarta lēmumus. Latvija var kļūt par bioloģiski tīras pārtikas ražošanas lielvalsti, ja šim mērķim tiks novirzīti visi iespējamie resursi no valsts puses." Uzņēmēju kluba “Rīgas marka” valdes loceklis Normunds Štāls

“Katra šāda krīze rada pārkārtojumus: kāds no tās izies stiprāks, bet kāds – vājāks. Domāju, ka spēcīgās industrijas pasaulē šobrīd domā, kā kāpināt savus apjomus, lai tajā brīdī, kad kaut kas tirgū būs nomiris, tās veiksmīgi varētu aizpildīt jauno nišu,” 29. augustā “Dienas Biznesam” saka Pārtikas eksportētāju biedrības dibinātājs Didzis Šmits. Viņaprāt, “ilgtermiņā jādomā nevis par to, kā nepārdot Krievijā šprotes, bet gan to, kā saražot vairāk un kāpināt pārdošanas apjomus citur”.

Augusta sākumā Krievijas valdība publicēja to pārtikas preču sarakstu, kuru ievešana no Eiropas Savienības, ASV, Kanādas, Norvēģijas aizliegta uz gadu. Sarakstā bija iekļauti piena un zivju produkti, nozīmīga Latvijas eksporta uz Krieviju daļa.

Krutoja ballīte operā

Foto: DELFI Izklaide

Augusta sākumā par apspriestāko izklaides dzīves notikumu kļuva Krievijas komponista un “Jaunā viļņa” organizatora Igora Krutoja 60. jubilejas svinības Latvijas Nacionālajā operā (LNO), kuras plašā pulkā apmeklēja Krievijas šovbiznesa zvaigznes. Avīze “Kas Jauns” intervēja par kultūras nozari atbildīgās Nacionālās apvienības politiķus, kas pēc LNO izīrēšanas Krutoja ballītei “jutās nelāgi”.

Operu Krutojs bija noīrējis par 9873 eiro, kā arī ziedoja tai 120 tūkstošus eiro. “Īre noteikta pēc spēkā esošā cenrāža, bet ziedojums palīdzēs Operai izdzīvot finansiāli spiedīgos apstākļos. Tomēr Krutoja balle vērtēta neviennozīmīgi, vēl jo vairāk tāpēc, ka pasākums sarīkots Nacionālās apvienības paspārnē, kuras pārstāvji “Jaunā viļņa” norisi Latvijā uzskata par nevēlamu. Viņi Operas izīrēšanu sauc par “nožēlojamu” un “skumju gadījumu”, bet vienlaikus uzsver arī Operas finansiālo bezizeju,” rakstīja “Kas Jauns”.

Oļegs Fiļs – pelnošākais miljonārs

“Dienas Bizness” 15. augustā rakstīja par 100 pelnošākajiem Latvijas uzņēmējiem un ABLV līdzīpašnieku Oļegu Fiļu topa augšgalā. “Latvijas 100 pelnītāju saraksta pirmajā vietā pērn ierindojies “ABLV Bank” līdzīpašnieks Oļegs Fiļs, nopelnot teju 18,8 miljonus eiro, raksta žurnāls “Kapitāls”. O. Fiļs joprojām izbauda finanšu krīzes izdzīvotāja statusa finansiālos rezultātus – “ABLV Bank” pērn ir dubultojusi peļņu līdz 43,7 miljoniem eiro. Banka pērn atvērusi meitasbanku Luksemburgā, kā arī turpina ilgtermiņa depozītus aizstāt ar obligācijām.

Foto: LETA

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918