Projektu atbalsta
Latvijas Balzams
13. Augusts  | 2015

2015. gads: Latvija aug, 'Volkswagen' krāpšanās, Franciju pārņem terorisms

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

2015. gadā Latvija kļuva par ES prezidējošo valsti.

Janvārī Parīzē notika uzbrukums satīras žurnāla “Charlie Hebdo” redakcijai, kurā tika nogalināti 12 cilvēki.

Janvārī Grieķijā notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarēja “Syriza”, par Grieķijas premjerministru tika iecelts Aleksis Ciprs.

Liepāja kļuva par vienu koncertzāli un kultūras centru bagātāka – atklāja “Lielo dzintaru”

Krištianu Ronaldu otro gadu pēc kārtas tika atzīts par pasaulē labāko futbolistu un apbalvots ar FIFA Zelta bumbu.

24. aprīlī pasaule pieminēja armēņu genocīda 100. gadadienu (1915. gadā Osmaņu impērija iznīcināja ap 1,5 miljoniem armēņu).

Rīgā notika Eiropas basketbola čempionāts. Apakšgrupu turnīri notika Rīgā, Zagrebā, Monpeljē un Berlīnē, bet izslēgšanas spēles Francijā. Turnīrā uzvarēja spāņi, lietuviešiem – sudrabs.

Foto: LETA

Jūnijā par jauno Latvijas prezidentu tika ievēlēts Raimonds Vējonis.

“Volkswagen” skandāls – atklājās, ka vismaz 11 miljoni “Volkswagen” auto aprīkoti ar programmatūru, kas apmāna dīzeļdzinēju izmešu pārbaudes.

Liepāja kļuva par vienu koncertzāli un kultūras centru bagātāka – atklāja “Lielo dzintaru”, 14 tūkstošus kvadrātmetru plašu koncertzāli, kuras projektu veidoja austriešu arhitekts Folkers Gīnke. Lielajā zālē ir 1080 sēdvietas, kamerzālē – 200.

Novembris nāca ar terorisma radītu haosu Francijā – 13. novembra vakarā Parīzē vairākos bruņotos uzbrukumos restorāniem, “Bataclan” koncertzālei un Sentdenī stadionam gāja bojā 129 cilvēki un vairāki simti tika ievainoti. Prezidents Fransuā Olands valstī izsludināja ārkārtas stāvokli. Atbildot uz teroraktiem, Olands solīja “bez žēlastības” cīnīties pret “Daesh”, Francija pastiprināja savas operācijas Sīrijā un pauda apņēmību tuvākajās nedēļās turpināt veikt triecienus “Daesh” kontrolētajā pilsētā Rakā.

Pārmaiņas Ķīnas demogrāfijas politikā – “viena bērna politiku” nomainīja atļauja ģimenēm laist pasaulē divus bērnus.

Decembrī Ministru prezidente Laimdota Straujuma paziņoja par atkāpšanos no amata, viņas vietā jau nākamajā gadā valdību sāka veidot Māris Kučinskis.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

PVD konstatē pārkāpumus 70% negaidīti pārbaudītu pārtikas tirdzniecības uzņēmumu

“Diena”, 13. augusts

Veicot ārpuskārtas pārbaudes 467 pārtikas izplatīšanas uzņēmumos, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) teju 70% jeb 318 uzņēmumos konstatējis dažādas neatbilstības, lielākoties higiēnas prasību pārkāpumus, informē PVD pārstāve Ilze Meistere.

Lai pārliecinātos, kā tiek ievēroti augsta riska pārtikas uzglabāšanas un realizācijas apstākļi karstajās dienās, laikā no 16. jūnija līdz 9. augustam PVD veicis attiecīgās pārbaudes un konstatējis, ka 18% pārbaudīto uzņēmumu ir neatbilstoši pārtikas uzglabāšanas apstākļi, tostarp neatbilstoša gaļas, zvejas un piena produktu uzglabāšanas temperatūra.

14 gadījumos PVD konstatējis nereģistrētu uzņēmējdarbību, tostarp vienā tirdzniecības uzņēmumā, 11 tirdzniecības vietās – ielu tirdzniecībā, tirgos, mobilās tirdzniecības vietās un divos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos.

Savukārt 17% uzņēmumu bijušas problēmas ar pārtikas preču, pārsvarā svaigu augļu un dārzeņu, izsekojamību, 10% – problēmas ar marķējumu, norādēm par preču izcelsmi un vispār informāciju par preci, bet 8% uzņēmumu konstatēti pārtikas produkti ar beigušos derīguma termiņu vai tāds vispār nav bijis zināms, tostarp tādiem augsta riska pārtikas produktiem kā vītinātas zivis, kūpinātas cūkas ribas, marinētas broileru kājas u. c.

Līdz apstākļu noskaidrošanai apturēta teju 140 kilogramu produktu, galvenokārt svaigu augļu un dārzeņu, tirdzniecība. No tirdzniecības izņemta izplatīšanai nederīga pārtika – gandrīz 930 kilogrami pārtikas produktu un 707 gabalpreces, kam beidzies derīguma termiņš, nav pavaddokumentu vai kas uzglabāti neatbilstošos apstākļos.

PVD atgādina, ka karstajā laikā augsta riska pārtikas produkti ir gaļa un gaļas produkti, piens un piena produkti, zivis un zvejas produkti, kulinārijas un konditorejas izstrādājumi.

Liepājas pludmalē izskalota zobenzivs

Liepājas pludmalē trešdien atrasta izskalota zobenzivs, apstiprina Liepājas Pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš.

Foto: Twitter/@RitvarsEleder33

Eksotiskais atradums uziets netālu no pilsētas robežas, pludmalē iepretim Dienvidrietumu mikrorajonam. Kā pastāstīja Vārpiņš, zobenzivs svars ir ap 80 kilogramiem un garuma ziņā tā pārspēj kvadricikla izmērus.

Atradums ir nodots zinātniekiem.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, tieši pirms astoņiem gadiem, 2007. gada 12. augustā, netālu no Liepājas, Ziemupes jūrmalā, arī tika izskalota zobenzivs. Tā svēra 37 kilogramus. Iepriekš līdzīgi gadījumi, kad Latvijas piekrastē tika izskalota zobenzivs, fiksēti deviņas reizes līdz
Otrajam pasaules karam un divas reizes pēckara periodā – 1952. un 1993. gadā pie Ventspils.

Baltijas jūrā ik pa laikam iemaldās un tās krastos atrod interesantus un retus jūras iemītniekus.

Pēc jauniem mērījumiem Latvijas teritorija var izrādīties lielāka nekā līdz šim

“Delfi”, 12. augusts

Jaunākie mērījumi liecina, ka Igaunijas teritorija ir par 1% jeb 112 kvadrātkilometriem lielāka, nekā bija domāts līdz šim. Arī Latvijā tiek veikti jauni mērījumi, un ļoti iespējams, ka patlaban 64 589 kvadrātkilometrus plašā Latvijas teritorija būs kļuvusi lielāka vai mazāka, vēsta raidījums “LNT
Ziņas”.

Pirms gada arī Latvijā sākts projekts, kas paredz, izmantojot aerolāzerskenēšu, precīzi parādīt, kāda izskatās Latvija. Pašlaik ir skenēta Latvijas centrālā daļa. Pērn iegūtos datus jau izmanto, piemēram, meteoroloģijas centrs plūdu modeļa izgatavošanai.

Ar aerolāzerskenēšanu tiek iegūti patlaban precīzākie iespējamie teritorijas mērījumi.

Dati, kas iegūti Ropažu apkārtnē un jau apstrādāti, atklāj interesantus faktus, piemēram, mežos ieraugāmi ierakumi no kara laikiem, kurus parastā fotogrāfijā nebūtu iespējams redzēt.

“Tie būs noteikti labāki nekā igauņu dati, protams, ja pa to laiku viņi nesāks labākus datus iegūt,” vērtēja aģentūras direktora vietnieks ģeoinformācijas jautājumos Valdis Bērziņš.

Vai pēc četriem gadiem izrādīsies, ka šobrīd 64 589 kvadrātkilometrus plašā Latvijas teritorija kļuvusi lielāka vai mazāka, varēs pateikt pētnieki. Aģentūras pārstāvis šādu iespēju nenoliedz. “Teorētiski ir iespējams, jā, protams. Praktiski ir situācijas, kad šī robeža tiek koriģēta,” atzina Bērziņš.

Foto: F64

To, ka Latvijas teritorija nav patstāvīgs lielums, apliecina par skenēšanu nedaudz vienkāršāka metode – aerofotografēšana. Jūras piekrastē notiek dabīgie erozijas procesi, vietām krasti tiek noskaloti, vietām – nāk klāt. Taču tas nav vienīgais faktors, kas var mainīt Latvijas teritoriju. Pagaidām grūti pateikt, kā Latvijas platību ietekmēs valsts robežas demarkācija ar Krieviju, jo iepriekš vilktā robežlīnija tika noteikta pēc vecām topogrāfiskajām kartēm.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras iegūtos datus izmanto dažādas valsts iestādes, piemēram, Nacionālie bruņotie spēki, Lauku atbalsta dienests, pašvaldības un arī komersanti. Aģentūra drukā arī topogrāfiskās kartes papīra veidā. Vienlaikus tā atzīst, ka līdz ar digitālo tehnoloģiju arvien plašāku ienākšanu ikdienas dzīvē pieprasījums pēc papīra kartēm esot būtiski krities.

2017 - 2008 2017 - 2008 2007 - 1998 2007 - 1998 1997 - 1988 1997 - 1988 1987 - 1978 1987 - 1978 1977 - 1968 1977 - 1968 1967 - 1958 1967 - 1958 1957 - 1948 1957 - 1948 1947 - 1938 1947 - 1938 1937 - 1928 1937 - 1928 1927-1918 1927-1918