Klienti pārņem varu: kā mainās elektroapgādes joma
Foto: Publicitātes foto

Arvien biežāk diskusijās par elektroenerģiju parādās samērā mulsinošais jēdziens "aktīvais klients", angliski saukts "prosumer". Izrādās, aktīvais klients ir ikviens, kurš ne tikai pasīvi saņem un izmanto enerģiju, daudz nedomājot par efektivitāti vai izmaksām, bet gan aktīvi piedalās procesā, seko tēriņiem, tos analizē vai pats iesaistās elektrības ražošanas procesā. Kā aktīvie klienti maina elektroapgādes jomu? Turpinām dalīties atziņās no AS "Sadales tīkls" organizētā energoapgādes inovāciju foruma "AC/DC Tech", kas notika 2022. gada 21. aprīlī.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vide, energoneatkarība, cenas

Straujā aktīvo klientu skaita pieauguma galvenie virzītājspēki ir vide un energoneatkarība, tostarp cenas. Pati daba mums arvien uzstājīgāk atgādina pāriet uz klimatneitrālu enerģiju, jo klimata pārmaiņas – vētras, plūdi, sausums, to izraisītais bads un klimata bēgļi – nepārprotami rāda, ka tālāk tā turpināt nevar.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā absolūti skaidrs ir kļuvis arī tas, ka energoresursi var būt gan karu un konfliktu cēlonis, gan to finansētājs, gan ietekmes svira valstu attiecībās. Tas liek atgriezties pie domas, ka jābūt saimniekiem savās mājās – gan valstu, gan individuālā līmenī jādomā par elektrības pašražošanu, saka Raimonda Kursīte, "Nākotnes enerģētikas līderu" programmas dalībniece un "Schneider Electric" biznesa attīstības vadītāja Eiropā.

Elektroenerģijas ražošanai mazos apmēros ir milzīgs potenciāls – saules paneļi uz mājas jumta vai vēja ģenerators var nodrošināt daļu vai pat visu nepieciešamo elektroenerģijas apjomu, turklāt tas kļūst ekonomiski arvien izdevīgāk. Šobrīd mikroģenerācijas risinājumi jeb, vienkāršāk sakot, saules paneļi elektrības ražošanai savām vajadzībām nelielā apjomā atmaksājas pat 5 – 6 gadu laikā. Turklāt visātrāk tie atmaksājas, ja enerģiju, ko ražojam, arī paši izmantojam, nevis nododam tīklā, jo tad nav jāmaksā par pārvadi, sadali, OIK komponenti.

To, ka interese par saules paneļiem ir milzīga, rāda arī "Sadales tīkla" dati. 2022. gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā sadales elektrotīklam pieslēgtas pavisam 495 saules fotovoltu paneļu sistēmas – aptuveni sešas reizes vairāk nekā 2021. gada pirmajā ceturksnī.

Esošā situācija pārspējusi pat drosmīgākās prognozes, un to ietekmējuši vairāki faktori – gan iepriekš nepieredzēti liels elektroenerģijas cenas kāpums biržā, gan dažādi valsts atbalsta pasākumi saules paneļu uzstādīšanai, gan arī Krievijas režīma izvērstā karadarbība Ukrainā, aktualizējot vajadzību stiprināt valsts enerģētisko neatkarību un pāreju no fosilajiem uz atjaunīgajiem energoresursiem. "Sadales tīkls" jau šobrīd mērķtiecīgi investē tīkla attīstībā un viedizācijā, tostarp piesaistot Eiropas fondu finansējumu. Tas nepieciešams, lai spētu nodrošināt nepieciešamo ģenerācijas jaudu un viedu tīkla pārvaldību, lai regulētu daudzās paralēlās elektrības plūsmas un nodrošinātu sistēmas pakalpojumu atbilstoši klientu ražošanas un patēriņa vajadzībām.

Izkliedētās ģenerācijas attīstībai ir svarīgas divas komponentes, kurām jāattīstās paralēli – pirmkārt, elektrotīkls ar atbilstošu kapacitāti – šeit būs jāturpina investīcijas arī nākotnē, otrkārt, patērētāji, kuri var un vēlas ražot elektrību pašu spēkiem, uzsver foruma "AC/DC Tech 2022" dalībnieki. Valsts atbalsts ir ļoti nozīmīgs, tam būtu jābūt skaidram, konsekventam un pietiekamā termiņā, lai mājsaimniecības varētu mierīgi un pārdomāti pieņemt lēmumu par mikroģeneratora uzstādīšanu, lai nebūtu sarežģītu procedūru un reizēm arī nesaprotamu ierobežojumu. Ir labi, ka pirmās atbalsta programmas ir sākušās, tās jāattīsta un jāpilnveido kā sistemātiski atbalsta risinājumi, nodrošinot stabilu, pastāvīgu mikroģenerācijas attīstību.

Saules paneļi ir reāla alternatīva ne tikai mājsaimniecībām, bet arī uzņēmumiem. Apkures radiatoru ražošanas uzņēmumā "Lyngson" uzstādīts saules paneļu parks, kas jau šobrīd nodrošina 38% ražotnes pašpatēriņa. Viens no būtiskākajiem ieguvumiem – plānošanas prognozējamība – gandrīz 40% uzņēmumam nepieciešamās enerģijas neietekmē elektrības cenu svārstības tirgū. Uzņēmums gadā saražo vairāk nekā 500 000 kWh, kas samazina CO2 izmešu apjomu par 210,8 tonnām. "Lyngson" vadītājs Uldis Benhens saka, ka tas ir viņu uzņēmuma ieguldījums zaļajā domāšanā – samazinātā CO2 emisiju apjoma ziņā alternatīva būtu mežs ar 9581 koku.

Nevar kontrolēt dabu, bet var kontrolēt patēriņu

Gudra energoresursu patēriņa pamatā ir vienkāršs princips – saprast, ko nevaram ietekmēt, un kontrolēt to, ko ietekmēt varam. To, kad spīdēs saule vai pūtīs vējš enerģijas ražošanai, mēs nevaram noteikt, bet spējam kontrolēt, kad un kā enerģiju patērējam, stāsta Kursīte. Ja gribam būt saimnieki savās mājās, tad elektrība jātērē apzināti, un te nāk talkā dati un digitalizācija.

Paradoksālā kārtā telefoni un pulksteņi kļūst ar katru dienu arvien viedāki, bet enerģija, kas to visu darbina, joprojām visā pasaulē lielā mērā balstās uz to pašu tehnoloģiju, ko izmantoja 20. gadsimtā. Mēs zinām, cik stundas iepriekšējā naktī pavadījām dziļajā miegā, bet nezinām, cik elektrības tērē mūsu veļasmašīna vai cepeškrāsns.

Patēriņa dati palīdz pieņemt pareizos lēmumus, un mūsdienās jau ir pieejamas lietotnes, kas spēj sinhronizēt dažādu mājsaimniecības iekārtu darbību ar laikapstākļiem. Turklāt sava patēriņa pārvaldība ir tikai pirmais solis. Jau šobrīd daudzviet pasaulē veidojas energokopienas vai kooperatīvi, kas ražo elektrību, sadarbojas savā starpā un ar elektrotīkla operatoru, nodrošinot tīklam lielāku elastību un regulējot patēriņa pīķus.

Liepājas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš energoefektivitāti definē kā maksimālu komfortu ar minimālu enerģijas patēriņu. Liepājā kopš 2006. gada par 51% samazināts CO2 izmešu apjoms pilsētā, nosiltināta gandrīz trešdaļa ēku, bet tas ir tikai sākums. Pašvaldība izmanto visdažādākos sensorus un datus ēku "sirdsdarbības un veselības" monitoringam. Tiklīdz indikatorā parādās "sarkanā gaisma", piemēram, nepamatoti liels elektroenerģijas patēriņš, speciālists dodas uz objektu un meklē problēmas sakni.

Svarīgākais ir domāšanas maiņa, uzsver eksperti. Pieskatīt un plānot patēriņu var šķist lieks apgrūtinājums. Protams, var to nedarīt, bet tas maksās vairāk, varbūt pat krietni vairāk. Enerģijai cenu rekordu dēļ kļūstot par arvien lielāku slogu mājsaimniecību un biznesu budžetiem, vairs nevaram atļauties būt izšķērdīgi.

"Sadales tīkls" 21. aprīlī organizēja jau otro forumu "AC/DC Tech", tajā īpaši pievēršoties aktīvo klientu virzītai energoapgādei un ģeopolitiskajai ietekmei uz nozari. Foruma ierakstu iespējams noskatīties "Sadales tīkla" "Youtube" kontā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Energoefektivitāte Augstsprieguma tīkls Sadales tīkls
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form