Latvijā saules enerģijas ražošana varētu palielināties tūkstoškārtīgi
Foto: Publicitātes foto

Klimata pārmaiņas un ģeopolitiskie izaicinājumi itin visas valstis urda meklēt un pēc iespējas ātrāk ieviest zaļākus enerģijas ieguves risinājumus. Līdz ar tiem valstīm paveras iespējas arī vēl vairāk nostiprināt katrai savu enerģētisko neatkarību. To, kur šajā straujo enerģētikas nozares pārmaiņu laikā atrodas Latvija, intervijā skaidro “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ņemot vērā šī brīža politisko situāciju, kad enerģētiskā neatkarība ir īpaši nepieciešama, cik gatava Latvija tai ir, un kas ir tie mājasdarbi, kas mums vēl ir jāpaveic?

Šeit ir divi stāsti. Viens skar atjaunīgo resursu apjomu mūsu kopējā energoresursu portfelī, otrs - visu izmantojamo resursu izcelsmes avotus jeb energoneatkarību no Krievijas. Attiecībā uz enerģētisko neatkarību – jau šodien mums ir nepieciešamie instrumenti, lai kļūtu energoneatkarīgiem. Aprīļa sākumā ēteru pārņēma ziņas, ka "Conexus Baltic Grid" pārtraucis iepumpēt gāzi no Krievijas un turpmāk izmantos Inčukalna dabasgāzes krātuves un Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli. Vēl viens sašķidrinātās gāzes terminālis tiek plānots Paldiskos, Igaunijā, un nupat pieņemts konceptuāls lēmums termināli būvēt arī pie mums, Latvijā – iespējams, Skultē. Tātad teorētiski mēs jau esam neatkarīgi vai vismaz uzņēmuši mērķtiecīgu kursu uz to. Līdzīgi ir ar elektroenerģijas saražošanu. Latvijas jaudas mums teorētiski ļauj saražot nepieciešamo apjomu, tas lielā mērā atkarīgs arī, teiksim, no laikapstākļiem. Jau iepriekš ir bijuši gadi, kad esam sevi pilnībā nodrošinājuši ar pašu saražoto elektroenerģiju.

Otrs jautājums ir, vai visa šī elektroenerģija ir zaļa, cik tā ir zaļa un kādu cenu mēs par to maksājam. Kas attiecas uz "Sadales tīklu", ja mēs skatāmies uz jauno tendenci – zaļo enerģiju –, tā pamatā netiek iegūta no milzīgiem enerģijas avotiem, bet vairāk mazākiem un izkliedētiem. Tieši šeit "Sadales tīklam" ir liela loma, jo pārsvarā visi saules parki un saules mikroģeneratori, kā arī mazāki vēja ģeneratoru parki slēdzas pie "Sadales tīkla" infrastruktūras. Tālāk mums šo ražotāju tīklā nodotā enerģija ir jāsadala, virzot pie patērētājiem.

Attiecīgi, šobrīd kopējā energobilancē jau ap 15% elektroenerģijas pieņemam ne no elektroenerģijas pārvades sistēmas (AS "Augstsprieguma tīkls"). Tiesa, pirms vairākiem gadiem šis skaitlis bija pat lielāks, jo darbojās tā dēvētās OIK stacijas, kas tagad pamazām slēdzas nost. Vienlaikus būtiski atzīmēt, ka gadījumā, ja visi interesenti, kas "Sadales tīklā" jau izņēmuši pieslēguma noteikumus saules parku izbūvei, īstenos šos plānus, tad esošā bilance kardināli mainīsies.

Vai bijušās OIK stacijas pavisam beidz darbu?

Viena daļa, kas elektroenerģijas ražošanai izmantoja dabasgāzi vai biogāzi, beigušas darbu. Citas, beidzoties atbalstam, vienkārši pārslēdzas uz kādas blakus esošās ražotnes elektroapgādi, kam pa tiešo nodod saražoto elektroenerģiju.

Pašlaik ledus noteikti ir sakustējies saules enerģijas izmantošanas ziņā – interese gan par mikroģenerāciju, gan saules parku izbūvi ir milzīga. Līdz ar to izkliedētās ģenerācijas apjomi sadales elektrotīklā ar katru dienu palielinās, un straujš pieaugums sagaidāms arī nākotnē. Te gan jāsaprot, ka uz šo pieaugumu raugāmies principā no nulles punkta, jo, salīdzinot ar citām Baltijas un arī Eiropas valstīm, saules enerģijas ražošanas ziņā aizvien esam iedzinējos.

Vai arī patēriņš aug līdzīgi tam?

Jāatzīst, ka pagājušais gads bija viens no retajiem, kad Latvijā pieauga elektroenerģijas patēriņš. To varbūt vairāk ietekmēja ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas laika ierobežojumiem un pakāpeniskā iznākšana no krīzes. Tiesa, patlaban elektroenerģijas patēriņam ir diezgan liela korelācija ar gaisa temperatūru – piemēram, jo aukstāks laiks aiz loga, jo vairāk enerģijas tiek patērēts sildoties. Arī šogad pirmajos divos mēnešos ir neliels patēriņa pieaugums, bet trešajā ir diezgan ievērojams kritums, kas ir skaidrojams tieši ar to, ka marts bija siltāks.

Tomēr, protams, visas nākotnes prognozes paredz, ka elektroenerģijas patēriņš augs. Versijas ir dažādas – kāds uzskata, ka tuvākajā desmitgadē pat dubultosies, cits saka, ka pieaugs par 50%. To būtiski varētu audzēt gan elektromobiļu skaita kāpums un līdz ar to – arvien visaptverošāks uzlādes tīkls, gan arī elektrībā bāzētas apkures sistēmas. Skaidrs ir tas, ka liela daļa fosilās enerģijas patērētāju pārslēgsies uz zaļo enerģiju, un zaļā enerģija faktiski ir tieši elektroenerģija.

Jūs iepriekš esat teicis, ka energoapgādes attīstību jau šogad virzīs aktīvie klienti. Kas viņi ir?

Aktīvais klients ir tāds klients, kas ne tikai patērē elektroenerģiju, bet arī ražo un dalās – ražo sev, kā arī nodod kopējā tīklā. Visvienkāršākais un saprotamākais piemērs: brīdī, kad uzliekat saules paneli uz sava jumta, jūs kļūstat par aktīvo klientu, gan ražojot saules enerģiju sev, gan nododot tīklā, un pēc tam no tīkla atkal saņemot to atpakaļ. Aktīvais klients arī seko līdzi saviem elektroenerģijas lietošanas paradumiem, tiecas veidot tos efektīvākus. 2022. gada beigās Latvijā noslēgsim viedo skaitītāju uzstādīšanas programmu un tad katram "Sadales tīkla" klientam būs pieejami detalizēti patērētās elektrības dati, kas ļauj sekot līdzi, analizēt, kļūt energopratīgākam. Pašlaik šādi dati ir pieejami jau vairāk nekā 90% mūsu klientu.

Gan mājsaimniecības, gan uzņēmējdarbības līmenī var kļūt par aktīvo klientu. Var uzlikt saules paneļus uz privātmājas jumta vai, piemēram, uz tirdzniecības centra ēkas jumta, ražojot un ar saražoto elektroenerģiju nodrošinot pašu vajadzības, bet agrās vasaras dienu stundās, kad saule spīd, bet elektroenerģija nav nepieciešama lielā apjomā, nododot to tīklā. Tas ir aktīvais klients, un tā ir mūsu nākotne.

Par aizvien populārāku tendenci Eiropā kļūst arī energokopienas. Paredzu, ka arī Latvijā tās tuvā nākotnē kļūs aktuālas. Vienkāršākais šādu kopienu variants ir daudzdzīvokļu mājas īpašnieku kopīgi apsaimniekoti saules paneļi uz jumta. Ļoti aktīvi energokopienas veidojas Lietuvā, kur gan ir nedaudz citādāka likumdošana, kas ļauj privātpersonām piedalīties saules parku izveidē.

Cik Latvijā šobrīd ir šo mikroģeneratoru?

Šobrīd mums tīklam ir pieslēgti jau ap 2700 mazo enerģijas ražotāju. Ģeogrāfiski tas izteikti korelē ar iedzīvotāju izvietojumu un struktūru – Pierīga un Latvijas centrālā daļa kopumā ir aktīvāka, bet perifērijas mazāk aktīvas.

Pārsvarā mikroģeneratori izmanto elektroenerģijas ražošanu no saules enerģijas – pat 99% ir saules paneļi, jo vēja ģenerators tomēr ir lielāka mēroga būve, kam vajag arī vairāk saskaņojumu. Tādā ziņā saules enerģijas iegūšana ir daudz vienkāršāka – uzliec paneli un ražo.

Vai Latvijā tiek plānota arī lielu saules parku būvniecība?

Lai gan neesam izteikti saulaina valsts, pēdējo mēnešu un pat nedēļu laikā izjūtam ļoti lielu interesi no saules parku attīstītāju puses. Burtiski desmitkārtīgs vai pat simtkārtīgs intereses palielinājums. Tas ir vilnis, kas ir jau klāt un nāk mums tagad pāri, – tas, kas pirms gada šķita nereāli, šobrīd jau kļuvis par normu. Varu apgalvot, ka tuvākajā laikā saules enerģijas ģenerācijas ziņā tuvosimies mūsu kaimiņvalstīm.

Kāda pie šādas intereses ir situācija ar jaudas pieejamību, lai visi jaunie enerģijas ražotāji varētu pieslēgties?

Mikroģenerācijas stacijām tuvākajā laikā problēmām nevajadzētu būt. Protams, ir individuāli gadījumi, kur mājsaimniecības ir ļoti tālu no sadales transformatora apakšstacijas un var būt kādas aizķeršanās. Proti, zemsprieguma tīkls ir garš un ar lielu pretestību, tāpēc līdzšinējais tīkls ne vienmēr 100% gadījumos ļaus īstenot kāda ieceri kopā ar kaimiņu uzstādīt saules paneļus. Tie ir fizikas likumi, kuri nav apejami. Šādā gadījumā elektroenerģijas nodošanai tīklā ir jāpārbūvē visa līnija, kas nozīmē diezgan lielas izmaksas. Taču, ja zemsprieguma tīkls nav garš un kaimiņos ir kāds aktīvāks elektroenerģijas patērētājs, iespējas ir ļoti lielas. Pilsētvidē un piepilsētās līdz limitam mums vēl ir liela rezerve.

Attiecībā uz izkliedēto ģenerāciju ar lielāku ražošanas jaudu nekā mikroģeneratoram, proti, virs 11,1 kW, interese ir milzīga. Esam saņēmuši ļoti daudz pieteikumu jaunu saules parku būvniecībai, un tagad notiek projektēšanas darbi.

Ja visas šīs ieceres materializēsies, tad tuvāko pāris gadu laikā saules enerģijas ieguve palielināsies teju tūkstoškārtīgi, salīdzinot ar to, kā bija līdz šim. Arī ar saules parkiem ir tas pats stāsts – tālāk no augstsprieguma apakšstacijas uzstādāmās jaudas iespējamais apjoms samazinās. Jau pašlaik vairākās apakšstacijās jaudas ir rezervētas un jauniem interesentiem esam spiesti atteikt.

Situācijai ar brīvajām jaudām var sekot līdzi "Sadales tīkla" mājaslapā, kur jau vairākus mēnešus ikvienam interesentam ir pieejams pašapkalpošanās rīks – brīvo jaudu karte, kurā redzamas mūsu elektrotīkla apakšstacijas un tajās pieejamā jauda elektroenerģijas patēriņam un ģenerācijai. Šis rīks lieti noderēs visiem, kas plāno ierīkot pieslēgumu ar lielu patēriņa vai ģenerācijas jaudu.

Kā jūsu pieminētā tūkstoškārtīgi lielākā saules enerģijas ieguve mainīs tarifus, to struktūru?

Izkliedētā ģenerācija kopējo tarifu monetārā kontekstā kardināli nemainīs. Strādājam pie tarifa komponenšu struktūras, lai tas būtu godīgs gan tradicionālajiem, gan aktīvajiem klientiem – tiem, kas paši lēmuši ražot elektrību savam patēriņam.

Patlaban tarifam ir fiksētā un mainīgā daļa – attiecīgi vienas pamatā ir pieslēguma maksa, bet otras – maksa par katru patērēto kilovatstundu. Kā energosadales sistēmas operatoram mums nav būtiski, cik kilovatstundu jūs pa mūsu infrastruktūru esat saņēmuši – princips līdzīgs kā mobilo telefonsakaru operatoriem, kuri pārsvarā vairs neskaita sarunu minūtes, izrakstot rēķinus. Tas, kas mums ir būtiski, ka jūs mūsu infrastruktūru izmantojat, bet kabelis, vads, stabs vai transformators noteiktā laika posmā nolietojas neatkarīgi no tā, vai elektroenerģiju sūtāt šurp vai turp, vai nesūtāt nemaz. Tarifa evolūcija gaidāma tādā ziņā, ka centīsimies mazināt mainīgās tarifa daļas proporciju, lai mudinātu klientus vairāk patērēt, vai arī ražot elektroenerģiju. Tas būs atbilstoši šī brīža patērētāju paradumiem un palīdzēs arī turpmāk nodrošināt, ka klienti maksā godīgu, saviem paradumiem atbilstošu tarifu. Līdz ar prognozēto elektroenerģijas patēriņa pieauguma tendenci arī klienti nākotnē kopumā būs ieguvēji no šādas pieejas.

Norādījāt uz kartēm, kur cita starpā redzama brīvo jaudu pieejamība Latvijā, bet vai kopumā mūsu sadales sistēma ir gatava vērienīgām zaļajām investīcijām atjaunīgajā enerģijā? Kas ir tas, kas vēl jāmaina?

Ja vēl vakar izaicinājumu, var teikt, nebija nemaz, tad tagad tie sāk parādīties pie horizonta. Skaidrs, ka mums jāspēj iet laikmetam un vajadzībām līdzi un jāspēj šie izaicinājumi pārvarēt, ja vēlamies būtiski audzēt zaļās enerģijas ražošanu, turklāt tik straujos tempos.

Ļoti svarīgi ir tas, ka esam kvalificējušies Eiropas Savienības atveseļošanās un noturības mehānisma finanšu atbalstam, ar kura palīdzību palielināsim jaudu pieejamību dažādos reģionos, kas līdz šim bija izaicinājums. Kamēr lielo pilsētu centros problēmu nav jau sen, dažos Latvijas reģionos situācija ir sliktāka. Daudzi reģioni arī attīstās, tajos palielinās apdzīvotība, saimnieciskā darbība kļūst intensīvāka – šādās vietās arī plānojam mērķtiecīgas investīcijas, modernizējot tīklu un palielinot jaudas.

Situācijai šādi attīstoties arī turpmāk, būs nepieciešams atrast vēl kādu potenciālo finansējumu, lai celtu tīkla kapacitāti atbilstoši situācijas attīstībai. Interese par zaļās enerģijas ražošanu Latvijā pēdējā gada laikā ir attīstījusies daudz straujākiem soļiem, nekā iepriekš paredzējām.

Kā šo tīkla attīstību redzēs iedzīvotājs?

Pirmkārt, Latvijā dzīvojošie aizvien retāk redzēs gaisvadu elektrolīnijas, jo turpmāk vairāk būs pazemes kabeļu, it sevišķi blīvāk apdzīvotās teritorijās. Otrkārt, gandrīz ikviens varēs bez problēmām palielināt sava pieslēguma jaudu. Ja būs vēlme uzstādīt saules paneļus, tīkls gandrīz vienmēr būs gatavs to pieņemt, un, ja vēlēsies naktī lādēt elektroauto, arī tas būs iespējams.

Esam kļuvuši arī ļoti pieejami – saules mikroģeneratora uzstādīšanas pieteikšana mūsu klientu apkalpošanas portālā e-st.lv jau tagad prasa tikai dažas minūtes, savukārt apstiprinājumu par iespēju izvietot mikroģeneratoru lielākoties sniedzam pāris stundu laikā.

AS "Sadales tīkls" 21. aprīlī organizē jau otro forumu "AC/DC Tech", tajā īpaši pievēršoties aktīvo klientu virzītai energoapgādei un ģeopolitiskajai ietekmei uz nozari. Forums notiks no pulksten 11.00 līdz 14.30, un interesenti tam varēs sekot līdzi tiešsaistē – "Sadales tīkla" "Facebook" lapā un portālā "Delfi".

Foruma programma pieejama šeit

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Klimata pārmaiņas Sadales tīkls
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form