Foto: LETA
Ar devīzi "Vēl jaudīgāks!" 10. maijā notiks jau trešais AS "Sadales tīkls" rīkotais energoapgādes inovāciju forums "AC/DC Tech", kura programmā šogad īpaša uzmanība tiks pievērsta datiem un inovācijām, klimatneitralitātes mērķiem un ģeopolitikai. Forumu atklās klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars.

Vaicāts par jaunizveidotās klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) dienaskārtības galvenajiem jautājumiem un izaicinājumiem enerģētikas jomā, Čudars atbild, ka patlaban KEM prioritāte ir saistīta ar Latvijas enerģētisko drošību, neatkarību un ražošanas būtisku pieaugumu tieši atjaunīgo energoresursu jomā. Viņš uzskata, ka Latvijai šajā ziņā ir liels potenciāls.

"Pirmkārt, Latvijā izšķiroša ir vēja parku attīstība un saules enerģijas izmantošana. Jau šobrīd, pateicoties Daugavas kaskādes hidrolektrostacijām, mēs iegūstam vienu no zaļākajām enerģijām, taču gada griezumā ar to nepietiek. Tādēļ vēja parku izveidošana Latvijas teritorijā ir mūsu nākotne. Klimata un enerģētikas ministrijas uzdevums ir radīt likumdošanas ietvaru, lai nodrošinātu sekmīgu projektu attīstību," pauž Čudars.

"Otrkārt, ir nepieciešams risināt ar elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas stiprināšanu saistītus jautājumus. Saražojot vairāk elektroenerģijas, abu operatoruelektrotīkli prasa lielākas investīcijas tajos. Bez tiem nav iespējama ekonomiski efektīva elektroenerģijas pārvadīšana līdz iedzīvotājiem."

Savukārt ilgtermiņa mērķis ir padarīt Latviju par atjaunīgās enerģijas eksportētājvalsti: "Iespējas eksportēt enerģiju uz attālākām vietām Eiropas vidienē, kurā strukturāli mainās enerģijas ražošanas resursu veidi – notiek atteikšanās no oglēm un dabasgāzes –, sniedz visa veida ieguvumus. Mums ir jāizmanto šī iespēja!"

Ilgtspēja enerģētikā

Uz jautājumu, ko ilgtspēja enerģētikā nozīmē Latvijas gadījumā, ministrs atbild, ka tā ir "neatkarīga, sakārtota un uz nākotni vērsta enerģētikas nozare".

"Eiropas Savienības dalībvalstis Zaļā kursa stratēģijas ietvaros ir vienojušās veicināt tīru enerģiju. Soļi, kurus jau veicam un kurus tuvāko gadu laikā veiksim, nāks par labu ne vien planētai, bet arī ekonomikai un ikvienam ES iedzīvotājam. Pakārtoti ES ilgtermiņa mērķiem, arī Latvija sev ir definējusi "ceļa karti", kura paredz mūsu klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu. NEKP 2030 (Nacionālais klimata un enerģētikas plāns 2023) norāda uz mūsu prioritātēm un galvenajiem virzieniem – īpaši varam izcelt atjaunīgos energoresursus. Šeit, kā piemēru, atkal varam minēt vēja potenciālu – gan sauszemē, gan jūras atkrastē," skaidro Čudars.

Latvijas galvenais mērķis enerģētikā ir panākt situāciju, kurā elektroenerģija tiek vairāk eksportēta nekā importēta, līdz ar to valsts tikai iegūst, nevis zaudē.

Tādēļ 9. maijā Berlīnē Baltijas jūras vēja foruma laikā Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori (PSO) parakstīja saprašanās memorandu par elektroenerģijas pārvades starpsavienojuma "Baltic WindConnector" izveidi Baltijas jūrā, kas paredz Baltijas jūrā dzelmē starp Vāciju un Igauniju ieguldīt ap 750 kilometrus garu elektroenerģijas pārvades kabeli.

"Baltic WindConnector" nodrošinās iespēju nākotnē pieslēgt lieljaudas atkrastes vēja parkus un Baltijas valstis varēs kļūt par zaļās elektroenerģijas eksportētājvalstīm uz Eiropas elektroenerģijas tirgu. Klimata un enerģētikas ministrija norāda, ka ar šīs memoranda parakstīšanu Latvija ir uzsākusi ceļu uz ilgtermiņa mērķa – zaļās enerģijas eksportētājvalsts – ātrāku sasniegšanu.

Energoresursu portfeļa dažādība

Lūgts komentēt esošā energoportfeļa proporcionālo sadalījumu un nākotnes ainu, ministrs uzsver, ka nākotnes ainu iezīmē ES valstu kopums, kurā mēs esam vieni no spēlētājiem. Tiesa, arī mēs varam ietekmēt un panākt ļoti daudz.

"Ja mēs vērtējam Latvijas mērķus, tad papildus jau minētājiem, mums ir arī citi izaicinoši mērķi – piemēram, SEG emisiju samazināšana transporta jomā, ņemot vērā mūsu valsts autoparka vecumu un tās investīcijas, kas būtu jāveic tā nomaiņai. Tāpat liels darbs ir veicams lauksaimniecības nozarē, kas ir viens no lielākajiem SEG emisiju veidotājiem. Enerģētikā ir pavisam skaidrs ceļš, kuru mēs jau ejam. Svarīgākais, ka esam atvērti diskusijai ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem un nozares ekspertiem. Protams, izaicinājums ir rast kopīgus risinājumus, taču mums tie ir jāatrod visas sabiedrības labā," pauž ministrs.

Vaicāts par enerģētikas jomas nākotni, Čudars uzsver, ka esam enerģētikas transformācijas vidusposmā, tieši atsakoties no fosilajiem energoresursiem.

"Protams, ka patlaban enerģētikas tēma ir numur viens, jo tā tieši ietekmē mājsaimniecību ikdienu un uzņēmēju konkurētspēju. Tomēr, raugoties uz to kā mēs dzīvosim turpmāk un kādā vidē dzīvos nākošas paaudzes, priekšplānā nonāk klimata joma, kas tiešā veidā arī ir saistīta ar enerģētikas jomu. Šobrīd atrodamies laikā, kurā klimata pārmaiņas netiek apšaubītas. drīzāk tiek veicināta diskusija par to, kā mēs risinām šo jautājumu," rezumē Čudars.

Forumu "AC/DC Tech" organizē Latvijas elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" ar mērķi veidot dialogu starp lēmumu pieņēmējiem, nozares ekspertiem, tirgus dalībniekiem un jaunuzņēmumiem par nozares transformāciju, kā arī informēt plašāku sabiedrību par izaicinājumiem un gaidāmajām izmaiņām elektroapgādes jomā.Tas notiks 10. maijā pulksten 10.00, un interesenti tam varēs sekot līdzi tiešsaistē – "Sadales tīkla" "Facebook" lapā un "LinkedIn" kontā, kā arī portālā Delfi.lv (Delfi TV).

Ar pilnu foruma "AC/DC Tech" programmu un lektoriem var iepazīties šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!