Viens vienīgs, nepārtraukts ārkārtas stāvoklis

Guna Gleizde

Foto: Delfi/Guna Gleizde

Nabadzīgākā vieta ziemeļu puslodē, valsts ar otru lielāko dziļās ciešanās un nepieņemamos apstākļos dzīvojošu sabiedrības īpatsvaru, kas turklāt situēta reģionā, ko regulāri plosa viesuļvētras un satricina zemestrīces, un ko vajā politiskā nestabilitāte. Darbs, izglītība un veselības aprūpe absolūtam vairākumam Haiti iedzīvotāju ir kas ekskluzīvs un tāls. Reportāžu sērijā no šīs valsts "Delfi" skaidro, kādēļ, būdama viena no Karību jūras paradīzes salām šī valsts nespēj izrāpties no bezdibeņa, stāsta par drosmīgiem ļaudīm, tostarp ar saknēm Latvijā, kas soli pa solītim to maina, un kā pārējā pasaule palīdz un bremzē Haiti.

Tikšanās ar ANO Starptautiskās migrācijas organizācijas (SMO) misijas Haiti vadītāju Fabjēnu Sambisī notiek agrā rītā, uzreiz pēc viesuļvētras vārdā Marija plosīšanās reģionā. Lai gan galvaspilsētai Portaprinsai vētra atnesusi tikai spēcīgu lietu, pastāv bažas, ka salas ziemeļos piedzīvoti nozīmīgi postījumi. Tikai divas nedēļas iepriekš piedzīvotā viesuļvētra Irma salīdzinājumā ar citām Karību salām Haiti saudzēja, tomēr valstī, kur nepastāv teju nekāda glābšanas un operatīvas reaģēšanas infrastruktūra, arī šķietami nelieli plūdi un postījumi var nozīmēt draudus dzīvībai, bīstamu slimību izplatīšanos. Irma daļā valsts paralizēja satiksmi un it kā nebūtiskā stihija izraisīja vairākas nāves. Agrā rīta stunda arī ir vienīgais drošais tikšanās laiks, jo vēlāk pārvietošanos apgrūtina pret nākamā gada budžetu vērstie protesti, kas iepriekšējās dienās beigušies arī ar vardarbīgām sadursmēm. 

Sambisī gaida zvanu par to, kad viņam jādodas ar helikopteru apsekot Marijā cietušās teritorijas, lai kopā ar citām nevalstiskajām organizācijām koordinētu glābšanas un palīdzības darbus. Haiti tiek saukta par nevalstisko organizāciju valsti – liela daļa sociālo, drošības, pajumtes un daudzu citu vajadzību nodrošināšanas gulst uz dažādu biedrību un starptautisku organizāciju pleciem. 

Strādnieki apseko ceļu netālu no galvaspilsētas Portaprinsas, kas lietavu dēļ iebrucis. Foto: Delfi/Guna Gleizde

SMO ir viena no lielākajām Apvienoto Nāciju aģentūrām Haiti, tomēr to šajā valstī pārstāv ap 200 - 300 darbinieku. Tā vienlaikus nodrošina palīdzību ārkārtas gadījumos, kad jāglābj dzīvības, koordinē un vada bez pajumtes palikušo cilvēku nometņu darbību, pārtikas izplatīšanu, turklāt pašlaik koordinē arī visus drošības un aizsardzības aktivitātes valstī, vienlaikus palīdzot izstrādāt arī likumus attiecībā uz robežkontroli un migrāciju. 

Sambisī pārstāvētā organizācija Haiti ieradās 1994. gadā - desmit gadus pirms valsts apvērsuma un ANO miera uzturēšanas misijas sākuma. Šoruden miera uzturēšanas misija jeb MINUSTAH (akronīms no tās nosaukuma franču valodā) pārtraukta, to aizstājot ar mazāku struktūrvienību, kuras mērķis ir atbalstīt vietējos tiesību un kārtības sargāšanas spēkus. Sambisī prognozē, ka SMO Haiti turpinās darbu vēl ilgi pēc miera uzturētāju aizbraukšanas. 

"Tas ir ļoti sarežģīti, jo ne vienmēr ir tā, ka valstij mēs esam nepieciešami, dažreiz SMO ir nepieciešama konkrētā valsts," jautāts par to, vai pārskatāmā nākotnē varētu pienākt brīdis, kad Haiti vairs nav nepieciešama šīs organizācijas palīdzība. Viņš pauž cerību, ka kādu dienu Haiti vairs nebūs nabadzīgākā valsts ziemeļu puslodē, tomēr, lai samazinātu globālo migrāciju, organizācijai jāstrādā un jāpalīdz valstij, un, ja arī vairs nebūs akūtas vajadzības pēc vienu aktivitāšu grupas, tad, visticamāk, paliks kāda cita. 

Dievmātes katedrāle sabruka pirms nepilniem astoņiem gadiem – zemestrīces laikā. Ar starptautisko donoru palīdzību tās apkārtnē uzstādītas ar saules enerģiju darbināmas ielu laternas, bet blakus tām pašmeistarotās teltīs un nojumēs ierīkotas cilvēku mājvietas. Foto: Delfi/Guna Gleizde

Valsts attīstības līkni ietekmējuši smagi triecieni. Viens no tiem – pērnā gada viesuļvētra Metjū. Šādas dabas kataklizmas rada spēcīgu šoku valstij, tomēr satricinājumi tai ir tipiski un notiek regulāri jau vairāku desmitu gadu garumā. Pēc katastrofālās 2010. gada zemestrīces Haiti piedzīvojusi arī viesuļvētras Haiku un Sendiju, sausuma periodu, holēras epidēmiju. "Galvenā problēma ir nevis satricinājumi, bet gan tas, ka pēc tiem nekad nav pietiekami laika, lai no atkopšanās nonāktu pie attīstības," stāsta IOM misijas vadītājs. 

Daži no satricinājumiem ir spēcīgāki nekā citi, tostarp 2010. gada zemestrīce, kas kļuva par vienu no nāvējošākajām jaunāko laiku vēsturē (aplēses par bojāgājušo skaitu svārstās starp 100 un 300 tūkstošiem), bez pajumtes atstājot līdz pat trim miljoniem cilvēku. 

Pašlaik nometnēs galvaspilsētā 10 tūkstoši mājsaimniecību aizvien dzīvo pēc zemestrīces bez pajumtes palikušajiem būvētās pagaidu būvēs un nojumēs. Foto: Delfi/Guna Gleizde 

"Kad es šeit ierados pirms četriem gadiem, vietējās amatpersonas man teica, ka Haiti galvenā problēma ir tā, ka tad, kad jūs gūglējat Haiti, pirmais, ko jūs redzat ir zemestrīce. Tas ir jāpatur prātā - Haiti situāciju radījusi ne tikai zemestrīce, to ietekmē arī izpostīta vide, kas rada priekšnoteikumus plūdiem un liek iedzīvotājiem pārcelties uz pilsētām," viņš stāsta. Šī migrācija ir arī viņa pārstāvētās organizācijas rūpju lokā. Darba trūkums un kritiskie dzīves apstākļi cilvēkus padara vēl vairāk ievainojamus, tostarp tādās situācijās, kā 2010. gada zemestrīce, kuras epicentrs atradās tikai 25 kilometru attālumā no pārapdzīvotās Haiti galvaspilsētas. Šīs ķēdes reakcijas dēļ degradētā vide ir viens no galvenajiem iemesliem, kas kavē ilgtspējīgu valsts attīstību, viņš uzskata.

Tomēr jautāts par vietējās valdības darbu, Sambisī uzsver, ka ir "pārāk viegli skaidrot sociālo pakalpojumu neeksistēšanu ar to, ka valdība nevēlas tos nodrošināt". Viņa ieskatā atslēgas jautājums ir, vai Haiti ir spējīga tos nodrošināt. "Šī ir valsts, kam vienmēr ir konfliktējošas prioritātes. Sociālie pakalpojumi, attīstība, infrastruktūra maksā naudu, tas prasa investīcijas no valdības. Lai to izdarītu valstij jābūt spējīgai iekasēt nodokļus."

Definēt Haiti prioritārās vajadzības nav vienkārši - vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju ir analfabēti, bet bezmaksas izglītība tikpat kā nav pieejama. Arī bezmaksas veselības aprūpe pieejama tikai labdarību organizāciju atbalstītās slimnīcās vai arī to uz brīvprātīgo darba principiem piedāvā ārsti no ārzemēm. Pēc dažādām aplēsēm ap 70% iedzīvotāju nav pieejas dzeramajam ūdenim, kas infekcijas slimību ierobežošanu padara teju neiespējamu. Šādos apstākļos pirms septiņiem gadiem ANO miera uzturētāju ievazātā holēra izplatījusies visā valsts teritorijā, inficējot simtiem tūkstošus cilvēku un nogalinot ap desmit tūkstošiem.

Foto: Delfi/Guna Gleizde

Karību reģiona apdzīvotāko salu - Espanjolu - Haiti dala kopā ar Dominikānas republiku. Otrpus robežai darba iespēju ir vairāk, cenas ir lētākas, bet dzīves līmenis - augstāks. Dominikānas iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju ir gandrīz desmit reizes augstāks nekā Haiti. Pie robežas veidojas jaunas pagaidu nometnes, kas pārtop tā sauktajās "neformālajās apmetnēs", kas patiesībā ir mazas pilsētas bet jebkādas infrastruktūras. Šādas apmetnes saglabājas arī kopš zemestrīces un tagad pārtapušas par jaunajiem graustu rajoniem, kas kritisko dzīves apstākļu un sliktās slavas ziņā konkurē ar Karefūru un "Saules pilsētu" - Portaprinsas rajonu, ko ANO struktūras saucot par bīstamāko vietu pasaulē, ko vēlāk gan pētnieki nosaukuši par pamatīgu pārspīlējumu. 

Milzīgā komerciālā aktivitāte pie robežas nav pārsteigums: Haiti ir grūti atrast kādu, kam nav tuvinieku, kas dzīvo Dominikānas Republikā, ASV vai Kanādā. Aptuveni 20% no kopējās haitiešu populācijas dzīvo ārpus valsts. Diasporas sūtītā nauda savām ģimenēm veido aptuveni ceturto daļu - 2,7 miljardus ASV dolāru - no kopējiem valsts ienākumiem. No vienas puses šie naudas sūtījumi daļai ir vienīgais ienākumu avots, no otras - tas ir ienākumu avots, kas netiek aplikts ar nodokļiem un tādējādi tas valsts attīstībai palīdz tikai netiešā veidā. Uz to norāda arī starptautiskās organizācijas, tostarp SMO.

Satumsušas debesis virs Portaprinsas viesuļvētras Marija priekšvakarā. Foto: Delfi/Guna Gleizde.

Lētais darba spēks piesaista ārvalstu uzņēmumus, tomēr tie labprātāk investē kaimiņos esošajā Dominikānas Republikā, bet piesaista darbiniekus - no Haiti. Apvērsumu un politiskās nestabilitātes vēsture arī par samērā jaunā un šķietami progresīvā prezidenta izredzēm panākt uzņēmēju uzticību šai valstij sēj skepsi. Kopš diktatūras beigām 1986. gadā režīms vai valsts prezidents valstī mainījies 19 reizes. Politisku iemeslu dēļ pret Haiti tika vērsti tirdzniecības ierobežojumi, kas tagad ir atcelti, tomēr pēc tirdzniecības atsākšanās daudzos gadījumos starptautisko līgumu nosacījumi bijuši ievērojami izdevīgāki Haiti partneriem nevis šai valstij. Ekonomisti to sauc par vienu no iemesliem, kas licis tikpat kā izzust rīsu audzēšanai  - tos tagad izdevīgāk importēt no ASV, un piena nozarei, ko aizstāj produkcija no citām valstīm, tostarp Eiropas Savienības.

Analītiķi norāda arī uz starptautiskās palīdzības blakusefektu: labdarība atsevišķās nozarēs iznīcinājusi biznesu, ārvalstu valdību investīcijas konkrētos sociālos projektos neļauj veidot vienotu un mērķtiecīgu valsts politiku. Tajā pašā laikā valsts, kur aptuveni piektajai daļai no iedzīvotājiem jeb diviem miljoniem cilvēku ikdienā trūkst pārtikas, bez ārvalstu palīdzības iztikt nevar ne ārkārtas situācijās, ne ikdienā.

Mūsu sarunas noslēgumā Sambisī saņem ziņu, ka viesuļvētra Marija Haiti saudzējusi un šoreiz glābšanas darbi nebūs nepieciešami.



"Delfi" žurnālistei nokļūt Haiti palīdzēja aviokompānija "airBaltic".