PSRS celts ‘Taliban’ nāvessodu baseins pašā kalna galā 

 

Ansis Īvāns

Foto: Ansis Īvāns/Delfi

Kabula atrodas kalnu ielenkumā, un pašā pilsētā ir vairāki pakalni, kas veido pilsētas ainavu, kā arī stāsta par tās vēsturi un attīstību. Starp visām Kabulas virsotnēm viens no interesantākajiem ir kalns ar mīklainu milzu betona peldbaseinu tā virsotnē. 

Braucot un staigājot pa Kabulu, vispamanāmākais gan ir cits – tā sauktais TV kalns (Asmai augstienes), kurš savu nosaukumu ieguvis tur novietoto TV, radio un sakaru antenu dēļ. Tikmēr ar vienkāršām būdiņām apbūvētās klinšu nogāzes liecina nevis par tehnoloģisko progresu, bet tradicionāli lauksaimnieciskās valsts pastiprināto urbanizāciju.  

TV kalns ar apbūvētu nogāzi. Foto: Ansis Īvāns/Delfi

Klinšu nogāzes pilsētā pārsvarā apbūvējuši nabadzīgie iedzīvotāji, kas kalnu dēļ platībā ierobežotajā Kabulā masveidā ieplūduši pēc 2001. gada, kad sākās NATO militārā operācija pret grupējumu “Taliban”. Valstī sāka atgriezties arī “Taliban” valdīšanas laika bēgļi.

Jo augstāk nogāzē, jo nabadzīgāks rajons, bet ar labu skatu uz pilsētu. Turklāt šādiem mājokļiem nav centralizētas ūdensapgādes, un pēc ūdens ir jākāpj lejā. Šādās nogāzēs dzīvo 20% jeb aptuveni viens miljons no vairāk nekā pieciem miljoniem Kabulas iedzīvotāju. Gandrīz tikpat, aptuveni 23%, Kabulas iedzīvotāju dzīvojot zem nabadzības sliekšņa.

Uz cita Kabulas pakalna redzami senu cietokšņu mūri. Kalnu stratēģiskā nozīme novērtēta arī vēlāk, tāpēc pieejamu pakalnu virsotnēs ap Kabulu mēdz būt kopš PSRS-afgāņu kara palikuši bruņutehnikas vraki. Savukārt uz Bibi Mahru kalna Kabulas smalkākajā rajonā arī tagad ir vairākas militārās novērošanas pozīcijas. 

Bibi Mahru kalns atrodas Vezīra Akbara Hana vārdā nosauktā apkaimē, kur ir smalkas mājas, atrodas ASV un daudzu citu zemju vēstniecības, afgāņu valdības iestādes, Prezidenta pils un ārvalstu spēku galvenais štābs. Šis rajons iekļauts tā saucamajā paaugstinātas drošības “zaļajā zonā”. Uz otru pusi no kalna tālumā redzama Kabulas lidosta. 

Zinot Afganistānas trauslo drošības situāciju un nemitīgos teroraktus, kas bieži vērsti pret valdības iestādēm vai ārvalstniekiem, pastāvīga karavīru atrašanās kalna virsotnē ir saprotama. Pastaigas laikā uz kalna pamanīju kopumā trīs posteņus. 

PSRS ceļ baseinu, “Taliban” veic zvērības

Uzkāpjot augšā pa kalna terasēm, tā pašā augstākajā vietā redzams milzīgs gaiši zils peldbaseins ar augstām tramplīnlēkšanas platformām. Ne velti Bibi Mahru kalns bieži tiek dēvēts un pat vairāk pazīstams kā Baseina kalns, nevis pēc sava īstā nosaukuma. 

Olimpiskā izmēra peldbaseinu, kas piemērots arī tramplīnlēkšanai, astoņdesmitajos gados uzcēla PSRS, kuras spēki tajā laikā atradās valstī un pret nemierniekiem aizsargāja savu atbalstīto komunistu valdību. Kabulā atradās PSRS intervences centrs un galvenais štābs. 


Baseins bija daļa no PSRS centieniem ar dažādiem infrastruktūras projektiem gūt vietējo iedzīvotāju uzticību un labvēlību. Taču baseins nekad tam paredzētajam mērķim tā arī nav ticis izmantots. 

Iemesli tam bijuši jau tīri tehniski – baseins uzcelts, taču uzpumpēt vajadzīgo ūdens daudzumu stāvajā kalnā, kas paceļas vēl aptuveni 200 metrus virs kalnainās pilsētas, izrādījies pārāk sarežģīti. Piedevām ritēja karš un kalns kļuva par militāri nozīmīgu vietu. Sākumā PSRS spēki te izvietoja artilēriju, vēlāk te bija pozīcijas kaujiniekiem. 

Taču deviņdesmitajos gados pielietojumu baseinam atradis Afganistānu pārņēmušais islāmistu grupējums “Taliban”. Radikālās organizācijas kaujinieki te esot izpildījuši politiskos nāvessodus, piešķirot šim baseinam nelāgu slavu. 

Par to, kā tieši nāvessodi izpildīti, var atrast dažādas versijas. Nogalināmie vai nu nošauti pie tukšā baseina sienas, vai mesti zemē no augstākā tramplīna. Dzirdēta arī versija, ka “Taliban” solīja atzīt par nevainīgiem un pasaudzēt tos, kas izdzīvotu pēc augstā kritiena. 

Grūti spriest, cik daudz te ir patiesības un cik urbānās leģendas, bet par “Taliban”, kurš veica publiskos nāvessodus Kabulas futbola stadionā, spēju izdomāt dažādas zvērības šaubīties nevajadzētu. 

Mikrorajons ar nosaukumu Mikrorajons

Baseins nav vienīgā liecība par laikiem, kad PSRS bija ievērojama klātbūtne Afganistānā. Turpat netālu no Baseina kalna uz rietumiem un dienvidaustrumiem atrodas tipisks padomju blokmāju rajons, kas tā arī nosaukts – Mikrorajons krievu izrunā. Patiesībā to ir trīs – Pirmais, Otrais un Trešais mikrorajons.

Sākumā sērijveida mājas tika celtas padomju darbiniekiem Afganistānā un vietējai elitei. Bet arī 21. gadsimtā šie mājokļi ir vieni no iekārojamākajiem izglītotajam un turīgajam Kabulas vidusslānim, rakstīja “New York Times”. 

Jāatzīmē, kā Mikrorajons un daudzi citi infrastruktūras objekti Afganistānā celti jau no sešdesmitajiem gadiem, kad Aukstā kara atmosfērā PSRS un ASV sacentās par ietekmi un vietējās valdības labvēlību Afganistānā. 

"Cinema Park" kinoteātris Kabulā

Jau nelielā pastaigā pa Kabulas centru var sastapt šī laika liecības, piemēram, PSRS celtu kinoteātri sociālistiskā reālisma stilā. Tāpat kaut ko pazīstamu katrs rīdzinieks sajutīs Kabulas vienīgajā pazemes gājēju pārejā, kur izlikti ielu tirgotāju stendi.

Kopumā afgāņu noskaņojums gandrīz 30 gadus kopš PSRS spēku izvešanas pret kādreizējo pretinieku šķiet labvēlīgs. Kara šausmas daudziem ir aizmirsušās, sekojot “Taliban” režīmam un jaunam karam 2001. gadā. Toties taustāmi PSRS laika infrastruktūras objekti, piemēram, Politehniskā Universitāte un Sardes dambis, atgādina par ieguvumiem. 

Pazemes pāreja Kabulā. Foto: Ansis Īvāns/Delfi

Milzu karogs un Indijas iesaiste

Baseina kalns pēdējos gados ir izveidots par populāru parku ar terasēm un apstādījumiem. Arī pats baseins ir mainījies – ja vēl ap 2010. gadu uzņemtos attēlos tas ir nekrāsots betons ar nopostītām tramplīnu kāpnēm, tad “Delfi” apmeklējuma laikā 2017. gada jūlijā tas jau bija nokrāsots zilā krāsā un apjozts ar žogu. Turklāt pa cauruli vienā no baseina sienām iekšā plūda ūdens. 

BTR vraks Baseina kalnā. Foto: Ansis Īvāns/Delfi

Tāpat nozuduši divi tanku vraki, kas vēl pirms dažiem gadiem, kā stāsta vietējie, mētājušies uz vienas no nogāzēm. Interesanti, vai tie kaut kur utilizēti vai pārvietoti uz kādu citu vietu, piemēram, uz padomju kara tehnikas kapsētu Kabulas austrumos (galerijā zemāk)? Toties padomju bruņutransportiera BTR vraks joprojām bija apskatāms vienā kalna nostūrī. 

Kalns ir sakopts par Indijas piešķirtiem līdzekļiem – netālu no baseina plīvo milzīgs Afganistānas karogs – Deli dāvana Kabulai. Karogs pacelts vairāk nekā 60 metrus augstā 15 tonnas smagā mastā, kas pa posmiem atvests no Indijas un samontēts tā, lai būtu zemestrīču izturīgs. 

via GIPHY

2014. gada septembrī atklātais karogs ir 30 x 20 metrus liels, tātad pārspēj gan lielo Baltkrievijas karogu Minskā, gan milzīgo Latvijas karogu uz AB dambja

Indija ir viens no galvenajiem Afganistānas atjaunošanas donoriem pēc “Taliban” režīma gāšanas 2001. gadā. Kopš 2002. gada Indijas valdība Afganistānas attīstības projektos ir ieguldījusi aptuveni divus miljardus dolāru. 

Indijas dāvināts Afganistānas karogs Baseina kalnā. Foto: Ansis Īvāns/Delfi

Karoga dāvināšana, neapšaubāmi, bija simbolisks žests, kas norāda uz Indijas lomas nostiprināšanos Afganistānā. Te nav mazsvarīga Indijas un tai nedraudzīgās Pakistānas reģionālās sāncensības ietekme: kamēr Indija atbalsta valdību, Pakistāna tiek uzskatīta par kaujinieku atbalstītāju. 

Lai gan Islamabada to noliedz, daļa novērotāju uzskata, ka Afganistāna būtu daudz mierīgāka vieta, ja Pakistāna nesniegtu patvērumu “Taliban” karotājiem savā teritorijā. Šī iemelsa dēļ ASV šogad apturēja drošības palīdzību Pakistānai, pieprasot izlēmīgāku vēršanos pret kaujinieku grupējumiem. 

Vīriešu izklaides 

Par indiešu naudu sakoptais Baseina kalna parks Kabulā ir iecienīta atpūtas vieta. No kalna paveras burvīgs skats uz smoga pārņemto pilsētu un apkārtējiem kalniem. 

2017. gada jūlija pievakarē, kad virsotnē viesojās “Delfi”, bija redzams, ka starptautisko spēku bāzē nosēdināts vienmēr virs Kabulas dreifējošais novērošanas cepelīns, par kuru stāstīts sērijas pirmajā rakstā

Skats uz Kabulu no kalna. Foto: Ansis Īvāns/Delfi

Kalna nogāzes, kā arī parks tā augšā karstā Kabulas pievakarē bija apmeklēts – varēja redzēt daudz vīriešu, kas sēdēja zālītē un baudīja vakaru. Brauciena laikā sievietes publiskos parkos Kabulā redzēt nesanāca. Tuvojoties vakaram, sievietes vispār nav redzamas arī pilsētas ielās. 

Tikmēr vīrieši Bibi Mahru kalna nogāzēs un parkā tā virsotnē, laiski zvilnot pie patvāriem, dzer tēju. Spriežot pēc dažu jautrā noskaņojuma, sagurušajām acīm un smaržīgiem pīpes dūmiem, lietots tiek arī kaut kas stiprāks. 

Alkohols islāma valstī nav atļauts un publiski veikalos nav nopērkams. Tas, protams, nenozīmē, ka nedarbojas melnais tirgus un nenotiek nelegāla dzērienu brūvēšana. Pret ārzemniekiem afgāņu likumi ir samērā pretimnākoši – valstī iebraucot, ir atļauts ņemt līdz divus litrus grādīgas dziras. 

Skats no Bibi Mahru kalna uz Vezīra Akbara Hana rajonu un "zaļo zonu"

Kāda manāmi apreibinājusies kompānija “Toyota” universālī uz Baseina kalna serpentīna ceļa kādu laiku brauca blakus, piedāvājot trīs pastaigā esošajiem ārzemju žurnālistiem arī padzerties no kādas pudeles. Neriskējām. 

Par spīti visiem drošības brīdinājumiem, ka Kabulas ielās labāk nerādīties – kur nu vēl vakarā – bez apsardzes un bez auto piecu metru attālumā, cilvēki pārsvarā bija ļoti draudzīgi. 

Raksta autors Bibi Mahru kalnā kopā ar vietējiiem. Foto: Ansis Īvāns/Delfi

Uz Baseina kalna, aplūkojot padomju BTR vraku, atklājās, ka aiz tā sēž jaunu kungu kompānija un dzer it kā tēju (bet domāja, ka mūsu ūdens pudelēs ir vodka). Bija jāpakomunicē un jāuzņem obligātais selfijs ar jaunajiem draugiem. Fotografēties ar vietējiem pēc viņu lūguma ceļojuma laikā Afganistānā nācās bieži. 

Pieklājīgi ģērbtie jaunie vīrieši angļu valodā pastāstīja, ka strādā valsts darbu un dzīvo jaunajā dzīvokļu māju rajonā pie lidostas. Angļu valodu Kabulā saprot daudzi, sevišķi jauni cilvēki. 

Par to, ka parki ir vīriešu pasaule, nācās pārliecināties arī citā Kabulas centra parkā – Šahrenovā. Te bija sastopami gan bērni, gan tiesību students, kurš gatavojas eksāmenam, karambolas spēlmaņi, volejbola fani, ielu vingrotāji, kas trenēja tricepsus uz vienīgā pieejamā rīka – metāla līdztekām. 

Vīrietis vingro Šhrenovas parkā. Foto: Ansis Īvāns/Delfi

Vēl parkā netrūka narkomānu. Tāpat kā alkohols, arī narkotikas nav legālas, bet tiek samērā atklāti lietotas. Ilgi vērot karambolas spēli nesanāca, jo trīs ārzemnieki raisīja pārāk lielu interesi un apkārt sapulcējās cilvēku pulciņš, turklāt kāds draudzīgs narkotiku lietotāja spārna pārstāvis centās holandiešu fotogrāfam Džoelam iestūķēt mutē kādu apreibinošu vielu. 

Pandžšīras lauva

Ahmeds Šahs Masuds. Foto: Vida Press

Bibi Mahru kalnā redzams milzīgs plakāts ar Ahmeda Šaha Masuda attēlu. Esot Afganistānā, šo seju gribot negribot nāksies ielāgot, jo tā ir visur – uz automašīnām, grāmatām, pie sienām, uz karodziņiem. Masuds, pazīstams arī kā Pandžšīras lauva, bija spēcīgs kaujinieku komandieris PSRS-afgāņu kara laikā, kurš spēja nosargāt savu dzimto ieleju no padomju karaspēka. 

1992. gadā viņš kļuva par aizsardzības ministru un aizsargāja Kabulu pret dažādiem kaujinieku grupējumiem, tostarp “Taliban”. 1996. gadā Masuds bija pēdējais atlikušais komandieris, kurš cīnījās pret “Taliban”. Viņš kļuva par Ziemeļu alianses (Afganistānas glābšanas fronte) politisko un militāro līderi. 2001. gadā pat pabija Eiropā un Eiropas Parlamentā lūdza izdarīt spiedienu pret Pakistānu, lai tā pārtrauktu atbalstīt “Taliban”. 

 2001. gada 9. septembrī pašnāvnieka spridzinātāja sarīkotā atentātā Masuds tika nogalināts. Pēc divām dienām, 11. septembrī, notika terorakti Ņujorkā, kas radīja augsni sazvērestības teorijām par Masuda nāvi. NATO iebrukuma laikā Masuda Ziemeļu alianse cīnījās pret “Taliban”.

Pēc nāves Masudu pasludināja par nacionālo varoni, bet viņa nāves diena – 9. septembris – Afganistānā ir brīvdiena. 

Auto ar Masuda attēlu logā. Kabula. Foto: Ansis Īvāns/Delfi