Piedāvājam EP pārstāvju apkopotu pērn pieņemto lēmumu izlasi, kuras dēļ gaidāmās vai jau spēkā stājušās pārmaiņas vistiešāk vai visradikālāk ietekmēs mūsu dzīvi. Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti ES lēmumos. Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir vienīgais ES likumu ierosinātājs, Eiropas Parlaments var norādīt, kādi jauni tiesību akti būtu vēlami vai atjaunināmi esošie, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.
Institūcija atgādina, ka pērn pašu svarīgāko lēmumu jau pieņēma paši eiropieši, ievēlot jaunu EP sastāvu, kurš turpmākos piecus gadus noteiks un ietekmēs Eiropas Savienības politisko kursu.
Jauni noteikumi, kas valstīm ļauj ātrāk reaģēt uz dabas katastrofām vai cilvēku izraisītām nelaimēm - piemēram, vienkāršojot dalīšanos ar civilās aizsardzības aprīkojumu.
Pēc 2017. un 2018. gada mežu ugunsgrēkiem, vētrām un plūdiem dažādās dalībvalstīs ES secināja, ka jāuzlabo savstarpējā sadarbība. Rezultātā tika pieņemti vairāki ierosinājumi:
- Resursu apvienošana ātrākai un labākai reakcijai;
- Izveidota jauna īpaša ES resursu rezerve "RescEU", kurā ietilpst mežu ugunsgrēku dzēšanai aprīkotas lidmašīnas, lieljaudas sūknēšanas iekārtas, lauka hospitāļi un neatliekamās medicīniskās palīdzības vienības;
- Papildināt, nevis aizstāt valstu spējas.
Nolemts, ka tiks jaunizveidots robežsardzes un krasta apsardzes korpuss, kuru veidos kā "Frontex" nodarbināti robežsargi, tā arī valstu norīkoti speciālisti. Tas līdz 2021. gadam aptvers 5000 cilvēku, bet līdz 2027. gadam sasniegs 10 000 speciālistu apjomu.
Tas atbalstīs ES dalībvalstis robežsardzes veikšanā, pārrobežu noziedzības apkarošanā un nelikumīgi ieceļojušu personu atgriešanā. Korpusa sastāvā ietilps arī ātrās reaģēšanas rezerves grupa.
ES būs ekskluzīvas tiesības vienoties par cauruļvadu savienojumiem ar trešajām valstīm. Eiropas Komisija varēs dalībvalstīm atļaut uzsākt sarunas ar trešām valstīm, ja tās nebūs pretrunā ar ES likumiem.
Paredzēts, ka atjauninātie noteikumi radīs konkurētspējīgāku gāzes tirgu, ļaujot cauruļvadus no trešajām valstīm izmantot vairākiem operatoriem. Pastiprinoties konkurencei, patērētāji gūtu labumu no zemākām cenām.
ES importē vairāk nekā 70% patērētās dabasgāzes, tāpēc piegāžu drošībai ir ļoti būtiska nozīme.
No 2022. gada maija jaunās automašīnas būs obligāti jāaprīko ar tādām drošības tehnoloģijām kā avārijas bremzēšanas sistēma un "gudrā" ātruma pielāgošana.
Savukārt kravas automašīnu un autobusu dizains būs jāveido tā, lai to vadītāji labāk pamanītu neaizsargātos ceļu satiksmes dalībniekus - kājāmgājējus un riteņbraucējos. Šie transportlīdzekļi būs jāaprīko ar tehnoloģijām pēc iespējas pilnīgākai aklo zonu novēršanai vadītāja un blakussēdētāja pusē.
Tehnoloģijas tiešās redzamības uzlabošanai visos jaunajos modeļos būs jāievieš no 2025. gada novembra, bet jau esošajos modeļos - no 2028. gada novembra.
Līdz 2021. gadam jāpārtrauc vienreizlietojamo galda piederumi, salmiņu, vates kociņu tirdzniecība, bet līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei jāsavāc 90% plastmasas pudeļu. Plastmasa veido vairāk nekā 80% jūras piedrazojuma.
Līdz 2021. gadam no ES veikalu plauktiem pazudīs šādi priekšmeti:
- vienreizlietojamie galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši);
- vienreizlietojamie plastmasas šķīvji;
- plastmasas salmiņi;
- no plastmasas gatavoti vates kociņi;
- plastmasas balonu kociņi;
- oksonoārdāmā plastmasa un ēdiena trauki, kā arī putu polistirola dzērienu glāzītes.
Līdz 2030. gadam par 37,5% jāsamazina jaunu vieglo automašīnu CO2 izmešu apjoms. Noteikumi arī paredz līdz 2030. gadam par 31% samazināt mikroautobusu radītos CO2 izmešus.
Transporta nozare ir vienīgā ES, kurā kopš 1990. gada nav būtiski samazinājies siltumnīcefekta emisiju apjoms.
Mazāk emisiju, oglekļa neitralitāte, investīcijas zaļās tehnoloģijās - kaut gan EP jaunā sasaukuma darbs vēl tikai uzņem apgriezienus, ir skaidrs, ka klimata un vides jautājumi nākamajos gados būs tā uzmanības centrā:
- Komisijai jānodrošina tiesību aktu atbilstība 1,5°C mērķim;
- Līdz 2030. gadam jāsamazina emisijas par 55%, lai līdz 2050. gadam sasniegtu oglekļa neitralitāti;
- Straujāk jāmazina emisijas aviācijā un kuģniecībā.
Radošo profesiju pārstāvjiem un izdevējiem būs vienkāršāk risināt sarunas ar lielajiem interneta uzņēmumiem par autortiesību atlīdzības saņemšanu, jo interneta platformas būs atbildīgas par lietotāju augšupielādēto saturu.
Tiesa, atsevišķi materiāli, piemēram, mēmes un GIF datnes paliks izslēgti no direktīvas tvēruma. Tāpat arī turpmāk pieļauta brīva dalīšanās ar saitēm uz ziņu materiāliem, ja tās papildinātas ar "atsevišķiem vārdiem vai ļoti īsiem fragmentiem".
Savukārt žurnālistiem turpmāk būs jāsaņem daļa no autortiesību atlīdzības par savu darbu, ko saņem viņu pārstāvētās izdevniecības.
Strādājošiem vecākiem un aprūpētājiem būs iespējams lūgt pielāgot viņu darba organizāciju, tostarp iespēju robežās izvēloties attālinātu darbu vai elastīgu darba laiku. Izvērtējot šādus lūgumus, darba ņēmējs varēs ņemt vērā arī vientuļo vecāku vai tādu vecāku, kuru bērniem nepieciešama īpaša aprūpe, vajadzības.
Turklāt ikgadējs piecu dienu aprūpētāja atvaļinājums jānodrošina darba ņēmējiem, kas aprūpē piederīgos, kuriem ir nepieciešama aprūpe vai atbalsts smagu veselības problēmu dēļ.
Par vienu no jaunievēlētā Parlamenta pirmajiem darbiem kļuva Eiropas Komisijas jeb ES izpildvaras apstiprināšana - tā sākās ar balsojumu jūlijā par Komisijas vadības uzticēšanu Urzulai fon der Leienai, turpinājās ar komisāru uzklausīšanu no septembra līdz novembrim, un noslēdzās ar jaunā Komisijas sastāva apstiprināšanu novembra beigās.
Fon der Leiena, cīnoties par augsto amatu, izvirzīja Eiropas Zaļo līgumu par vienu no galvenajiem savas kampaņas aspektiem, solot klimatam draudzīgas reformas lauksaimniecībā, rūpniecībā, transporta un enerģētikas sektoros.
Savukārt EK pārstāvis no Latvijas Valdis Dombrovskis, kurš jau Junkera kolēģijā ieņēma svarīgo viceprezidenta amatu, jaunajā komandā būs viens no ietekmīgākajiem politiķiem Eiropas Savienībā – prezidentes izpildvietnieks. Līdz ar jaunu amata nosaukumu, klāt nākuši arī jauni pienākumi, atbildība un ietekme.
