Jaunākais Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" visaptverošais pētījums "Cilvēki ES: kas mēs esam un kā mēs dzīvojam?" raksturo eiropiešu dzīvi, ņemot vērā gan mājokļu izmēru, gan dzimstību un izglītības līmenī, gan iekštelpu kanalizācijas pieejamību.
Šis pētījums kārtējo reizi apliecina, ka Eiropa ir daudzveidīga vieta ar lieliem kontrastiem, kā arī joprojām mainīgu dzīves ritumu un sabiedrības tendencēm. Piedāvājam portāla "Politico" no vērienīgā pētījuma atlasītus 10 interesantus faktus, kas palīdz citiem un mums pašiem saprast, kādi tad mēs – mūsdienu eiropieši – esam.
Pētījums atklāj, ka ievērojams skaits eiropiešu dzīvo vienatnē vai tikai ar vēl vienu citu cilvēku. Gandrīz divas trešdaļas mājsaimniecību ES sastāv no viena vai diviem cilvēkiem.
Visvairāk tas izpaužas Skandināvijas valstīs. Piemēram, Dānijā 47% cilvēku dzīvo vienatnē, kas ir augstākais rādītājs ES. Tikmēr Norvēģijas galvaspilsētā Oslo pat 53% mājsaimniecību ir tikai viens cilvēks.
Latvijā retajam tikai būs pārsteigums dzirdēts, ka Eiropā ne visur ir pieejama iekštelpu kanalizācija. Tam arī ir skaidrojums – tieši Baltijas valstīs, Bulgārijā un Rumānijā vairāk nekā 10% dzīvojamo ēku ir "bez tualetes iekštelpās ar kanalizāciju".
Tikai Beļģijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Zviedrijā un Lielbritānijā jūs vienmēr tādas atradīsiet, liecina statistikas dati.
Gandrīz 95% rumāņu mājsaimniecību pieder sava māja.
Beļģiem un britiem ir visvecākās mājās – 37% būvētas pirms 1946. gada. Tomēr Dānijas galvaspilsēta Kopenhāgena ar 68,1% un Francijas galvaspilsēta Parīze 59,7% ir pirmajā vietā veco ēku skaita ziņā.
Savukārt Austrumlondonas un Lisabonas iedzīvotāji gada laikā visvairāk maina dzīvesvietu.
Luksemburgā un Austrijā lauku mājas ir vidēji par 46 kvadrātmetriem lielākas nekā mājas pilsētās.
Tikmēr Grieķijā cilvēkiem ar zemiem ienākumiem vidēji 70 % izdevumu sastāda mājokļa izmaksas.
Eiropas Savienībā ir miljoniem tukšu dzīvošanai piemērotu māju. Izņēmums ir Lielbritānija, kur praktiski nav tukšu māju (mazāk par 2%), izņemot valsts visnomaļākās vietās.
Tikmēr 23 Eiropas reģionos pat vairāk nekā 50 % ēku nav apdzīvotas. Tādi reģioni ir Grieķijas salas, piemēram, Mikonosa un Santorine, Augšalpu reģions Francijā un Aostas ieleja Itālijā, kur cilvēki dzīvo tikai atvaļinājumu un brīvdienu laikā.
Īrija ar 36,1 gadu ir "jaunākā" valsts Eiropā.
Eiropas apdzīvotākā valsts Vācija ir arī valsts ar lielāko vidējo iedzīvotāju vecumu - 45,6 gadi. Salīdzinājumam, 1994. gadā Zviedrija bija vecākā valsts ar vidējo vecumu 38,4 gadi.
Vienpadsmit ES valstīs mazinās iedzīvotāju skaits. Lietuva kopš iestāšanās ES 2004. gadā ir zaudējusi 13,4% iedzīvotāju, bet Latvija - 12,1%.
Lai gan Polijā novērots iedzīvotāju dabiskais pieaugums (vairāk piedzimuši nekā miruši), daudz poļu kā ekonomiskie migranti devušies uz Lielbritāniju un Īriju, un kopējais iedzīvotāju skaits valstī ir samazinājies.
Tikmēr nelielajā Luksemburgā un Kiprā piedzīvots lielākais iedzīvotāju pieaugums.
Saskaņā ar pētījumu vismaz 70% no iedzīvotāju pieauguma Slovākijā, Nīderlandē, Francijā un Īrijā "varētu būt saistīta ar dabisku iedzīvotāju skaita pieaugumu" (cilvēkiem dzemdējot bērnus), taču 70% no iedzīvotāju pieauguma Itālijā, Austrijā, Čehijā, Luksemburgā, Spānijā, Slovēnijā, Zviedrijā, Beļģijā un Kiprā ir neto migrācija.
Iedzīvotāju skaita pieaugumu Lielbritānijā un Dānijā vienlīdz veicinājusi gan imigrācija, gan jaundzimušie, kas pēdējo gadu laikā novedis pie saasinātām debatēm par imigrācijas jautājumiem.
Pat tādās Eiropas valstīs, kurās laulības tiek uzskatītas par ļoti svarīgām - Maltā un Kiprā, šobrīd tiek fiksēts mazāks laulību skaits nekā 1964. gadā vidēji Eiropā.
Lielā daļā gadījumu tas gluži vienkārši notiek vēlāk. Piemēram, Zviedrijā, vīrieši neprecas vidēji līdz 36 gadu vecumam, bet sievietes līdz 33 gadu vecumam.
Savukārt statistika liecina, ka latviešiem un čehiem ir visneveiksmīgākās laulības –16% rīdzinieču un 11,9 % Karlsbādē dzīvojošo vīriešu ir jau reiz šķīrušies.
Marokāņi veido lielāko ārzemēs dzimušo sabiedrību Eiropas Savienībā. ES legāli atrodas vairāk nekā divi miljoni marokāņu, kā arī divi miljoni turku. Salīdzinājumam, Krievijā ir 1,81 miljons šo tautību pārstāvju, bet Marokas kaimiņzemē Alžīrijā -1,51 miljons.
Arī vairāk nekā miljons ukraiņu un miljons indiešu Eiropu sauc par savām mājām.
Turklāt ārzemēs dzimušie ES iedzīvotāji procentuāli ir vairāk nodarbināti par ES dzimušajiem iedzīvotājiem.
Vairāk nekā 35% igauņu ir ieguvuši augstāko izglītību, kas to padara par visizglītotāko valsti Eiropas Savienībā.
Tomēr pat mūsu ziemeļu kaimiņi atpaliek no Eiropas Savienībā neesošās Islandes, kur 50% valsts iedzīvotāju ir augstākā izglītība.
