Pagājušajā nedēļas nogalē no britu kompānijas "Hybrid Air Vehicles" angāra izbrauca pasaulē lielākais lidaparāts "Airlander 10" (video zemāk). Tas ir rezultāts reiz pārtrauktam ASV armijas projektam "HAV 304", kura mērķis bija iegūt bezpilota lidaparātu informācijas ievākšanai, izlūkošanai un novērošanai sauszemes spēku atbalsta vajadzībām ilgstošās misijās.
Tas pirmo reizi izmēģinājuma lidojumā devās 2012. gadā, taču lielo izmaksu dēļ projekts tika pārtraukts, un to pārņēma britu kompānija. Pēc pārbūves un pārdēvēšanas jaunais hibrīds, kas nav ne īsti dirižablis, ne īsti lidmašīna, ir 92 metrus garš, 43,6 metrus plats, 25,3 metrus augsts un sver ap 22 tonnām.
Tiek lēsts, ka aptuveni desmit gadus tapušais lidaparāts kopumā izmaksājis ap 29 miljoniem eiro, turklāt vēl tikai plānots sākt tā pārbaudes. Lai gan ASV armija savulaik no šī projekta ir atteikusies, kompānija ziņo, ka tās radītais lidaparāts izmantojams novērošanai, kā arī pasažieru pārvadāšanai.
Līdz ar to "Airlander 10" joprojām ir visas iespējas kļūt par lielāko militāro lidaparātu.
Tikmēr iepazīstinām ar visu laiku iespaidīgākajām militārajiem lidmašīnām, kādas pacēlušās debesīs:
"Airlander 10":
Milzīgā transportlidmašīna "Messerschmitt Me 323" bija nacistiskās Vācijas lepnums un lielākā kravas lidmašīna Otrā pasaules kara laikā, kas spēja nolaisties uz sauszemes.
Gatavojoties iebrukumam Lielbritānijā, tika pasūtīts izgatavot lielizmēra kravas lidmašīnu, kuras pirmā versija bija gatava 1941. gadā. Pat pēc plānu maiņas vajadzība pēc lidaparātiem, kuri spēj tālu pārvest salīdzinoši daudz munīcijas, karavīru un pat transportlīdzekļus, bija liela, un kopumā kara laikā tika izgatavoti 213 "Me 323". Neviens no tiem nepārcieta karu.
Par spīti tam, ka tā tika uzskatīta par sava laika inženierijas sasniegumu, lidmašīna spēja pārvadāt vien 12 tonnas kravas un tās maksimālais ātrums bija vien 285 kilometri stundā. "Messerschmitt Me 323" bija 28 metrus gara un 55 metrus plata.
Katra militārās kravas lidmašīnas "Antonov An-225 Mriya" ierašanās Latvijā tiek izziņota plašākai publikai, lai interesanti paši varētu varētu redzēt pasaulē garākās un smagākās lidmašīnas nosēšanos vai pacelšanos.
Astoņdesmitajos gados Ukrainā radīto lidmašīnu darbina seši dzinēji un tās pacelšanās masa var sasniegt 640 tonnas. Tāpat tā var lepoties ar lielāko spārnu platumu starp joprojām izmantotajām lidmašīnām - 88 metriem. Savukārt tās garums sasniedz iespaidīgus 84 metrus.
Lai gan vienīgā "An-225" tika radīta tieši kosmosa kuģu "Buran" vešanai, pēc PSRS sabrukuma un ilgstošas dīkstāves tā patlaban pieder Ukrainas kompānijai "Antonov Airlines" un pielāgota dažādu, galvenokārt militāru, kravu pārvadāšanai.
ASV Gaisa spēku rīcībā esošais "Convair B-36" (attēlā pa labi) bija pirmais Aukstā kara tālā rādiusa bumbvedējs, kurš bija spējīgs pārvadāt atomieročus bez īpašas pielāgošanas, tādējādi izpelnoties iesauku "Peacemaker" jeb "Miera nesējs".
"B-36" tika radīts vien dažas nedēļas pirms Otrā pasaules kara beigām - 1945. gada 20. augustā, bet pirmo reizi gaisā pacēlās vēl gadu vēlāk. Savukārt gaisa spēku rīcībā tas nonāca 1949. gadā un tika izmantots desmit gadus, līdz to nomainīja nākamais milzis.
Tas pats par sevi pārsniedza neskaitāmus tā laika rekordus, tostarp kļuva par pirmo starpkontinentālo bumbvedēju, kas bez degvielas papildināšanas spēj nolidot 10 000 jūdzes jeb 16 000 kilometru. Kaujas lidmašīnu vidū "B-36" ir arī līdz šim nepārspēts 70 metru spārnu platums.
Vācu peldošā lidmašīna "Blohm & Voss BV 238" tika radīta Otrā pasaules kara laikā un savu pirmo lidojumu piedzīvoja 1944. gadā.
Tā tobrīd bija smagākā lidmašīna, kāda pacēlusies gaisā, kā arī lielākais ass valstu lidaparāts kara laikā.
Vienīgais šīs lidmašīnas eksemplārs tika nogremdēts, kad 1945. gada aprīlī to noenkurotu Vācijas Šālezerā pamanīja Lielbritānijas Karalisko gaisa spēku iznīcinātāji. Pēc apšaudes tūlītēji aizdegušies lidmašīnas dzinēji, un tā daļēji nogrima, virs ūdens paliekot tikai vienam spārnam.
Rūpnīcā bija iesākta vēl divu 43 metrus garo un 60 metru plato "BV 238" ražošana, taču tie tā arī nekad netika pabeigti.
Trešais reihs lidmašīnu "Junker JU 390" pasūtīja, lai to pēcāk pielāgotu kā smago transporta lidmašīnu, tālās darbības bumbvedēju un jūras patruļlidmašīnu. Tas bija viens no Otrā pasaules kara laikā tapušajiem modeļiem, kurš tika pieteikts arī "Luftwaffe" jeb Vācijas Gaisa spēku "Amerika-Bomber" projektam, lai no Vācijas varētu bombardēt ASV.
Lai gan kopumā bija pasūtītas 26 šādas lidmašīnas, galu galā tapa tikai divas. 1943. gada beigās pirmā no tām pacēlās gaisā, bet nepilnu gadu vēlāk, kad bija tapusi otra, projekts tika apturēts.
Tās garums pārsniedza 34 metrus, bet platums 50, taču "Junker JU 390" trumpis bija savam laikam iespaidīgā spēja bez nolaišanās nolidot 6000 kilometrus.
Savulaik neredzēti milzīgo peldošo lidmašīnu "Martin JRM Mars" amerikāņu Jūras spēki 1938. gadā pasūtīja okeāna novērošanai lielā attālumā.
Sākoties karam, vajadzības strauji mainījās un tā jau ražošanas procesā tika pārveidota par kravas lidmašīnu.
Kopumā tika saražotas tikai septiņas 36 metrus garās un 61 metru platās "Martin JRM Mars", tām kļūstot par lielākajām peldošajām sabiedroto spēku lidmašīnām Otrā pasaules kara laikā.
Pēc kara četras no tām iegādājās Kanāda, lai pārveidotu par ugunsdzēšamajām lidmašīnām. Viena tiek aktīvi izmantota vēl šodien.
Aukstā kara milzis "Boeing B-52 Stratofortress" tika pasūtīts drīz pēc Otrā pasaules kara beigām - 1946. gada jūnijā. Astoņu reaktīvo dzinēju darbinātais lidaparāts bija gatavs pirmajam lidojumam 1952. gadā, un turpmākajos gados tie pamazām aizvietoja "Convair B-36".
Lai gan "B-52" tika radīts atombumbu pārvadāšanai, un līdz šim tas ir piedalījies neskaitāmos karos, tas vienmēr aprīkots vienīgi ar konvencionālo munīciju.
48 metrus garā un 56 metrus platā lidmašīna ASV Gaisa spēku rīcībā ir kopš 1955. gada. Pērn tika pabeigta nepilnu 80 joprojām ASV Gaisa spēku rīcībā esošo bumbvedēju pārbūve. Paredzēts, ka tie varētu tikt izmantoti vēl aptuveni 30 gadus.
Smagais kravas lidaparāts "Convair XC-99" ir visu laiku lielākais virzuļdzinēju lidaparāts. Tas tika radīts vienā eksemplārā, jo pēc pirmo uzdevumu izpildes 1950. gada jūlijā, nogādājot kravas operācijas "Zilonis" ietvaros, armija nolēma, ka tai nav nepieciešami vairāki šāda izmēra lidaparāti.
Tā spārni un atsevišķas konstrukciju detaļas tika aizgūtas no "Convair B-36" bumbvedēja. Tika apsvērta arī civilās pasažieru lidmašīnas versijas "Convair Model 37" izstrāde, balstoties uz "XC-99" modeli, bet tā netika īstenota.
ASV Gaisa spēki savu vienīgo "XC-99" izmantoja līdz 1957. gada martam. 2004. gadā lidmašīna pēc ilgstošas dīkstāves tika izjaukta, un patlaban tās detaļas tiekot glabātas kādā aviācijas bāzē Arizonā.
Lidmašīnas garums bija aptuveni 55 metri, bet spārnu platums sasniedza 70 metrus.
"Hughes H-4 Hercules" bija jākļūst par ASV galveno militāro kravu pārvadātāju Otrā pasaules kara laikā. Tomēr pirmais prototips tika pabeigts tikai divus gadus pēc kara - 1947. gadā.
Lielā kavēšanās un pieprasījuma trūkums pēc šāda tipa lidmašīnām pēc kara lika jauno lidmašīnu un tās izveidē ieguldītos līdzekļus norakstīt. "H-4 Hercules" veica tikai vienu lidojumu, kura laikā pacēlās tikai dažu metru augstumā virs ūdens.
Kara laika ierobežotā iespēja izmantot alumīniju, kā arī bažas par pārlieku lielu svaru inženieriem lika to projektēt no koka. Šī iemesla dēļ lidmašīna vēl pirms pabeigšanas iemantoja iesauku "egles zoss", lai gan tās konstrukcijās tika izmantots bērzs.
Līdz šai dienai "H-4 Hercules" ir lielākā peldošā lidmašīna un lidmašīna ar visplatāko spārnu vēzienu, kāda radīta. 66 metrus garais un 98 metrus platais lidaparāts patlaban apskatāms Evergrīnas Aviācijas un kosmosa muzejā Oregonas štatā, ASV.
"Lockheed C-5 Galaxy" ir ASV armijas lielākais apgādātājs pa gaisu. Šis milzenis, kurš tiek dēvēts arī par smago starpkontinentālo stratēģisko kravas lidaparātu, ir arī biežs viesis Rīgā gadījumos, ja, piemēram, uz mācībām jāatved "Stryker" bruņumašīnas.
"C-5 Galaxy" drīz svinēs jau 50 dzimšanas dienu - ASV Gaisa spēki to izmanto kopš 1969. gada. Līdz ar to tas izmantots operācijās Vjetnamā, Irākā, Dienvidslāvijā, Afganistānā un citviet.
Lielais milzis regulāri tiek izmantots arī humanitāro kravu nogādāšanai karos un katastrofās cietušajos reģionos. Līdzīgi kā "Antonov AN-225", tas svulaik izmantots kā atbalsta lidaparāts arī kosmosa kuģu programmā.
75,3 metrus garā un 70 metrus platā lidmašīna savā "kuņģī" spēj pārvadāt līdz pat 211 tonnām kravas, ievērojami atpaliekot no "Antonov An-225 Mriya".
