Foto: Reuters/Scanpix

Eiropas Parlaments (EP) ir viena no būtiskākajām Eiropas Savienības (ES) likumdošanas institūcijām. Pērnajā gadā ES saskārās ar vairākiem būtiskiem pārbaudījumiem, tostarp nepieciešamību stiprināt ārējo robežu, darbaspēka trūkumu un pelēkās ekonomikas ietekmi dalībvalstu ekonomikās, kas EP lika meklēt risinājumus.

Iepazīstinām ar desmit EP pārstāves Signes Znotas-Znotiņas ieteiktiem EP pērn pieņemtiem lēmumiem, kuri vistiešāk varētu ietekmēt ES dalībvalstu iedzīvotāju ikdienu:

Eiropas Parlaments un ES Padome veido augstāko ES likumdošanas orgānu. Galvenie Palamenta uzdevumi ir apspriest un pieņemt ES tiesību aktus, pārbaudīt citu ES iestāžu darbu, lai pārliecinātos, ka tiek ievēroti demokrātijas principi, kā arī apspriest un pieņemt ES budžetu.

Vienīgā ES valstu pilsoņu vēlētā institūcija pamatā bāzējas Strasbūrā un Briselē.

Foto: Reuters/Scanpix

EP atbalstīja ES ārējās robežas apsardzes sistēmas izveidi, apvienojot ES robežu aģentūras FRONTEX un dalībvalstu robežsardzes dienestu spēkus. Tā darbu sāka jau pērnā gada oktobrī.

Dalībvalstis joprojām veic ikdienas robežapsardzi, bet, pieaugot spiedienam uz ES ārējo robežu, tās var lūgt palīdzību Eiropas robežu un krasta apsardzei (ERKA), kas savukārt var strauji piesaistīt robežsargu brigādes nosūtīšanai uz attiecīgajām vietām.

Foto: Reuters/Scanpix

EP apstiprinājis jaunu direktīvu, kas regulēs Pasažieru Datu reģistra (PDR) datu izmantošanu Eiropas Savienībā – izmeklēšanas, terorisma un citu nopietnu noziegumu izmeklēšanas vajadzībām.

Jaunie noteikumi prasīs lidsabiedrībām nodot dalībvalstu iestādēm pasažieru datus par visiem lidojumiem starp ES un trešajām valstīm.

Foto: Reuters/Scanpix

Patlaban atsevišķās ES dalībvalstīs ir ļoti augsts bezdarbs, kamēr citur ir divi miljoni neaizpildītu darba vietu, jo trūkst kvalificēta darbaspēka. Lai situāciju uzalbotu, EP pieņēmis noteikumus, kas uzlabos Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) efektivitāti, tostarp, izveidojot ES līmeņa datu bāzi darba meklētājiem un devējiem.

Jauno noteikumu mērķis ir cīņa pret bezdarbu, uzlabojot darba tirgus piedāvājuma atbilstību pieprasījumam. Uzlabotie noteikumi vairāk fokusējas uz pārrobežu reģioniem un jauniešiem. EURES platforma pirmajā paplašināšanas posmā varētu atvieglot piekļuvi simtiem pieejamu darba piedāvājumu. Ikvienam darba meklētajam tagad būs iespēja augšupielādēt savu CV un pieteikties darbam, un viņa CV varēs izvēlēties jebkurš darba devējs visā Eiropā.

Automātiska darba piedāvājumu meklēšana atbilstoši CV būs bez maksas, un darba meklētājus nedrīkstēs diskriminēt pēc tautības attiecībā uz samaksu vai citiem darba noteikumiem.

Foto: AFP/Scanpix

ES dalībvalstīs daudzi strādā "nedeklarētu darbu" jeb apmaksātu darbu, kas pēc būtības ir likumīgs, bet par kuru nav paziņots sabiedrības pārvaldes iestādēm - ieņēmumu dienestiem vai darba inspekcijām. Nedeklarētās ekonomikas īpatsvars sasniedz 18 % no ES iekšzemes kopprodukta.

EP apstiprinājis tiesību aktus ar mērķi izveidot "Eiropas platformu" nedeklarēta darba apkarošanai, kas pastiprinātu sadarbību starp ES dalībvalstu darba lietu ministrijām, ES arodbiedrībām un darba devēju apvienībām, lai kopīgi risinātu problēmu, kas kaitē ES ekonomikai un kropļo ES darba tirgu. Platformas mērķis būs popularizēt un atbalstīt inovatīvas pieejas iedarbīgai un efektīvai pārrobežu sadarbībai un uzlabo datu apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm.

Foto: AFP/Scanpix

Vairāk nekā 14 miljoni ES iedzīvotāju dzīvo citā dalībvalstī. Lai apprecētos, paziņotu par bērna dzimšanu vai pierādītu nesodāmību, jāsaskaras ar nogurdinošām procedūrām. EP spērusi pirmo soli birokrātisko apgrūtinājumu mazināšanai, atceļot dārgo un apgrūtinošo autentificēšanas zīmoga prasību un ieviešot daudzvalodu standarta veidlapas, tādējādi izvairoties no prasības pēc tulkojuma. Jaunie noteikumi veicinās iedzīvotāju brīvu pārvietošanos ES, vienkāršojot procedūras dažu publisko dokumentu, piemēram, dzimšanas vai laulības apliecību, atzīšanai citās ES dalībvalstīs.

Tāpat panākts solījums pārskatīt noteikumus par dažiem citiem dokumentiem, piemēram, universitātes diplomiem un invalīda apliecībām, uz kuriem šajā posmā vēl nevarēja attiecināt jaunās prasības.

Foto: AFP/Scanpix

Attiecībā uz veselīgu dzīvesveidu EP pērn nāca klajā ar vairākiem ierosinājumiem, un pieņēma noteikumus, kuru mērķis ir pasargāt ES iedzīvotājus no neveselīgas pārtikas.

EP pieprasa noteikt obligātus ierobežojumus rūpnieciski ražotajām trans-taukskābēm (TTS), kas var palielināt sirds un asinsvadu slimību, neauglības, Alcheimera, diabēta un aptaukošanās risku cilvēkiem, kā arī samazināt cukura saturu zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā.

Saistībā ar piena un augļu programmām skolām EP prasa vairāk mācīt par veselīgu pārtiku, vienlaikus finansējot skolu piena, augļu un dārzeņu programmas.

Tāpat EP bloķēja Eiropas Komisijas plānus atļaut apgalvojumus, ka saldināti un enerģijas dzērieni ar kofeīnu palīdz uzlabot modrību un koncentrēšanās spēju. Šādu apgalvojumu izvietošana uz dzērienu skārdenēm var veicināt cukura patēriņu pusaudžu vidū norāda EP pārstāvji.

Foto: Reuters/Scanpix

EP atbalstījis ES pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) nolīgumam starp ES un 24 pasaules valstīm, ieskaitot arī Japānu, Ķīnu un ASV, kas paredz atcelt muitas nodokļus 201 jauno tehnoloģiju izstrādājumiem, piemēram, videospēļu konsolēm, medicīniskās attēlveidošanas aparatūrai un skārienjutīgiem ekrāniem.

Šis ir būtisks Pasaules Tirdzniecības organizācijas sasniegums, un Eiropa bija tā iniciators. Pateicoties šiem noteikumiem, Eiropas uzņēmumi būs labāk pasargāti no negodīgas konkurences.

Tarifu samazināšana ir jau sākusies, bet tie pavisam jāatceļ līdz 2019. gada 1. jūlijam. Attiecībā uz ES tirgum "jutīgiem" produktiem, piemēram, TV ekrāniem, nodevu atcels lēnāk, lai vietējiem ražotājiem dotu laiku pielāgoties.

Foto: Reuters/Scanpix

EP atbalstījis jaunos ES datu aizsardzības tiesību aktus, kas atgriež iedzīvotājiem kontroli pār viņu privātajiem datiem. Noteikumi arī nosaka minimālos noteikumus datu izmantošanai policijas un tiesu darba vajadzībām.

Jaunie noteikumu ietver:

  • tiesības tikt aizmirstam;
  • prasību saņemt "skaidri apstiprinošu piekrišanu" privāto datu apstrādei;
  • tiesības zināt, ja jūsu dati ir uzlauzti;
  • prasību sniegt informāciju vienkāršā valodā un viegli izlasāmā drukā;
  • stingrākus naudas sodus - līdz 4 % no uzņēmuma apgrozījuma pasaulē par datu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Foto: AP/Scanpix

EP apstiprinājis tā dēvēto 4. dzelzceļa paketi - jaunie noteikumi prasa turpmāk ES līgumus vietējo pasažieru dzelzceļa pakalpojumu nodrošināšanai slēgt konkursa kārtā. To mērķis ir arī veicināt ieguldījumus un komercpakalpojumu attīstību.

Foto: stock.xchng

EP pieņēmis jaunus noteikumus, kas turpmāk valsts pārvaldes, slimnīcu, tiesu un citu publiskā sektora tīmekļa vietnes un mobilās lietotnes liek izstrādāt tā, lai tās kļūtu pieejamas ikvienam.

Tīmekļa pieejamības direktīva atvieglos personu ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku piekļuvi datiem un pakalpojumiem internetā, piemēram, lai iesniegtu nodokļu deklarāciju, pieteiktos uz pabalstu, veiktu maksājumus vai iestātos augstskolā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!