Šī atvainošanās parādās laikā, kad jūtama seno naidnieku - Ankaras un Erevānas - attiecību uzlabošanās, un pie tās teksta strādājusi augstskolu mācībspēku grupa.
Vēstules parakstītāji atvainojas, paužot nožēlu, ka "mēs esam vienaldzīgi pret Osmaņu armēņu piedzīvoto lielo katastrofu un to noliedzam".
Šīs otrdien internetā aizsāktās iniciatīvas autors profesors Cengizs Aktars norāda, ka akcija, kuru ar saviem parakstiem atbalstījuši daudzi inteliģences pārstāvji un mākslinieki, ir veiksme.
Profesoram jau bijusi nojauta, ka Turcijā ir daudz cilvēku, kas ar viņu ir vienisprātis par traģiskajiem notikumiem. "Man bija taisnība," sacīja Aktars.
Atvainošanās tekstā nav vārda "genocīds" - Turcijā tā izmantošana attiecībā uz armēņu slepkavošanu nozīmētu tiesu darbus.
Tomēr akcija sadusmojusi politiķus, diplomātus un pat premjerministru Redžepu Tajipu Erdoganu, kura valdība cenšas normalizēt attiecības ar Armēniju. "Man šī kampaņa nav pieņemama, es to neatbalstīšu un tajā nepiedalīšos," sacīja premjers.
1915.gada 24.aprīlī Turcijas valdība apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties sodīti ar nāvi. Tam drīz sekoja pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.
Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīda slepkavībās un deportācijās armēņu kopiena tika pilnīgi iznīcināta.
Pirmā pasaules kara gados Osmaņu impērijas varasiestāžu organizētajās armēņu masu slepkavībās gāja bojā 1,5 miljoni cilvēku, uzskata mūsdienu armēņu vēsturnieki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
