"Ja mums būtu bijusi kāda nojausma, ka teroristi gatavojas uzbrukt mūsu valstij, mēs būtu likuši lietā visus līdzekļus, lai aizsargātu Ameriku. Jebkurš prezidents to darītu," sacīja Bušs, tiekoties ar Rumānijas premjerministru.
Komisijas ziņojumā teikts, ka "Al Qaeda" teroristi prasmīgi izmantojuši "dziļus institucionālus trūkumus mūsu valdībā", lai īstenotu 2001.gada 11.septembra teroraktus. Ziņojums vēl nav publicējams, un reportierus par tā saturu informēja četri Buša palīgi, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.
Atbildot uz jautājumu, kas šajā ziņojumā visvairāk pārsteigtu sabiedrību, viens Buša palīgs sacīja: "Tas nevaino konkrētas personas vai konkrētus incidentus, bet raksturo šos institucionālos trūkumus, kas radušies laika gaitā."
Ziņojumā teikts, ka gan Klintons, gan Bušs uztvēra nopietni Osamas bin Ladena radītos draudus un bija "patiesi noraizējušies" par ASV interešu apdraudējumu, kuru radīja bin Ladens un viņa vadītais teroristu tīkls "Al Qaeda".
Komisijas ziņojums var mīkstināt debates pirms ASV prezidenta vēlēšanām par to, vai lielākajā teroraktā ASV teritorijā vairāk vainojams Bušs vai Klintons.
Ziņojumā atzīts, ka teroristi, kas nolaupīja lidmašīnas un ar tām saulainā dienā ietriecās Pasaules tirdzniecības centrā Ņujorkā un Pentagona ēkā Vašingtonā, bijuši ļoti atjautīgi un ar elastīgu pieeju. Viņi bija noskaidrojuši, kad lidojuma laikā tiek atvērtas pilotu kabīņu durvis, un izmantojuši trūkumus robežkontroles un lidostu drošības sistēmās. Viņi zināja, kur savā bagāžā novietot zināmus metāla priekšmetus, lai tie neradītu aizdomas, un zināja arī to, ka viņiem vajadzīgas pases bez Afganistānas zīmogiem tajās.
Ziņojuma autori arī raksturo "zaudētas operatīvas iespējas" novērst šos teroraktus, atzīstot, ka Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) un Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) kļūdaini analizēja notikumus vai rīkojās pārāk nedroši, cenšoties nepārkāpt pilsoniskās brīvības.