12 pret 1 – britu analītiķi atklāj jaunus faktus par Krievijas iebrukumu Ukrainā

Bravūrīgi, bez skaidriem mērķiem, ar nepielādētiem ieročiem, bet tik un tā milzīgā pārsvarā pret ukraiņiem – tā Lielbritānijas Karaliskais apvienoto dienestu institūts (RUSI) savā tikko publicētajā pētījumā apraksta Krievijas agresīvā kara sākumu Ukrainā šī gada februārī. Lai arī kā turpmāk izvērstos karadarbība, Ukraina jebkurā gadījumā paliks neatkarīga valsts un nekapitulēs, bet, kad un kā beigsies karš, šobrīd nav iespējams prognozēt, intervijā portālam "Delfi" atzīst viens no pētījuma autoriem.

Viens no galvenajiem punktiem krievu plānā bija kontroles iegūšana pār Ukrainas apkures, elektroapgādes un finanšu sistēmām, kas ļautu bez cīņas pakļaut arī Krievijai nedraudzīgos Ukrainas iedzīvotājus. Krievi plānoja, ka speciālo uzdevumu vienību karavīriem izdosies ieņemt kritiski svarīgās Ukrainas spēkstacijas, lidlaukus, ūdens apgādes uzņēmumus, centrālo banku un parlamentu.

Zibenskarš, kas neizdevās

Visai operācijai bija atvēlēts mazliet vairāk par nedēļu – jau desmitajā dienā Krievija plānoja sākt situācijas "stabilizēšanu", respektīvi, atsevišķu Ukrainas bruņoto spēku vienību ielenkšanu un iznīcināšanu.

Pēc ātrā kara Krievijas pretizlūkošanas dienesti okupētajās Ukrainas teritorijās plānoja visus iedzīvotājus dalīt četrās grupās – pirmajā grupā bija aktīvākie 2014. gada Cieņas revolūcijas jeb Eiromaidana dalībnieki, kurus bija paredzēts fiziski iznīcināt. Otrajā grupā tika ieskaitīti nelojālie ukraiņi, kurus vajadzētu ietekmēt un iebiedēt. Šos cilvēkus metodiski atlasītu un sūtītu uz filtrācijas nometnēm Krievijā, savukārt Ukrainā ierastos krievu skolotāji, kuri "pāraudzinātu" ukraiņus. Trešā grupa bija neitrālie pilsoņi, kurus krievi cerēja pakļaut sadarbībai, bet ceturtajā – iespējamie kolaboranti.

Plāns paredzēja izveidot okupāciju pieņemošu Ukrainas parlamenta deputātu grupu "Kustība par mieru", kas mudinātu viņiem pievienoties arī citus