Taivānas iesniegums tika izskatīts Ģenerālās komitejas slēgtajā sēdē, kurā balsstiesības ir visām 192 ANO dalībvalstīm.
"Es uzskatu, ka iznākums ir labs, jo komisijas vairākums atbalsta "Vienas Ķīnas" ideju," sacīja Ķīnas sūtnis ANO Vans Guanja.
Martā Taivānā paredzētais referendums par valsts dalību ANO jau ir izraisījis spriedzi Pekinas un Vašingtonas attiecībās.
1949.gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem Ķīnas pilsoņu karā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis.
Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku.
Ķīnas Republika ieņēma Ķīnas vietu ANO līdz 1971.gadam, kad ANO izslēdza Taivānu un uzņēma kontinentālo Ķīnu. Drīz pēc tam Taivāna tika izslēgta arī no visām ar ANO saistītajām organizācijām.
1973.gadā Taivāna sāka starptautisku kampaņu, lai iegūtu novērotāja statusu ANO ar nosaukumu Ķīnas Republika, taču katru gadu cieta neveiksmi, jo pretojās Ķīna un lielākā daļa ANO dalībvalstu, kuras atzīst Ķīnu.
Pēdējā ANO dalības pieteikumā Taivāna vairs sevi nesauc par "Ķīnas Republiku", bet gan lieto valsts nosaukumu "Taivāna", tādējādi uzsverot, ka Taivāna nav kontinentālās Ķīnas daļa
Latvijai 90.gadu sākumā jau bija diezgan ciešas attiecības ar Taivānu un Rīgā bija atklāts pat šīs valsts ģenerālkonsulāts. Tomēr pēc Pekinas asās reakcijas Latvijas valdība izlēma, ka valstij "stratēģiski svarīgākas" ir labas attiecības ar komunistisko Ķīnu, tāpēc Taivānai tika lūgts slēgt ģenerālkonsulātu, un pašlaik šīs valsts intereses Latvijā pārstāv Taipejas misija.