5 fakti: Kas ir Islāma Republikas Irānas jaunais prezidents Raisi
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Islāma Republikā Irānā piektdien par prezidentu tika izvēlēts Ebrahims Raisi, liecina provizoriskie dati par vēlēšanu iznākumu. Ultrakonservatīvais garīdznieks un tiesnesis uzvarēja blāvās un mazapmeklētās vēlēšanās cīņā ar trim citiem valsts augstākā līdera ajatolas izvēlētiem kandidātiem, liecina aktīvistu reportāžas no Irānas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai gan līdz sestdienas dienas vidum visas balsis vēl nav saskaitītas, Raisi jau pasludināts par vēlēšanu uzvarētāju. Vēlēšanās, kuras pavadīja aicinājumi pēc to boikota tieši skopās kandidātu izvēles dēļ Raisi atbilstoši valsts iestāžu oficiālajai informācijai esot savācis vairāk nekā 62% balsu.

Kas ir 60 gadus vecais Ebrahims Raisi:


Augstākajam līderim ajatolam Ali Hamenei pietuvināts līdzgājējs. Pēc tam, kad no simtiem prezidenta amata kandidātu ajatolam pakļauta īpaša padome dalībai vēlēšanām atlasīja septiņus kandidātus, atsijājot visas sievietes, kā arī mērenākos un pārmaiņas sološos politiķus, viņam nešaubīgi tika prognozēta uzvara.

Sabiedrībā nepopulārs. Pēc tam, kad no atlasītajiem septiņiem kandidātiem vēl trīs no cīņas izstājās paši, tika prognozēts ļoti zems vēlēšanu apmeklējums. Ziņojumi no tukšajiem vēlēšanu iecirkņiem liecina, ka cilvēku dalība tajās patiešām bijusi kūtra, norādot uz neieinteresētību balsot par kādu no piedāvātajiem kandidātiem. Paredzams, ka oficiālie vēlēšanu apmeklējumu dati gan to neuzrādīs, lai nediskreditātu vēlēšanu procesu kā neleģitīmu.

Starptautiski nosodīts. Raisi bija viens no garīgajiem tiesnešiem, kuri 1988. gadā piesprieda nāvessodu tūkstošiem politisko ieslodzīto, tādējādi faktiski likvidējot aktīvo opozīciju garīdznieku pārvaldītajā valstī. Cilvēktiesību organizācijas Raisi līdz ar citiem prāvās figurējušajiem tiesnešiem apsūdz noziegumos pret cilvēci, un ASV pret viņu vērsušas sankcijas.

Bargās politikas atbalstītājs. Tiek prognozēts, ka Raisi nākšana pie varas pastiprinās pret Rietumiem naidīgi vērsto Irānas retoriku, nomainot mēreno un pragmatiķu politiku, kādu ieturēja iepriekšējais prezidents Hasans Rohani. Starp citu, arī Rohani sabiedroto kandidatūras uz trešo termiņu šajās vēlēšanās netika pieļautas, norādot valsts kursa maiņu.

Atvērts sarunām par kodollīgumu. Pretēji ajatolam, kurš attiecībā uz kodollīgumu norādījis, ka solījumiem nav jēgas un svarīgi tikai darbi, Raisi izteicies, ka vēlas turpināt sarunas par tā dēvēto Irānas kodollīgumu. 2015. gadā parakstītais līgums starp Irānu un piecām ANO Drošības padomes valstīm, kā arī Vāciju un Eiropas Savienību faktiski beidza darboties pēc tam, kad no tā vienpusēji Donalda Trampa vadībā izstājās ASV. Irāna atbildēja ar urāna bagātināšanu, izsaucot jaunas sankcijas, un dialogs patlaban nonācis strupceļā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Irāna
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form