Foto: AFP/Scanpix/LETA

Desmitiem gadu pēc vienas no lielākajām kodolavārijām pasaulē Krievijas valsts atomtehnoloģiju korporācija "Rosatom" izsludinājusi konkursu par ķīmiskā kombināta "Majak" attīrīšanu, vēsta portāls "Currenttime".

"Majak" vārds pēdējos mēnešos nonāca uzmanības centrā saistībā ar iespējamo radioaktīvās vielas rutēnija-106 noplūdi, ko septembrī Eiropā fiksēja zinātnieki Francijā un Vācijā. Pētnieki kā iespējamo radiācijas noplūdes vietu minēja tieši Urālus un Čeļabinskas apgabalu, kur atrodas "Majak".

Foto: AP/Scanpix/LETA

Taču "Rosatom" kategoriski noliedza jebkādu radiācijas noplūdi no Krievijas kodoluzņēmumiem. Kompānija paziņoja, ka radioaktīvās viela, kuras daudzums gaisā tiek vērtēts kā neliels, varēja rasties no atmosfērā sadeguša Zemes mākslīgā pavadoņa.

1957. gada 29. septembrī "Majak" kompleksā notika viena no lielākajām kodolkatastrofām cilvēces vēsturē – Kištimskas avārija. Slēgtajā pilsētā "Čeļjabinska-40", kas tagad pazīstama kā Ozerska, dzesēšanas sistēmas bojājumu dēļ notika sprādziens kodolatkritumu uzglabāšanas tvertnē.

Avārijas seku likvidēšanā tika iesaistīti tūkstošiem cilvēku un daudziem vietējiem iedzīvotājiem bija jāpamet savas mājas – evakuācija no vairāk cietušajiem ciemiem sākās septiņas līdz 14 dienas pēc avārijas. Tikmēr daudzi palika dzīvot piesārņotajā teritorijā.

Piesārņotā sektora sakopšana "Majak" teritorijā tika ieplānota jau 2015. gadā, norāda valsts korporācija "Rosatom". Saskaņā ar konkursa nolikumu tiek meklēts darbu veicējs 30 tūkstošus kvadrātmetru plašas teritorijas attīrīšanai no radioaktīvā piesārņojuma.

Radioaktīvais piesārņojums "Majak" teritorijā ir saistīts ar uzņēmuma darbību pagājušā gadsimta četrdesmitajos līdz septiņdesmitajos gados, galvenokārt ar augsti radioaktīvu atkritumu tilpnes sprādzienu 1957. gadā, apstiprina "Rosatom".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!