Bulgārijas speciālā komiteja, kuras pienākumos ietilpst komunistiskā režīma slepeno dienestu arhīvu pārzināšana, ceturtdien nosauca 67 radiožurnālistus, kuri savulaik sadarbojušies ar bēdīgi slaveno slepenpoliciju "Darzhavna Sigurnost".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Komiteja savā mājaslapā izvietojusi 67 nacionālās raidorganizācijas BNR direktoru, galveno redaktoru un augstāko amatpersonu vārdus, kuri tā vai citādi sadarbojušies ar "Darzhavna Sigurnost" aģentiem.

Vēl 13 BNR amatpersonas strādājušas slepenpolicijas labā, taču viņu vārdus komiteja nevar atklāt, jo viņi joprojām ir aktīvi civilās vai militārās izlūkošanas aģenti.

Kopumā komiteja pārbaudījusi 718 BNR augstākās amatpersonas.

Vairums sarakstā iekļauto cilvēku strādājuši tā dēvētās politiskās policijas labā, kas nozīmē, ka viņi lielākoties nodarbojās ar savu kolēģu izspiegošanu.

Daži bija pretizlūkošanas aģenti vai militārie spiegi.

Komiteja jau ir paziņojusi, ka 37 vadošie valsts televīzijas BNT redaktori un 21 valsts ziņu aģentūras BTA direktors un galvenais redaktors sadarbojušies ar komunistiskā režīma izlūkdienestiem.

2006.gada decembrī Bulgārijā tika pieņemts likums, kas paredz, ka visu to personu vārdi, kas sadarbojušās ar komunistiskā režīma slepenajiem dienestiem līdz to likvidēšanai 1991.gada jūlijā, publicējami internetā.

Tomēr likums attiecībā uz bijušiem ziņotājiem un spiegiem neparedz nekādas tiesiskas sekas.

Komiteja ir publiskojusi simtiem amatpersonu vārdus, kas bija komunistiskā režīma slepeno dienestu kolaboracionisti, un starp viņiem arī ir prezidents Georgijs Parvanovs, kurš apsūdzības noraidījis. Komunistu valdīšanas laikā Bulgārija bija viena no uzticīgākajām Krievijas sabiedrotajām.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form