Nopietna militāra konflikta iespējamība starp ASV un Irānu vai Ziemeļkoreju, kā arī plašs kiberuzbrukums vai postošs terorakts kādā rietumvalstī organizācijas "Starptautisko attiecību padome" desmitajā ikgadējā pētījumā tiek uzskaitīti starp galvenajiem nākamajā gadā iespējamajiem starptautiskās sistēmas draudiem.
Organizācija tradicionāli vērš uzmanību uz lielākajiem izaicinājumiem, kuri nākamajā gadā sagaida par pasaules policistu dēvēto lielāko militāro un ekonomisko spēku – ASV. Attiecīgi eksperti izvērtē dažādu potenciālo konfliktu iespējamību un to ietekmi uz ASV nacionālajām interesēm. Tās daudzējādā ziņā sakrīt ar Eiropas, tostarp Latvijas interesēm, kā arī ietekmē globālo politiku. Līdz ar to "Starptautisko attiecību padomes" pētījums ļauj laikus novērtēt visticamākās nestabilitātes zonas starptautiskajā sistēmā:
Potenciālais konflikts: militāra sadursme starp ASV, Ziemeļkoreju un tās kaimiņiem
Ziemeļkoreja ir vienīgā valsts pasaulē, kura atklāti draud ar atomieroču izmantošanu, un turpina attīstīt gan pašus atomieročus, gan raķešu tehnoloģijas, kas tos varētu nogādāt jebkurā pasaules malā.
Par spīti ANO pieņemtajām sankcijām, mazajai komunistu citadelei joprojām ir daži lieli sabiedrotie, kas pakrata pirkstu ANO Drošības padomes formātā, bet pilnībā tirdzniecību ar to neslēdz. Tāpat arī virkne Rietumvalstu ar Ziemeļkoreju uztur oficiālas diplomātiskās saites, ļaujot Kimam Čenunam šķietami netraucēti turpināt savu biedēšanas retoriku.
Kopš 50. gadiem starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju spriedze vēl nekad nav bijusi tik sakāpināta, uzsver "Starptautisko attiecību padome". Vienlaikus loģika liek apšaubīt Ziemeļkorejas režīma drosmi patiesi izaicināt uzbrukumu sev, un tikpat apšaubāma ir Rietumu vēlme riskēt uzbrukt vienai no labāk bruņotajām valstīm, kas līdzās potenciālajiem kara zaudējumiem ilgtermiņā tikai pasliktinās nestabilitāti reģionā.
Potenciālais konflikts: militāra sadursme starp Irānu, ASV vai tās reģionālajiem sabiedrotajiem
Irāna pēdējos gados veiksmīgi būvējusi spēcīgu ietekmi, atbalstot dažādas valdības Tuvajos Austrumos, piemēram Sīriju un Irāku, kā arī finansiāli un materiāli apgādājot dažādus militāros grupējumus, piemēram, "Hezbollah" Libānā un hutu kaujiniekus Jemenā. Tas ir atmaksājies, un 2017. gada nogalē līdz ar "Daesh" sakaušanu Irāna faktiski ieguva sauszemes ceļu un līdz ar to arī kontroli no savas robežas līdz Vidusjūrai caur Irāku, Sīriju un Libānu.
Irānas iesaiste dažādos reģionālajos konfliktos, kā arī paziņojums, ka tā atbalstīs visas pretošanās grupas ASV prezidenta Donalda Trampa plānam atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu, atklātu konfliktu ar Irānu padara par iespējamāku nekā jebkad iepriekš. Tiesa, "Starptautisko attiecību padome" pieļauj, ka tajā tiešā veidā nebūs iesaistītas ASV, bet vietējie sabiedrotie, piemēram Izraēla vai Saūda Arābija.
Potenciālais konflikts: postošs kiberuzbrukums ASV infrastruktūrai un tīkliem
Ja konflikts ar Irānu vēl pirms gada šķita praktiski neiespējams un domstarpības nogludinātas, tad postoša kiberuzbrukuma iespējamība Rietumiem kā liela iespējamība minēta jau pērn.
Jau šogad Irānas, Ziemeļkorejas, Krievijas un dažādu politiski nepiesaistītu grupējumu uzbrukumi fiksēti gan valdības iestādēm, gan bankām, militārajiem objektiem un uzņēmumiem. Šogad notikušie kiberuzbrukumi Ukrainas infrastruktūras objektiem, kā arī NASA jaunu iespējamību neļauj izslēgt no potenciālo draudu saraksta arī 2018. gadā.
Potenciālais konflikts: militāra sadursme starp Krieviju un NATO
Diemžēl Krievijas un NATO savstarpējā konflikta iespējamība jau gadiem netiek izslēgta no visticamāko draudu saraksta. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā tas licis Eiropai pārdomāt savu stratēģiju un drošību izvirzīt par vienu no galvenajām kopīgajām prioritātēm.
Vēl šovasar Krievijas spēki kārtējo reizi nelegāli paplašināja neatzītās Dienvidosetijas robežu, žogu gluži vienkārši pārceļot dziļāk gruzīnu spēku kontrolētajā teritorijā. Tāpat neatslābst karadarbība Ukrainas Luhanskas un Doņeckas reģionos, kur līdzās Krievijas karavīriem karo arī Maskavas apbruņotie separātisti. Lai gan neviena no šīm valstīm nav NATO, daudzi joprojām uzskata, ka ir tikai laika jautājums līdz Krievija pārbaudīs NATO reakciju, izspēlējot konfliktsituācijas ar Austrumeiropas valstīm.
Potenciālais konflikts: militāras sadursmes par ietekmi Dienvidķīnas jūras ūdeņos
Dienvidķīnas jūrā spriedze saglabājas ļoti augsta. Lai gan konfrontācijas par ekskluzīvo ekonomisko zonu robežām palikušas Ziemeļkorejas radīto problēmu ēnā, "Starptautisko attiecību padome" uzskata, ka atklāta konflikta iespējamība starp Ķīnu un kādu vai vairākām no reģiona valstīm, piemēram, Bruneju, Malaiziju, Filipīnām, Taivānu vai Vjetnamu arī 2018. gadā nevar tikt izslēgta.
Jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā Ķīna ir kļuvusi arī agresīvāka pret Taivānu, kuru tā uzskata par savu sastāvdaļu. Tas satraucis arī Taivānas spēcīgo sabiedroto Japānu.
Potenciālais konflikts: postošs terorakts kādā no NATO dalībvalstīm
Terorakti nav gluži kļuvuši par ikdienu, bet jaunas traģēdijas notikšana kādā no Eiropas valstīm vai ASV nevienu vairs nepārsteidz. Tiesa, lielākā daļa no teroraktiem katrs par sevi ir globāli pārāk maznozīmīgi, lai tie tiktu uzskatīti par iemeslu drošības politikas izmaiņām, tomēr dažas reizes gadā kaut kur pasaulē tiek pieredzēti arī tādi.
"Starptautisko attiecību padome" norāda, ka teroristi var būt gan iebraucēji, gan dzimuši valstī, kurā pastrādā noziegumu. Pēc "Daesh" sabrukuma daudzi bijušie kaujinieki ir atgriezušies savās dzimtajās zemēs, saglabājot sevī pārliecību par organizācijas sludinātās ideoloģijas pareizību. Savukārt daudzi potenciālie teroristi nemaz nav saistīti ar kādu konkrētu organizāciju, taču to paustās idejas uzskata par sev tuvām.
Potenciālais konflikts: Sīrijas valdības vardarbība, pārņemot valstī varu
Lai gan bieži izskanējusi ideja, ka līdz ar "Daesh" sakaušanu Sīrijā aktīvās karadarbības fāze ir noslēgusies, svarīgi atcerēties, ka karš pret teroristu organizāciju bija tikai daļa no cīņas un nebūt nesāka pilsoņkaru 2011. gadā, atzīmē "Business Insider".
Karš, kurš prasījis jau simtiem tūkstošu cilvēku dzīvību, notika, notiek un vēl ilgi notiks dažādos Sīrijas reģionos starp Sīrijas režīma spēkiem, to atbalstītājiem un dažādiem savstarpēji pat naidīgiem opozīcijas grupējumiem. Turklāt pēdējā gada laikā tikai augusi spriedze starp dažādu spēku ārējiem atbalstītājiem, piemēram, režīmu atbalstošajām Krieviju un Irānu un arābu opozīciju atbalstošo Turciju, kā arī kurdu opozīciju atbalstošajām Rietumvalstīm.
Par spīti dažādām paralēli notiekošajām miera sarunām, ir skaidrs, ka Sīrijas armija vēlas atkal savā kontrolē pārņemt teritorijas, kurās tai reiz bija ietekme, tomēr nav izskaitļojams, kā situācija attīstīsies, ja tā pret Turcijas vai pret ASV atbalstītajiem kaujiniekiem uzsāks plānveidīgu kampaņu (attēlā Karims Abdalahs, kurš zaudējis māti un aci Sīrijas Gaisa spēku uzlidojumā opozīcijas spēku kontrolētajai galvaspilsētas Damaskas piepilsētai Gutai).
Potenciālais konflikts: augoša nestabilitāte Afganistānā
Afganistānā no jauna aizvien spēcīgāka kļuvusi jau reiz pabālējusī orgnizācijas "Taliban" (attēlā) ietekme, par ko aizdomās tiek turēta Krievija. Tāpat atsevišķos reģionos ietekmi guvusi "Daesh" ideoloģija.
Līdzās abu grupējumu savstarpējam konfliktam, kaujinieku uzbrukumi un kontroles pārņemšana aizvien jaunās teritorijās apdraud Afganistānas valdības stabilitāti. Donalda Trampa administrācija sekojusi priekšgājējam Barakam Obamam, atkārtoti palielinot valstī izvietotos ASV spēkus, tomēr pagaidām nav skaidrs, vai tiem izdosies novērst pavisam vai tikai paildzināt laiku līdz valsts sabrukumam.