Pirmdienas pēcpusdienā Šulgins zaudēja cīņā ar aknu vēzi. Viņš nomira savā mājā Kalifornijas štatā, "klātesot ģimenei, aprūpētājiem un budistu meditatīvajai mūzikai".
Šulgins no jauna atklāja 3,4-metilēndioksi-N-metilamfetamīnu, sauktu arī par MDMA jeb ekstazī. 1912. gadā vielu patentēja vācu farmācijas kompānija "Merck", taču tad viela tā arī netika testēta lietošanai.
Šulgins ar īpašu valdības atļauju pats testēja psihoaktīvās narkotikas. Tā viņš varēja pētīt un izgudrot jaunus medikamentus, kas citādi nebūtu atļauti.
Ķīmiķi dēvēja par "ekstazī krusttēvu". Tomēr Šulgins nebija gribējis, lai MDMA kļūtu par vienu no populārākajām narkotikām.
MDMA ir stimulants, kas veicina miera un pieņemšanas izjūtu. Tās lietotāju skaits ievērojami pieauga deviņdesmito gadu sākumā, kad jaunieši to lietoja, izklaidējoties naktsklubos.
Ekstazī lietošanas blakusparādības ir organisma atūdeņošanās, pārgurums, slikta dūša, halucinācijas, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, drebuļi, iespējamas sirdslēkmes un pat nāve.
Londonas Impērijas koledžas profesors Deivis Nats intervijā raidorganizācijai BBC sacījis, ka narkotikas būtu prasījušās mazāk cilvēku dzīvību, ja lietotāji būtu "klausījušies un mācījušies no Šulgina, nevis mēģinājuši apspiest viņa zināšanas un idejas".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
