Fabers, kurš bija otrs meklētākais nacists Simona Vīzentāla centra izveidotajā sarakstā, dienēja speciālajā Vācijas SS vienībā nacistu okupētajā Nīderlandes daļā, kur, atriebjoties par pretošanos, tika nogalināti par "pretvāciskiem" uzskatīti Nīderlandes civiliedzīvotāji.
Nīderlandes tiesa 1947.gadā Faberam piesprieda nāvessodu par vismaz 22 ebreju noslepkavošanu. Vēlāk šis sods tika samazināts līdz mūža ieslodzījumam.
1952.gadā Fabers izbēga no Bredas cietuma Nīderlandes rietumos. Viņš aizbēga uz Vāciju, kur ieguva šīs valsts pilsonību.
Viņš ilgi izvairījās no izdošanas Nīderlandei un nomira neilgi pirms tam, kad Ingolštates prokuratūra grasījās viņu aizturēt.
Vietējie plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka Fabers nomira Bavārijas federālās zemes Ingolštates pilsētā.