Saskaņā ar prezidenta preses dienesta paziņojumu Adamkus ir mudinājis Krieviju noslēgt starpvalstu vienošanos ar Lietuvu par jūras piesārņojuma rašanās novēršanu un piesārņojuma likvidēšanas līdzekļiem, kā arī par iespējami ātru zaudējumu kompensāciju.
"Prezidents ir apstiprinājis, ka Lietuva ir gatava sadarboties ar Krieviju tāpat kā ar pārējo starptautisko sabiedrību un UNESCO, risinot jautājumus, kas saistīti ar Kuršu kāpas un Baltijas jūras aizsardzību," rakstīts paziņojumā presei.
Turklāt prezidents ir mudinājis atbildīgās Lietuvas institūcijas pastiprināt vides pārraudzību Kuršu kāpas reģionā, lai būtu iespējams laikus novērst piesārņojuma rašanos.
Adamkus ir pazīstams vides aizsardzības speciālists un ir bijis ASV Vides aizsardzības aģentūras augsta ranga amatpersona.
Tuvākajā nākotnē Lietuva plāno atkārtoti lūgt Krieviju iesniegt novērtējumu par naftas atradņu D-6 ekspluatācijas ietekmi uz vidi.
Lietuva un citas Baltijas jūras valstis bažījas par naftas ieguves ekoloģisko drošību atradnēs D-6 un to, ka iespējamā naftas noplūde varētu iznīcināt UNESCO Pasaules dabas un kultūras mantojuma sarakstā iekļautās Kuršu kāpas ekosistēmu.
UNESCO Pasaules dabas un kultūras mantojuma komiteja pieņēmusi lēmumu no 2005.gada 1.februāra iekļaut Kuršu kāpu UNESCO pasaules dabas un kultūras mantojuma apdraudēto objektu sarakstā, ja Krievija nepildīs starptautiskās prasības. Tai līdz februārim ir jāiesniedz novērtējums par atradņu izmantošanas ietekmi uz vidi.
Ja Kuršu kāpu iekļaus UNESCO pasaules dabas un kultūras mantojuma apdraudēto objektu sarakstā, UNESCO eksperti biežāk apmeklēs Kuršu kāpu un Lietuvai un Krievijai būs jāsniedz izsmeļošāka informācija par izmaiņām objektā.
Lietuva kopā ar Krieviju Kuršu kāpu iekļāva UNESCO Pasaules dabas un kultūras mantojuma sarakstā 2000.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
