82 gadus vecais Adamkus ar dažu gadu pārtraukumu pildījis prezidenta pienākumus divus piecu gadu pilnvaru termiņus. Pirmo reizi viņš tika ievēlēts valsts vadītāja amatā 1998. gadā, bet 2003. gada sākumā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā zaudēja Rolandam Paksam, kas gadu vēlāk tika atcelts no šā amata impīčmenta ceļā. 2004. gada jūnijā Adamkus tika ievēlēts par Lietuvas prezidentu otro reizi.
Dažas dienas pirms pilnvaru nodošanas tiekoties ar žurnālistiem, prezidents sacījis, ka šai darbā centies "pēc labākās sirdsapziņas pārstāvēt un aizstāvēt Lietuvas intereses", veidodams ne mazumu personisku kontaktu.
"Esmu cieši pārliecināts, ka visvairāk iespējams padarīt nevis formālās konferencēs, bet personiski kontaktējoties un runājoties ar cilvēkiem, kuru ziņā ir lēmumu pieņemšana," uzsvēris Adamkus, kas īpaši savu amata pilnvaru beidzamajos gados aktīvi darbojies kā vidutājs valstu attiecību risināšanā.
Pieminot Lietuvas iekšpolitiku, viņš atzinis, ka šai jomā pieredzējis ne vienu vien rūgtu mirkli. "Centos to pārdzīvot sevī - nedomāju, ka šajos piecos vai desmit gados būtu kādu aizskāris. Tomēr vienlaikus jūtu, ka nekad neesmu nodevis pats sevi un esmu centies nenodot nevienu citu," piebildis Lietuvas valsts vadītājs.
"Ar mierīgu sirdsapziņu nododu savus pienākumus jaunajai prezidentei. Tiešām no sirds novēlu, lai viņai veiktos, - ja veiksies viņai, tas nāks par labu visai Lietuvai. Jaunajai prezidentei esmu teicis, ka pats viņai acīs nelīdīšu, bet, ja viņai būtu vajadzīga mana pieredze vai arī viena vai otra pazīšanās, katrā laikā esmu gatavs viņai palīdzēt," viņš sacījis.
Adamkus izteicis gandarījumu, ka trīs vai četri viņa padomnieki turpinās darbu ar Grībauskaiti, bet nav nosaucis viņu vārdus.
Par valsts ekonomisko stāvokli prezidents runājis bez lieka dramatisma, atzīmējot, ka gūtie laiki skāruši visus, turklāt Lietuva ar to tiek galā labāk nekā dažas citas valstis. Vienlaikus viņš ļāvis noprast, ka ne visus valdības izvēlētos taupības pasākumus atbalsta.
"Jostu savilkšana bija vajadzīga, bet šur tur esam pāršāvuši par strīpu. To nevajadzēja darīt visur vienādi. Tiek skarta tā sabiedrības daļa, kurai grūti izpildīt aizvien jaunas prasības, savukārt citi varētu pieciest kaut ko vairāk," izteicies Adamkus.
Prezidents nav slēpis neapmierinātību ar valdības svārstīgumu, kas, viņa vārdiem runājot, neveicina sabiedrības uzticēšanos.
"Vienudien viņi nolemj: apcirpsim, samazināsim, pēc kāda laika savu viedokli maina spiediena vai vēl kaut kādu iemeslu dēļ. Nedomāju, ka tāda nostājas maiņa palīdz sekmēt sabiedrības uzticēšanos," viņš izteicies.
Adamkus atzinis, ka daudzi iecerētie darbi palikuši nepadarīti - viņaprāt īpaši svarīgi būtu panākt reformas veselības aprūpē, jāturpina pārkārtojumi augstākās izglītības jomā, jānostiprina tiesu sistēma.
Zināmu rūgtumu prezidents paudis arī par to, ka tikko aizvadītajās Valsts dienas un Lietuvas vārda tūkstošgades svinībās, kas kopumā iezīmējās ar sen nebijušu kopības sajūtu, daudzi cilvēki pie savām mājām nebija izkāruši Lietuvas karogus. "Vai tiešām mūsu karogs mums vairs nesagādā lepnumu?" viņš vaicājis.
Pēc amata pilnvaru nodošanas Valds Adamkus kopā ar kundzi Almu gatavojas vismaz nedēļu atpūsties Nidā, bet pēc tam nodoties sabiedriskajai darbībai.