AfD gūst lielus panākumus Brandenburgas un Saksijas landtāgu vēlēšanās
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Svētdien notikušajās divu Vācijas federālo zemju landtāgu vēlēšanās eiroskeptiķu partijai "Alternatīva Vācija" (AfD) tā arī nav izdevies izcīnīt pirmo vietu nedz Brandenburgā, nedz Saksijā, tomēr eiroskeptiķi savas pozīcijas ievērojami nostiprinājuši, liecina galīgie balsu skaitīšanas rezultāti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Neskatoties uz ievērojamo atbalsta kritumu, Saksijā vēlēšanās uzvaru tomēr guvuši kancleres Angelas Merkeles pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU), par kuriem balsojis 32,1% vēlētāju.

Tas gan ir ievērojami mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, kas notika 2014. gadā, kad CDU izcīnīja 39,4% balsu.

Lai gan AfD nav spējusi apsteigt konservatīvos, tā salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām guvusi milzu panākumus, jo atbalsts eiroskeptiķiem piecu gadu laikā pieaudzis no 9,7 līdz 27,5%.

Trešajā vietā palikusi galēji kreisā partija "Die Linke" ("Kreisie"), par kuru balsojuši 10,4% vēlētāju. Kreisajiem ekstrēmistiem ar 8,6% balsu seko "zaļie" par kuriem pirms pieciem gadiem balsoja 5,7% vēlētāju.

Tikmēr sociāldemokrāti (SPD) Saksijā cietušu kārtējo pazemojošo sakāvi un guvuši tikai 7,7% vēlētāju atbalstu.

Tas ir absolūti vājākais sociāldemokrātu sniegums kopš Otrā pasaules kara, un līdz ar to ir izslēgta pašreizējās CDU un SPD koalīcijas saglabāšana.

Tajā pašā laikā liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP), izcīnot tikai 4,5% balsu, nav spējusi pārvarēt iekļūšanai landtāgā noteikto piecu procentu barjeru.

Vienlaikus Saksijā bija vērojams vēlētāju aktivitātes dramatisks pieaugums. Ja 2014. gadā pie balsošanas urnām devās tikai 49,1% balsstiesīgo, tad svētdien nobalsoja 66,6%.

Arī Brandenburgā pirmo vietu saglabājusi līdzšinējā valdošā partija SPD, par kuru balsojuši 26,2% vēlētāju, kamēr pirms pieciem gadiem sociāldemokrāti izcīnīja 31,9% balsu.

Tikmēr atbalsts AfD kopš 2014. gada pieaudzis no 12,2% līdz 23,5%.

Brandenburgā trešajā vietā ar 15,6% ierindojusies CDU, par kuru pirms pieciem gadiem balsoja 23% vēlētāju.

Ceturto vietu dala "zaļie" un "kreisie" par kuriem attiecīgi balsojuši 10,8 un 10,7% vēlētāju.

Taču "Die Linke", kas Brandenburgā šobrīd ir SPD koalīcijas partneri, piedzīvojusi dramatisku atbalsta kritumu, jo 2014. gadā "kreisie" ieguva 18,6% balsu.

Tikmēr atbalsts "zaļajiem" pieaudzis par 4,6 procentpunktiem.

Vēl pārstāvniecību Brandenburgas landtāgā izcīnījis Brīvo vēlētāju saraksts, kas ieguvis tieši piecus procentus balsu, kamēr FDP arī šajā zemē nedaudz pietrūcis balsu, lai pārvarētu procentu barjeru.

Arī Brandenburgā salīdzinājumā ar 2014. gadu vēlētāju aktivitāte pieaugusi no 47,9 līdz 60%.

Lai gan abās zemēs uzvarējušas līdzšinējās valdošās partijas, pašreizējās valdības koalīcijas varu nespēs saglabāt, un politikas eksperti prognozē smagas sarunas par jauno valdību veidošanu.

Gan CDU, gan SPD abās zemēs kategoriski noraidījušas sadarbību ar AfD, apsūdzot pret imigrāciju noskaņoto eiroskeptiķu partiju "antidemokrātiskās tendencēs".

Atbalsta kritums abām lielākajām tradicionālajām partijām var palielināt spiedienu gan uz CDU, gan SPD līderiem, pastiprinoties prasībām atteikties no Merkeles vadītās "lielās koalīcijas".

Tas īpaši attiecas uz SPD, kura šobrīd ierauta mokošos jaunā partijas līdera meklējumos, kas varētu noslēgties ar krasu sociāldemokrātu līdzšinējā kursa maiņu.

Neskatoties uz mazajām izredzēm iekļūt valdībā, AfD Bundestāga frakcijas vadītājs Bernds Baumans sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju ARD norādījis, ka "gigantiskais" atbalsta pieaugums viņa pārstāvētajai partijai "parāda, ka republika ir liesmās visos stūros un malās".

Savukārt partijas līdere Alise Veidele tviterī paziņojusi, ka AfD kļuvusi par "tautas partiju", pierakstot eiroskeptiķiem titulu, kas līdz šim Vācijā tika piedēvēts vienīgi SPD, CDU un tās Bavārijas māsaspartijai - Kristīgi sociālajai savienībai (CSU), kuras savulaik pilnībā dominēja uz Vācijas politiskās skatuves.

Viens no AfD Tīringenes zemes nodaļas līderiem Bjers Heke jau pieprasījis rīkot Bundestāga ārkārtas vēlēšanas un izbeigt "Merkeles ēru", jo valdošajai koalīcijai vairs nav vēlētāju mandāta.

Taču vicekanclers un finanšu ministrs Olafs Šolcs, kurš ir viens no kandidātiem uz SPD līdera amatu, paziņojis, ka sociāldemokrāti varot vēlēšanās uzvarēt un ka tam jākļūst par tuvāko mēnešu un gadu uzdevumu.

Savukārt federālās valdības ekonomikas ministrs Pēters Altmeiers, kurš pārstāv CDU, norādījis uz partijas "lielajiem panākumiem" Saksijā un centies kliedēt iespaidu par eiroskeptiķu panākumiem. "AfD ir ļoti spēcīga, taču tās koks debesīs neieaugs," tviterī paziņojis Altmeiers.

Tikmēr AfD Saksijas nodaļas līderis Jergs Urbāns jau paziņojis, ka partija apstrīdēs vēlēšanu rezultātus, jo zemes konstitucionālā tiesa svītrojusi pusi no AfD sarakstā iekļautajiem kandidātiem un līdz ar to vēlēšanās no 61 kandidāta varēja startēt tikai 30.

Taču saskaņā ar vēlēšanās gūtajiem rezultātiem AfD Saksijas landtāgā tagad pienākas 38 vietas.

Saksijas līdzšinējais premjerministrs Mihaels Krečmers paziņojis, ka vēlēšanu rezultāti esot "draudzīgas Saksijas" uzvara. Viņš paudis pārliecību, ka spēs izveidot jauno zemes valdību, lai gan pat aritmētiski nav skaidrs kāda varētu būt iespējamā koalīcija.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Angela Merkele Bavārija Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form