"Taleban" otrdien paziņoja, ka ir panācis "sākotnējo vienošanos ar iesaistītajām pusēm, tostarp Kataru", lai izveidotu savu pirmo pārstāvniecību ārpus Afganistānas.
Afganistānas valdības piekrišana ir uzskatāms par priekšvēstnesi sarunām, lai izbeigtu asiņaino karu starp "Taleban" un ASV atbalstīto prezidenta Hamida Karzaja valdību.
"Lai glābtu valsti no kara, sazvērestībām, nevainīgu cilvēku nogalināšanas un panāktu mieru, Afganistāna piekrīt sarunām starp ASV un "Taleban", kas noslēgsies ar "Taleban" biroja izveidi Katarā," teikts Afganistānas valdības izplatītajā paziņojumā.
Tajā norādīts, ka valdība "uzskata, ka sarunas ir vienīgais veids, kā panākt mieru un izbeigt karu un vardarbību".
Analītiķi apsveica lēmumu piekrist sarunām, kas arī ir atkāpšanās solis no "Taleban" iepriekš paustās apņēmības sarunas nesākt, līdz ārvalstu militārie spēki nebūs pametuši Afganistānu.
Padomju armija 1989.gadā atstāja Afganistānu pēc 10 gadu ilgas karadarbības, kurā modžahedu partizāni sakāva Afganistānas propadomju valdības un Padomju Savienības spēkus.
Modžahedi pēc Kabulas ieņemšanas 1992.gadā pasludināja islāma valsti, tomēr drīz pēc tam valsti pārņēma pilsoņu karš starp dažādām etniskām grupām. Šī haosa laikā valsts dienvidos 1994.gadā izveidojās islāma fundamentālistu kustība "Taleban", kas pēc diviem gadiem ieņēma Kabulu. Talibi kontrolēja lielāko daļu Afganistānas pirms 2001.gada rudenī notikušā ASV iebrukuma.
Afganistānā ir apmēram 130 tūkstoši ārvalstu karavīru, kas cīnās pret kaujinieku grupējuma " Taleban " vadītiem nemieriem. Apmēram 90 tūkstoši no šiem karavīriem ir amerikāņi.