Četras desmitgades karu un izmisīgas nabadzības plosītā Afganistāna, domājams, atrodas uz vienas no bagātīgajām derīgo izrakteņu atradnēm pasaulē. To vērtība tiek lēsta aptuveni viena līdz trīs triljonu dolāru apmērā.
Afganistānai ir milzīgas zelta, platīna, sudraba, vara, dzelzs, hromīta, litija, urāna un alumīnija rezerves. Valsts augstvērtīgie smaragdi, rubīni, safīri, tirkīzi un lazurīti jau sen ir apbūruši dārgakmeņu tirgu.
ASV Ģeoloģijas dienests (USGS), veicot plašu minerālu zinātnisko izpēti, secināja, ka Afganistānā varētu būt 60 miljoni metrisko tonnu vara, 2,2 miljardi tonnu dzelzs rūdas, 1,4 miljoni tonnu retzemju elementu, piemēram, lantāns, cerijs, neodīms un alumīnijs, zelts, sudrabs, cinks, dzīvsudrabs un litijs.
Saskaņā ar Pentagona amatpersonu teikto sākotnējā analīze kādā Gaznī provinces vietā norāda uz litija iegulām, kas apjomā līdzinās Bolīvijas rezervēm, kas tiek uzskatītas par lielāko pasaulē zināmo litija krājumu.
Helmandas provinces Hanešinas depozīts ietver 1,1 līdz 1,4 miljonus tonnu retzemju elementu, lēš USGS. Dažos ziņojumos Afganistānas retzemju elementu resursi tiek ierindoti starp lielākajiem pasaulē.
Retzemju elementi ir būtiska mūsdienu tehnoloģiju sastāvdaļa. Tos izmanto mobilajos telefonos, televizoros, hibrīddzinējos, datoros, lāzeros un baterijās. ASV Kongress retzemju elementus ir nodēvējis par kritiski svarīgiem valsts drošībai.
Retzemju elementi ir būtiski svarīgi tanku navigācijas un raķešu vadības sistēmu ražošanā, pretraķešu aizsardzības komponentos, satelītos un militārās komunikācijas sistēmās.
Saskaņā ar Afganistānas rekonstrukcijas ģenerālinspektora (SIGAR) ziņojumu Vašingtonai nav vienotas stratēģijas Afganistānas ieguves rūpniecības attīstībai.
Apzinoties Pentagona pieaugošo atkarību no Ķīnas retzemju elementiem, ASV prezidents Donalds Tramps 2019. gada jūlijā grozīja 1950. gada Aizsardzības ražošanas likuma 303. sadaļu, atļaujot vietējām ražotnēm atdalīt un pārstrādāt valsts aizsardzībai būtiskos vieglos retzemju elementus.
