"Afganistānas valdība nav atvērta sarunām ar kaut kādiem priekšnoteikumiem," preses konferencē teica Humajūns Hamidzada.
Vienīgais solījums, ko valdība dotu talibiem pirms sarunām, ir nemiernieku sarunvedēju drošības garantija.
Pēdējos gados nemitīgi pastiprinājusies vardarbība visā Afganistānas teritorijā, jo talibu nemieri no dienvidiem izplatījušies daudzos citos reģionos, kurus iepriekš uzskatīja par drošiem.
Talibu darbības rajoni paplašinājušies, neraugoties uz smagiem zaudējumiem, ko viņu kaujiniekiem nodarījusi Afganistānas armija un galvenokārt Rietumu spēki.
Analītiķi uzskata, ka atbalstu talibiem veicina vilšanās par drošības trūkumu, gausais attīstības temps, amatpersonu korupcija un sašutums par upuriem civiliedzīvotāju vidū.
Tieša militārā uzvara pār talibiem ir maz iespējama, un tāpēc labākais, uz ko Karzai valdība un tās atbalstītāji Rietumos var cerēt, ir kaut kāds izkārtojums ar kustību "Taliban", kas to atšķeltu no tās "Al Qaeda" sabiedrotajiem, saka diplomāti.
Afgāņu un ASV vadītie spēki 2001.gadā gāza talibu valdību, kad tā pēc 11.septembra uzbrukumiem atteicās izdot "Al Qaeda" līderi Osamu bin Ladenu.
Pēc sakāves talibi pārgrupējās kalnos gar Pakistānas robežu vai plašās Afganistānas teritorijās, kurās nebija ASV vadīto spēku un kuras Afganistānas valdība cilvēku trūkuma dēļ nespēja kontrolēt.
Talibi arī izmanto izsmalcinātāku taktiku, ko "Al Qaeda" kaujinieki ieveduši no Irākas, piemēram, pašnāvnieku uzbrukumus un ceļmalās novietotas mīnas, kuru mērķis ir pārliecināt afgāņus, ka valdība un Rietumu karavīri nespēj garantēt drošību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
