Foto: AFP/Scanpix/LETA

Sarunas ar ekstrēmistu grupējumu "Taliban" ir "mirušas", aizvadītajā nedēļā paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps. Vēl nesen bija cerība, ka 18 gadus ieilgušais Afganistānas militārais konflikts rimsies. Pēdējo divu nedēļu notikumi šīs cerības ievērojami mazinājuši. Piedāvājam atskatu ASV un talibu attiecību vēsturē, kā arī ekspertu viedokļus par neseno notikumu potenciālo ietekmi gan abu pušu turpmākajās attiecības, gan Afganistānas politikā kopumā.

Bin Ladenu sargāja talibi

"Taliban" varu Afganistānā ieguva 1996. gadā un valstī ieviesa brutālu islāmistu režīmu, kurā cita starpā sievietēm nebija iespējas iegūt izglītību un nāvessodi tika piespriesti arī par sīkiem noziegumiem. Tajā pašā gadā Afganistānā ieradās arī pazīstamais terorists un ilggadējais grupējuma "Al-Qaeda" līderis Osama bin Ladens. Viņš Afganistānā izveidoja "Al-Qaeda" galveno mītni.

Karš Afganistānā sākās 2001. gada oktobrī. Par galveno iemeslu bruņotajai intervencei kalpoja 11. septembra terorakti ASV, kuros bojā gāja teju trīs tūkstoši cilvēku. Atbildību par asiņainajiem uzbrukumiem uzņēmās grupējums "Al-Qaeda". "Al-Qaeda" teroraktu plānoja tieši Afganistānā, jo tur grupējumu atbalstīja un sargāja pie varas esošais "Taliban" režīms.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!