"Aizliegšana ar likumu un nepieciešamo politisko pasākumu veikšana, lai cīnītos pret tādu ideju izplatīšanu, kuras balstās uz rases pārākumu vai naidu un kurināšanu uz naidu", būs daļa no Āfrikas mērķiem, teikts vienā no 101 ieteikuma Ženēvas konferencei.
Nākamā gada aprīlī gaidāmajā Ženēvas konferencē paredzēts pārskatīt līdzīgos lēmumus, kuri tika pieņemti 2001. gadā Durbanā, Dienvidāfrikas Republikā.
Triju dienu apspriede Abudžā arī ieteica "aizstāvēt gan legālo, gan nelegālo migrantu cilvēktiesības" un "dot pretsparu pret imigrāciju vērstai ideoloģijai, kura propagandē nelegālās migrāciju atzīšanu par kriminālu pārkāpumu".
Tomēr Ženēvā bāzētā cilvēktiesību organizācija "UN Watch" nosodīja apspriedes pieņemto dokumentu, norādot, ka tas draud "izsist no sliedēm" ANO kontroli pār Durbanas konferences lēmumu izpildi.
Kā izteicās "UN Watch" izpilddirektors Hilels Noiers, "lēmums piesauc starptautisko cilvēktiesību principus, bet pārkāpj sarkanās līnijas, kuras noteikušas Francija, Lielbritānija, Nīderlande un citas Rietumvalstis, brīdinot, ka tās varētu boikotēt 2009. gada tikšanos Ženēvā".
Pēc viņa teiktā, apspriede nav izskatījusi Āfrikas valstu darbību rasisma apkarošanas jomā kopš 2001.gada konferences.
"Šis vēstījums par Āfrikas valstu nesodāmību pakļauj riskam visus afrikāņus," teica Noiers, citējot pieņemto dokumentu, kurā, pēc viņa teiktā, nav pieminēti Sudānas valdības rasistiskie noziegumi pret cilvēci Dārfūrā.
Cilvēktiesību aizstāvju organizācija arī pārmet, ka dokumentā nav minēti "nesenie ksenofobiskie uzbrukumi Dienvidāfrikā, kas ir Abudžas konferences un visa Durbanas procesa galvenā organizētāja". Šajos uzbrukumos vismaz 62 imigranti tika nogalināti un desmitiem tūkstošu pārvietoti.