Aģentūras AP filmēšanas grupai Simferopolē atņem aprīkojumu
Foto: AP/Scanpix

Amerikāņu ziņu aģentūras "Associated Press" (AP) filmēšanas grupai Krimas pilsētā Simferopolē ceturtdien bruņoti cilvēki atņēmuši apraides aprīkojumu, vēsta aģentūra UNIAN.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Incidents noticis brīdī, kad AP komanda uzstādījusi kameru un aprīkojumu, lai ar satelīta signāla starpniecību pārraidītu pilsētā notiekošo tiešajā ēterā.

Žurnālistiem pienākuši divi cilvēki, pieprasot aprīkojumu atslēgt, vēlāk tiem pievienojušies vēl divi, kas televīzijas aparatūru nofotografējuši un apvainojuši komandu spiegošanā.

Pēc tam ieradušies bruņoti cilvēki, kas nostādījuši žurnālistus ar seju pret sienu, nogriezuši vadus un aprīkojumu aiznesuši. AP žurnālisti nelaisti prom aptuveni divas stundas.

Daļu tehnikas vēlāk izdevās atgūt, bet daudz kas ir zudis, norāda AP. Aģentūra ir apņēmusies par notikušo iesniegt Krimas varas iestādēm protestu.

Tikmēr Ukrainas žurnālisti ziņo par brutālu savu kolēģu piekaušanu armijas bāzē "A-2355", kuru ceturtdien mēģināja ieņemt prokrievijas aktīvisti. Viens no cietušajiem ir Krievijas žurnālists Pāvels Nikuļins no "Russkaja Planeta". Viņam uzbrucis cilvēks maskā un ar svētā Jura lentīti pie apģērba. Nikuļins uzsver, ka tikai filmējis notiekošo ar planšetdatoru. Kopā ar viņu slimnīcā nokļuvuši vēl četri piekauti žurnālisti.

Jau rakstīts, ka Krievija piektdien paziņoja, ka tā neatzīst pašreizējās Ukrainas varas leģitimitāti, tāpēc pārtrauc politiskās attiecības ar Ukrainu.

Krima faktiski ir nonākusi prokrievisko spēku kontrolē. svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas bruņotas vienības, kuras plaši uzskata par Krievijas karaspēku. Savukārt 6. martā Krimas parlaments nobalsoja par pussalas pievienošanos Krievijai. Referendums par šo jautājumu notiks 16. martā. Kijeva referendumu uzskata par nelikumīgu.

Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien preses konferencē noliedza, ka krievu spēki piedalītos objektu aplenkšanā Krimā - tās esot "iedzīvotāju pašaizsardzības vienības", bet Krievija vēlas tikai aizsargāt iedzīvotājus. 

1. martā  Krievijas parlaments atļāva karaspēka izmantošanu Ukrainā, lai aizsargātu savus "tautiešus". Ukrainas armijā izsludināta pilna kaujas gatavība.

NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Konflikts Ukrainā Krievija Krima Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form