MRG ziņojumā "Pasaules minoritāšu un iedzimto tautu stāvoklis 2014" iekļauti īpašu gadījumu izpētes piemēri no Bulgārijas, Francijas, Gruzijas, Grieķijas, Ungārijas, Krievijas, Turcijas, Ukrainas un Lielbritānijas.
Ziņojums liecina, ka reģiona visvairāk apdraudētās grupas ir patvēruma meklētāji, migranti, bēgļi un tādas jau ilgstoši apmetušās iedzīvotāju grupas kā ebreji, musulmaņi un čigāni.
"Naida izteikumi un naida noziegumi ir daudzu minoritāšu pārdzīvota realitāte visās Eiropas daļās," norāda MRG politikas un komunikācijas direktors Karls Soderbergs. "Un Eiropas valdību darbības trūkumu [šajos noziegumos] vainīgie vērtē kā zaļo gaismu, lai to turpinātu."
Ziņojuma autori norāda, ka daudzās valstīs 2008.gada finanšu krīzē un valdību veiktajos taupības pasākumos tika vainoti migranti, kā arī etniskās un reliģiskās minoritātes. Tas ir izraisījis vardarbības un naida līmeņa pieaugumu. Pateicoties savai pret imigrantiem un čigāniem vērstajai, kā arī antisemītiskajai retorikai, vairākām galēji labējo spēku grupām ir izdevies iegūt ievērojamu pārstāvību nacionālajos parlamentos, piemēram, Grieķijā un Ungārijā. Dažas galēji labējās partijas ir saistītas ar paramilitāra stila vienību grupām vai kaujiniekiem, kā, piemēram, "Zelta rītausma" Grieķijā vai "Jobbik" Ungārijā. Galēji labējās partijas nesenajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās guva plašus panākumus arī vairākās citās valstīs, piemēram, Francijā, uzsvērts pētījumā.
Ziņojuma "Pasaules minoritāšu un iedzimto tautu stāvoklis 2014" autori secina, ka Krievijā un Ukrainā vardarbīgus naida noziegumus pret migrantiem no Ziemeļkaukāza un Centrālāzijas, kā arī afrikāņu izcelsmes cilvēkiem pastiprina nacionālistiska retorika politiskās un sabiedriskās diskusijās.
Ksenofobijas paraugi ir novērojami arī Bulgārijā, kur nesenā tūkstošiem Sīrijas bēgļu ierašanās ir radījusi jaunu mērķi galēji labējām grupām un ekstrēmistiem. Tādas Bulgārijas minoritāšu kopienas kā čigāni un etniskie turki jau ilgi ir cietušas no diskriminācijas un marginalizēšanas - un tas ir arī pāraudzis naidpilnos izteikumos un aizspriedumu motivētā vardarbībā.
Kā uzsver ziņojuma autori, galvenā problēma ir tā, ka daudzi upuri jūt, ka viņiem nav neviena, pie kā vērsties pēc palīdzības. Kaut arī naida noziegumi visbiežāk izpaužas vardarbībā uz ielas vai individuālos uzbrukumos, uz tiem arī var pamudināt diskriminējoša valdību politika. Piemēram, Francijā kopš 2011.gadā ieviestā aizlieguma sievietēm sabiedriskās vietās valkāt plīvurus, kas aizsedz visu seju, sievietes, kas tos turpina valkāt, ir pakļautas citu sabiedrības locekļu uzmācībai un apvainojumiem. Tāpat piedzīvoti gadījumi, kad likumdošana pret naida noziegumiem tiek neatbilstoši īstenota tieši pret minoritātēm un migrantiem, tā vietā, lai viņus aizstāvētu, piemēram, Ungārijā.
Augstais vardarbības, uzmācības un verbālās vardarbības līmenis daudzviet Eiropā izceļ faktu, ka visām valdībām būtu pret naida izteikumiem un naida vardarbību jāizturas nopietni, uzsver MRG. To darbības trūkums, piemēram, vispusīgā informācijas apkopošanā, ziņojot par procesiem vai publicitāti ap šādiem gadījumiem, naidam sniedz sava veida leģitimitātes formu. Patlaban tikai četras Eiropas Savienības dalībvalstis apkopo un publicē vispusīgu informāciju, norāda MRG.
"Visiedarbīgākais līdzeklis pret naidu ir vairāk par to runāt. Vēršoties pret galvenajiem iemesliem, naida izteikumi būtu jāatspēko politiķiem, valdību pārstāvjiem, reliģiskajiem līderiem, žurnālistiem un vairākuma kopienu locekļiem," izteicās Soderbergs.
Ziņojuma autori arī secina, ka internets un sociālie mediji ir snieguši jaunas iespējas paust naidu. Cilvēki, kas pieder minoritāšu kopienām un ir nonākuši sabiedrības redzeslokā politikas, mediju vai sporta laukā, ir kļuvuši par jauniem naida upuriem sociālajos medijos. Tomēr šie kanāli var tikt lietoti arī pozitīvi. Ziņojums apraksta vairākas sabiedriskas iniciatīvas minoritāšu kopienu atbalstam, piemēram, Lielbritānijā, kurās pretstatam pret naida izteikumiem tiek izmantotas arī izglītības un mediju kampaņas.
MRG ir starptautiska cilvēktiesību organizācija, kas strādā, lai nodrošinātu etnisko, reliģisko un lingvistisko minoritāšu un iezemiešu tautu tiesību ievērošanu.
